Bīstamā tarbiņslimība 0
Kas ir tā sauktās vēja plūmes? Kā tās pazīt un ar ko atšķiras no citām? ROBERTS RĪGĀ
Vējplūmes jeb plūmju tarbiņslimību ierosina sēne Taphrina pruni. Uz atsevišķiem vai visiem inficēto koku zariem izveidojas plakani pākstveida, rievaini, cieti augļi bez kauliņa. Vasaras vidū uz slimajiem augļiem parādās dzeltenīgi pelēka, vaskaina apsarme, tie pirms laika nobirst. Ierosinātāja sēņotne pārziemo pumpuros, kā arī inficētajās auga daļās ar askusporām, kas nākamā gada pavasarī inficē ziedus.
Slimības attīstību veicina vēls, mitrs, lietains pavasaris, smaga augsne, vienpusīgs slāpekļa mēslojums, kaitēkļu bojājumi. Visvairāk cieš ‘Latvijas Dzeltenā Olplūme’, ‘Latvijas Sarkanā Olplūme’.
Apkaro, novācot un iznīcinot sakropļotos augļus, pirms uz tiem izveidojusies apsarme. Inficētos zarus pēc iespējas izgriež. Augsni rūpīgi kopj, kaļķo un irdina. Potzarus ņem tikai no veseliem kokiem. Apkaro laputis. Audzē izturīgas šķirnes.
Profilaktiski vai parādoties slimības pirmajām pazīmēm, kad pirmās lapas ir pilnīgi izplaukušas, apsmidzina ar fungicīdu Dithane (2. reģistrācijas klase), deva – 30 g uz 10 l ūdens, un atkārto pēc 14 dienām.
Kad rudenī lapas nobirušas, kokus un augsni apdobēs apsmidzina ar 5% karbamīda šķīdumu (500 g/10 l), kas ierobežo gan vējplūmes, gan citu slimību – augļu puves, sausplankumainības, plūmju rūsas – ziemojošo stadiju attīstību.
