Uncategorized

Gulēt bišu gultā un vērot lidoņu dzīvi. Ciemos “Niedrās” pie dravnieka Armanda Galviņa 16

Foto – Uldis Muzikants

Biteniekam jāprot viss

Tāds košums, ka acis žilbst, sagaida bitenieka ARMANDA GALVIŅA dravā! Te var gulēt bišu gultā, caur stiklotu lodziņu vērot lidoņu dzīvi vai baudīt medu tējas namiņā. Kad pēc rosīšanās ar 300 bišu saimēm uzrodas brīvs laiks, Armands veido skulptūru dārzu ar kokgriezumiem un neparastiem bišu stropiem.

Atraktīvais un runīgais bitenieks Armands Galviņš no Jaungulbenes pagasta “Niedrām” labprāt uzņem ekskursantus, stāsta par bišu dzīvi, zina dažādas teikas un amizantus notikumus. Viņam tas patīk un ir izdevīgi – ierodoties dravā, cilvēki iegādājas arī medutiņu, vaska sveces. Vēl Galviņu ģimene vāc augus tējām, jo tie ir visapkārt piemājas plašajos laukos un mežos un ir papildu peļņa, lai ziemā tirgū ar medu vien nav jāstāv.

Bites un koka darbi ir Armanda pārziņā. Puķes stāda un kopj sieva. Tējas vāc un gatavo abi kopā.

– Visu pats esmu taisījis, ne jau no Rīgas mākslinieki brauca, – stāsta saimnieks. Košā drava pie mājām tapusi pamazām. Ap 300 ražojošo saimju izvietotas vairākās stacionārās dravās. Dažreiz kādu atdaleni vai saimi nācies atvest tuvāk pagalmam. Ja reiz pie mājas, kur visi redz, tad vajag izdaiļot, nospriedis bitenieks. Radošais process tik ļoti iepaticies, ka tagad nevar rimties un košā drava katru gadu top arvien lielāka.

! Drava kļuvusi arī par iemīļotu tūrisma objektu, tāpēc šīs izklaides vietas pilnveidē tiek iekļauti dažādi atrakciju elementi, piemēram, pārbaudījumi jaunlaulātajiem.

Galerijas nosaukums

Bišu gultas un dziednīcas

Bites dziedē, ir pārliecināts Armands. Vienkāršākais variants – ieliek biti burciņā, sakrata un kukaini piespiež sāpošajai vietai, lai iedzeļ. Sāp, bet ārstē.

Mazāk radikāla, bet iedarbīga metode ir stropa gaisa elpošana. Savā dravā bitenieks izveidojis dziednieciskos namiņus – apmeklētāji var gulēt virs bišu stropiem un elpot propolisa, medus un bišu smaržu, klausīties nomierinošajā sanoņā. Kā apgalvo cilvēki, metode labi palīdzot bērniem, kuri sirgst ar astmu. Taču Armands lasījis dažādus rakstus par to, ka šīm procedūrām piemīt teju brīnumainas, pat onkoloģiskas saslimšanas bremzējošas īpašības. Viens seanss ilgst divas stundas, un, lai būtu efekts, jāatkārto vairākkārt. Biteniekam joki patīk, un vienu bišu namiņu viņš izveidojis par jaunlaulāto gultu. Tā teikt, lai saldāka dzīve.

Arī pašam Armandam diendusu tīk pagulēt, klausoties savās darbiniecēs. Ar bitēm viņš nodarbojas kopš mazotnes un novērojis, ka tēvs, kad sāpējusi mugura, kādu brītiņu atsēdies pie bišu stropa. Pat spārnaiņu enerģija dziedē, uzskata bitenieks.

Viņš novērojis, ka bites uz dažādiem cilvēkiem reaģē atšķirīgi. Uz vienu gulētāju stipri rūc un kļūst nemierīgas, pret citu izturas mierīgi un turpina darbu.

Bišu namiņa konstrukcijā ir vairākas līdzās novietotas bišu saimes, un stropu virspusē iestrādāts siets. Bites dzīvo un strādā tāpat kā pārējās.

