Tehnika
Auto un moto

Bīstamās Latvijas “zebras”: Uz gājēju pārejām cilvēki turpina mirt 16


Jūrmalas gatve 87 (2 cietušie)
Jūrmalas gatve 87 (2 cietušie)
Foto – Timurs Subhankulovs

Gada otrā pusē, kad dienas saraujas un tumšais laiks kļūst arvien garāks, Latvijā ierasti pieaug smagu negadījumu skaits uz gājēju pārejām. Par gājēju drošību tiek runāts regulāri, satiksmes dalībnieki tiek izglītoti sociālās kampaņās, tiek uzlabota gājēju pāreju pamanāmība un tamlīdzīgi. Speciālisti atzīst, ka situācija esot uzlabojusies, tomēr statistika rāda, ka nepatīkamā tendence, iestājoties gada tumšākajam periodam, saglabājas.

Vērtējot pagājušā gada statistiku par negadījumiem uz gājēju pārejām, pilnīgi precīzus datus man saņemt neizdevās. Viens no iemesliem – policisti dažādi noformē protokolus. Piemēram, ja cilvēks notriekts dažus metrus no pārejas, to var noformēt gan saistībā ar pāreju, gan – ne.

Valsts policijas pārvalde šobrīd analizējusi tikai negadījumus, kuros gājēji smagi cietuši vai gājuši bojā. 2016. gadā Latvijā par tādiem atzīts 51 negadījums, no kuriem puse (26) – notikuši Rīgā. Valstī kopumā pērn negadījumos uz neregulējamām pārejām dzīvību zaudējuši pieci gājēji un 33 smagi cietuši, bet uz regulējamām pārejām – viens bojāgājušais un 12 smagi cietuši. 23 negadījumi notikuši diennakts tumšajā laikā, 28 – gaišajā.

No 51 negadījuma 16 notikuši uz brauktuves ar divām joslām katrā virzienā. 23 gadījumos gājēju pāreja noformēta tikai ar ceļa zīmi un ceļa apzīmējumu, 10 – ar papildu apgaismojumu, 5 – ar luminiscējošu materiālu, 1 – ar dzeltenu mirgojošu gaismas signālu.

Policistu piezīmēs par katru konkrēto negadījumu var atrast vērtīgus priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tā, piemēram, piezīmēs par Pūrciema gājēju pāreju (negadījumā gāja bojā cilvēks) teikts: lauku apvidus, ātrums liels, būtu labi uzlikt luminiscējošu materiālu un apgaismojumu. Vērtējot traģisko negadījumu Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojumā Rīgā, secināts, ka pāreja ierīkota atbilstoši – ir gan zīme, gan apzīmējums uz asfalta, gan apgaismojums. Savukārt apzīmējums nodilis Rīgā, Bebru ielā 26, Kurzemes prospektā 58, A. Saharova ielā 20, pie Aizkraukles stacijas, Limbažos, Barona un Burtnieka ielas krustojumā. Rīgā G. Astras ielā pie A. Deglava ielas policisti iesaka apgaismojumu, Deglava ielā 68 – luminiscējošu materiālu ap zīmi, Buļļu ielā 23 – apgaismojums par vāju un vajadzīgi luminiscējoši elementi. Savukārt Salaspilī, Lauku un Skolas ielas krustojumā, pēc policistu domām, nepieciešams kaut kas vairāk par ceļa zīmi, bet Rīgā, Kalpaka un Antonijas ielas krustojumā, un Daugavpilī, Kandavas un Aleju ielas krustojumā, iesaka luksoforu. Rīgā, Kurzemes prospektā 124, ir četras braukšanas joslas un tikai zīme ar apzīmējumu uz asfalta. Rīgā, Bāriņu un Talsu ielas krustojumā, – “vienkārši drausmīgs krustojums, nav normālu ceļa apzīmējumu, tā teikt, tikai vietējais sapratīs, kur braukt”. Savukārt Balvos, Stacijas ielā aiz tilta, gājēju pāreja ir ieleja, un tur policisti iesaka “guļošo policistu”.

Pērn Latvijā kopumā notikuši 324 uzbraukumi gājējam uz gājēju pārejām, kas ir par 32 negadījumiem vairāk nekā pirms gada. Toties bojā gājušo skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi – no 14 (2015. g.) līdz 6 (2016. g.).

Pagājušajā gadā 150 (2015. g. – 143) uzbraukumi notikuši uz pārejām ārpus krustojumiem, tās regulē gājēju luksofori, vai ir tikai apzīmējumi ar ceļa zīmēm, bet 174 (2015. g. – 149) – uz pārejām ar luksoforu regulējamiem krustojumiem, ar ceļa zīmēm regulējamos krustojumos un neregulējamos krustojumos.

 

Galerijas nosaukums

 

Jo labāk aprīkota, jo drošāka

“Neviena gājēju pāreja nav simtprocentīgi droša, lai arī cik labi tā būtu aprīkota. Vienmēr pastāvēs varbūtība, ka gājējs vai transporta līdzekļa vadītājs var būt neuzmanīgs vai pārgalvīgs, cilvēku var piemeklēt veselības pro­blēmas, tehniku – tehniskas vainas. 100% drošības garantiju dod tikai gājēju un transporta līdzekļu plūsmu nodalīšana, kas nozīmē tuneļus vai tiltus,” saka ceļu satiksmes negadījumu eksperts Oskars Irbītis.

