Bīstamākās dabas stihijas iedzīvotāju vērtējumā – zibens un vētra 0
No visām dabas stihijām, kas var apdraudēt mājokli vai kādu citu īpašumu, Latvijā cilvēkus visvairāk satrauc zibens, liecina ERGO Drošības indeksa ietvaros veiktā iedzīvotāju aptauja.
Kā informē uzņēmumā, 47% respondentu norādījuši, ka viņus biedē zibens kā iemesls nozīmīgiem īpašuma bojājumiem. Apdrošinātāja novērojumi rāda, ka visbiežāk zibens spēriens bojā dažādas elektroierīces, piemēram, datorus, televizorus, signalizācijas sistēmas. Tomēr ir arī gadījumi, kad zibens rezultātā var ciest, piemēram, auto.
Salīdzinoši daudz mazāk – 24% Latvijas iedzīvotāju satrauc krusa un iespējami tās nodarīti bojājumi īpašumam un plūdi – 26%, bet gandrīz tikpat lielā mērā kā zibens, par bīstamām tiek atzītas arī vētras – 46% aptaujāto pauduši satraukumu par iespējamiem to postījumiem īpašumam. Raksturīgi, ka dažādu dabas stihiju nodarītais kaitējums kopumā visvairāk satrauc privātmāju īpašniekus.
“Tas ir saprotams, ka zibeni cilvēki vērtē kā vienu no bīstamākajām dabas stihijām, jo tā izraisītie negadījumi var būt ļoti dažādi un ar smagām sekām. Postījumu apmērs, ko zibens spēriens var nodarīt, svārstās no bojātām elektroierīcēm līdz pat vērienīgiem ugunsgrēkiem, kuru rezultātā tiek pilnībā zaudēts mājoklis un iedzīve. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati liecina, ka, piemēram, 2013. gadā 18% zibens izlāde kā iespējams iemesls bijis tieši elektrības stabu, transformatoru, vadu, sadzīves elektroierīču un elektrotehnikas degšanai, bet 57% gadījumu zibens iespēris dzīvojamās mājās vai saimniecības ēkās, izraisot degšanu,” norāda Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītājs.
Šī gada vasara, līdzīgi kā iepriekšējās, bijusi bagāta īslaicīgām, taču ļoti spēcīgām lietus gāzēm un vēja brāzmām. Vasarā ERGO tiek saņemti 3 – 4 pieteikumi mēnesī par zaudējumiem īpašumam, kam iemesls bijis zibens spēriens. Vidējā izmaksātā atlīdzība šādos gadījumos ir aptuveni 3000 eiro. Vienā no pēdējiem gadījumiem zibens Rīgā iespēris TV antenā un bojājis elektroiekārtas dzīvoklī. Savukārt kādā degvielas uzpildes stacijā Jelgavas novadā zibens spēriena rezultātā bojāts kases aparāts un degvielas uzpildes sistēma.
Apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pieteikto negadījumu statistika liecina, ka no zibens spēriena īpašumos visbiežāk cieš: datori un televizori; signalizācijas un apsardzes videokameras; zāles pļāvēji; elektriskie vārti; veļas mašīnas
ERGO pieteikts arī negadījums, kad, zibenim iesperot transportlīdzeklī – baļķvedējā-iekrāvējā, nodarīti daudz iespaidīgāki zaudējumi 20 000 eiro apmērā. “Sākoties negaisam, šoferis apturējis darbu un iekāpis transportlīdzekļa kabīnē, lai patvertos. Tad noticis zibens spēriens, kas bija kā nopietns sprādziens – motors noslāpis, sasprāgušas 12 riepas un sabojāti diski, tos sakausējot, bojāti lukturi un visa transportlīdzekļa elektronika. Ja tobrīd šoferis būtu turējies vai pieskāries kādai no transportlīdzekļa metāla daļām vai korpusam, arī viņa dzīvība būtu nopietni apdraudēta,” stāsta Ivars Vismanis.
Zibens aktivitāte ir lielāka karstajā gada laikā, un lielākoties atlīdzību pieteikumi par tā nodarītiem zaudējumiem tiek saņemti jūlijā un augustā. Taču pēdējos gados arvien siltāka klimata dēļ arī rudens sezonā zibens izraisīti negadījumi nav retums, un tie tiek pieteikti līdz pat oktobrim.
Saskaņā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumiem iepriekšējos gados, negaiss, kura laikā iespējami arī zibens spērieni, joprojām var būt gaidāms arī oktobrī un novembrī. Šajā gada laikā tas notiek vidēji trīs četras reizes mēnesī.