! Bišu namiņu skrejas izvietotas pavisam tuvu zemei un pavērstas uz visām pusēm, bet bitenieks novērojis, kas tas neietekmē produktivitāti. Laba saime sanes medu, vienalga, vai skreja uz dienvidiem vai ziemeļiem. Citās dravu novietnēs Armands cenšas ievērot teoriju un stropu skrejas izvieto dienvidu virzienā, lai silda saulīte.

Bites lieki netraucē

Darbojoties ar bitēm, Armands par svarīgāko uzskata vērot norises dabā un bišu stropā. Viņš nepieder pie biteniekiem, kuri katru nedēļu ieskatās stropā. Trakākais darba laiks ir pavasarī, kad sākas bišu attīstība, un vasaras sākumā, kad saimes saaugušas un jāveido atdaleņi. Ja šo brīdi nokavē, ar spietu aiziet gan iepriekšējā gada darbs, gan cerētā raža. Protams, gadās arī pa spietam. Lai bēgles notvertu, Armands dravas apkārtnē izvietojis vairākus aulīšus. Interesanti, ka vienos spieti metas regulāri, bet citi bitēm nepatīk.

Visus veiktos darbus bitenieks ieraksta kladē. Tad var zināt, kas kurā mājiņā vēl jāpadara, bet tur, kur viss šķiet kārtībā, lieki netraucē.

Armands dravo gan ar paša audzētām, gan pirktām mātēm. Izvēlas atšķirīgas, lai būtu dažādība. Kā pats saka, kranči ir visdzīvākie.

! Veidojot atdaleņus, reizēm pamatsaimē nevar atrast māti, jo tā nav iezīmēta. Tad Armands jaunu māti uzreiz nepievieno, bet atdaleni apskata pēc nedēļas. Ja saime sākusi vilkt sasteigtās māšu kanniņas, mātes nav un tā jāpievieno. Der arī peru rāmis ar aizvākotu māšu kanniņu. Ja atdalenis attīstās labi, jauno māti pievieno pamatsaimei.

Bites ir noslēpumainas radības

Armandam ir vairākas novietnes, un katrā bišu attīstība noris citādi. Atšķiras pat ziemošana – dažviet pārziemo visas saimes, bet citviet vienmēr liels atbirums. Piemēram, košajā parādes dravā pie mājas bites ziemo vissliktāk, kaut gan tiek visvairāk aprūpētas. – Varbūt arī bitēm dzīvi bojā stress, – spriež bitenieks.

Arī ienesums katrā vietā ir citāds. Var vainot gan āderu ietekmi, gan kokus, kas dod bitēm ziemā kaitīgo izsvīdumu medu, taču pilnīgi skaidrs nav. Par to, ka bišu dzīvi nevar izpētīt, Armands min kādu piemēru: – Kad notika ziedputekšņu pētījums, atklājās, ka tajos ir gandrīz 10% rapšu putekšņu, bet rapšu lauks atrodas apmēram piecus kilometrus tālu! Saki nu, ka bites nelido tālāk par diviem trim kilometriem no dravas.

! Lai bagātīgāka bišu barības bāze, Armands sēj facēliju un zilo ežziedi. Kad lauki noziedējuši, rudenī tos nopļauj ar pļaujmašīnu.

Labāki ir paša gatavoti stropi

– Simt latu par stropu – nu nē! Galvenais ir nevis tas, kā strops izskatās, bet kas tajā iekšā, – ir pārliecināts bitenieks un gatavo stropus pats. Der gan nogāztas resnas un dobas liepas bluķis, gan jebkuri dēļa gali, kas atrodas saimniecībā. Iekšpusē pēc rāmīšu izmēriem darina kasti, kurā mitināsies saime. Starptelpu var nopakot, bet stropiem no dobajiem kokiem bitenieks nekādu siltinājumu neliek.