“Tomēr gan cipari, gan pieredze rāda: jo labāk aprīkota gājēju pāreja, jo lielāka drošība. Protams, tas atkal ir stāsts par finansēm, bet, ja svaru kausos ir cilvēku veselība un dzīvība, par to ir jārunā. Lielākoties gājēju pārejas ir pašvaldību atbildība, tāpēc tuvākajā laikā aicināsim pašvaldības pievērst uzmanību šim jautājumam,” sola Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Kā otru lielāko problēmu viņš redz neregulējamas gājēju pārejas pār divām vienā virzienā esošām joslām. Šeit risku rada situācija, kad viens transporta līdzeklis apstājas, lai palaistu gājēju, kurš nepārliecinās, vai apstāsies arī transporta līdzeklis, kas brauc pa blakus joslu.

 

Rīgā ap 90% pāreju esot labas

Rīgā ir 517 neregulējamas gājēju pārejas, 100 regulējamas gājēju pārejas ārpus krustojumiem un 267 regulējamas gājēju pārejas krustojumos (ja vienā krustojumā ir vairākas pārejas, tās skaita par vienu).

“Visas gājēju pārejas, ko taisām no jauna, atbilst visiem Eiropas un Latvijas mūsdienu standartiem. Vismaz desmit gājēju pārejas ik gadu modernizējam, bet diemžēl visām pārejām uzreiz naudas nepietiek. Domāju, ap 90% pāreju ir labas. Nevienam nepatīk neregulējamas pārejas pāri divām joslām vienā virzienā, kādas ir saglabājušās Lubānas, A. Deglava, A. Saharova, Maskavas ielā. Citur redzam, ka vajag sašaurināt brauktuvi, lai samazinātos transporta līdzekļu ātrums, citur uzlikt vertikālus vai atjaunot horizontālus apzīmējumus,” teic Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja Beāta Dambīte.

Viņa norāda, ka iedzīvotāju lūgumi ierīkot pārejas nereti tiekot noraidīti, jo tiek analizēts katrs gadījums atsevišķi, arī tas, cik tālu ir tuvākā gājēju pāreja, cik liela ir cilvēku un transporta plūsma. Ja ir mazāk par 50 gājējiem stundā, tad pāreja netiekot ierīkota, un ne jau tāpēc, ka grūti uzlikt zīmi un uzzīmēt “zebru”, bet tāpēc, ka retie gājēji uz neregulējamas pārejas jūtas pārāk droši, bet transporta līdzekļu vadītāji savukārt nepierod, ka šajā vietā ir gājēji, un kļūst neuzmanīgi. Pētījumi liecinot, ka šādas pārejas gājējus apdraud vairāk nekā uzmanīga ceļa šķērsošana bez nekādas pārejas. Ja gājēji ir no 50 līdz 300 stundā, tad normāli esot ierīkot neregulējamu pāreju, ja vairāk – tad regulējamu.

 

 

Neviena pāreja nav pilnīgi droša

“Protams, jo mazāk neregulējamu pāreju, jo drošāk. Jo vairāk neregulējamas pārejas dažādi aprīkotas un izgaismotas, jo drošāk. Svarīga arī gājēju disciplīna, un tas neattiecas tikai uz skriešanu, piemēram, ļoti bīstami iet līdzās apgaismotai pārejai, kaut kur pa diagonāli – tur, tumsā, veidojas kontrasta zona un transporta līdzekļa vadītāja acīm – tāda kā aklā zona. Protams, nedisciplinētība bīstama ir arī gaišā dienas laikā. Mani priecē, ka pēdējā laikā VAS “Latvijas valsts ceļi” un atsevišķas pašvaldības, veidojot jaunas pārejas, domā par drošību. Lai gājēji ietu tur, kur vajag, uzliek barjeras, bet braucēju uzmanības palielināšanai bez gaismām un zīmēm pirms pārejas nedaudz pamaina joslas virzienu,” saka O. Irbītis. Lielāks risks ir satiksmes intensitāte, ātrums, daudz ceļa zīmju un norāžu, par ko liecina Rīgas statistika – negadījumi notiek lielākoties uz lielajām ielām, bet tas nenozīmē, ka nelaime, šķērsojot brauktuvi, nevar notikt laukos kā, piemēram, Pūrciemā.

 

Pērn Latvijā seši bojāgājušie

2016. gadā Latvijā uz gājēju pārejām bojā gājuši seši cilvēki. Trīs no traģiskajiem negadījumiem notika Rīgā: Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojumā; Daugavgrīvas ielā 77; Dārzciema ielā 63. Trīs negadījumi notikuši citviet Latvijā: Ādažos, Rīgas gatvē 51; Jelgavā, Pasta ielā 51; Rojas novada Pūrciemā.

LA.lv