Visiem stropiem Armands gatavo jumtiņus, kas atverami ar eņģēm. Tām labi der vecās traktora siksnas. Cilājamie jumtiņi ir smagi, patērē daudz laika. Armands jumtiņu atver ar vienu roku, un nav jādomā, kur to nolikt. Stropa priekšpusē ir vertikāls ķīlis, uz kura jumtam balstīties. Ap skreju tiek gatavots lievenītis ar skrejlaipiņu. Ziemā lievenītī ieliek biezu brusas gabalu. Gaiss piekļūst, bites var staigāt garām, ja vēlas, bet zīlītēm skreja nav sasniedzama.

Stropa korpuss ir vienā gabalā. Sānos iestrādāti pamatīgi rokturi, lai stropu varētu ērti pārnēsāt. Ja uznāk iedvesma, saimnieks ķeras pie krāsām un dažādiem izdaiļojumiem. Ja iedvesma pavisam liela, top bišu baznīcas un muižas, bet pamata konstrukcija paliek nemainīga.

! Atdaleņu stropi var būt jebkādi, lai tikai lietus nelīst virsū, jo bites tajos tik un tā neziemos. Vairākumam mazo namiņu ir stikla logi, lai var vērot bišu rosību.

Ziemai gatavojas ar mēru

Armands atzīst, ka ziemai atstāj pārsvarā bišu pašu vākumu. Ja kādai mazāk, paņem no tās, kas bijusi čaklāka. Papildus dod 3–5 kg cukursīrupa (ne visām saimēm). Pērk t.s. bioloģisko cukuru, jo viņam ir sertificēta bioloģiskā saimniecība. Bažas rada izsvīdumu medus, bet ne visās novietnēs tas ir. Ar 10% kritumu ziemā bitenieks samierinās, jo gan jau pavasarī saaugs jaunas saimes.

Pavisam drīz tiks noņemts magazīnu medus. Augusta beigās saimnieks ķersies pie saimju ieziemošanas. Kārtojot ligzdu, rāmjus, kuros vēl ir daudz peru, novietos aiz šķirdēļa. Bites tos apsildīs, bet ligzdā ziemā nepaliks neapdzīvots tukšums.

No ērču apkarošanas līdzekļiem Armands izvēlējies pilināt skābes. Turot spēcīgas saimes, ērču daudzumu izdodas noturēt gana zemā līmenī. – Diemžēl visās dravās ir ērces, – atgādina bitenieks, – un, ja kādam šķiet, ka viņa dravā nav, lai uzliek stiprākas brilles.

Armands raugās, lai nav tukšu, bišu neapdzīvotu vai mazapdzīvotu kāru, jo tas ir viens no iemesliem, kāpēc savairojas vaska kodes. Bitenieks lepojas, ka viņa dravā vaska kožu nav. Tukšos rāmjus un izvilktās šūnas ziemā tur neapkurināmā šķūnītī, kas neļauj savairoties kaitēklēm.

Saimi stropā visu laiku sedz sedziņa vai bišu spilvens. Papildu siltinājumu vajadzētu likt tikai februāra beigās, kad bites sāk domāt par perošanu un tām jātaupa spēki, uzskata Armands. Taču vismaz daļēji nākas siltināt, jo ziemas ir neparedzamas. Ja sniega nav, kā tas bijis pēdējos gados, vajadzības gadījumā var pakot, bet, ja pēkšņi uzkritīs sniegs, visas aprūpēt nepagūs, varbūt stropam pat klāt nevarēs piebrist .

Saistītie raksti

! Pavasaros viņš bites nepiebaro, arī kandiju nedod. Lidonēm pašām jāprot tikt ar sevi galā un saplānot pārtikas krājumus. Papildu piebarošana nav ekonomiski izdevīga. Tā arī veicina pārāk agru saimju attīstību un spietošanu.

PADOMS

Dravnieks vērtē, ka šis būs trūcīgs medus gads. Dažās dravās klājas pavisam bēdīgi. Tāpēc nevajag atlikt medus iegādi. Arī Gulbenes pusē ir spēkā tradicionālais latviešu medus mēriņš ziemai – trīslitru burka.

LA.lv