Dabā
Zaļā dzīvošana

Čaklās bites stropos uz Rīgas centra nama jumta ievāc gardu medu 16

Foto-Toms Grīnbergs

Uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama jumta kopš jūnija strādā trīs bišu saimes, kuru savāktā medus ienākumus izmantos nama restaurācijai. Bišu stropi uz RLB jumta atradīsies līdz jūlija beigām. Bišu rosīgo darbošanos tāpat kā putnu dzīvi ligzdās var vērot un arī klausīties tiešraidē internetā, ko nodrošina Latvijas Dabas fonds.

Pēdējās desmitgadēs tieši pilsētas kļuvušas par vietām, kur bitēm ir salīdzinoši labvēlīgāki barošanās apstākļi nekā mūsdienu lauku ainavā, kurā notiek intensīvā lauksaimniecība. Pilsētā ir sastopama liela dabas daudzveidība, kas nodrošina bitēm pilnvērtīgu uzturu, un ir mazāks risks saindēties ar pesticīdiem. Tāpēc arī urbānā biškopība kļūst arvien populārāka un saražotais medus ir pilnvērtīgs un tīrs. “Tajā pašā laikā mēs noteikti negribētu, lai bitēm jāpārceļas dzīvot uz pilsētu – mēs esam par to, lai mūsu vide un daba būtu tāda, kurā labi jūtas gan medus bites pilsētā un laukos, gan vēl visas pārējās vairāk nekā 300 bišu sugas, kas sastopamas Latvijā,” uzsver Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Balkonu bites – realitāte

Biškopis Jānis Vainovskis norādīja, ka katrā stropā ir apmēram 50 tūkstoši bišu, un patlaban tās galvenokārt vāks putekšņus no priekšlaikus uzziedējušajām liepām. Bitēm nebūšot arī jāsamierinās tikai ar Vērmanes dārzā atrodamajiem augiem, jo tās var lidot ļoti tālu – pat piecu līdz septiņu kilometru rādiusā.

Tam, ka pilsētu biškopība kļūst arvien populārāka, ir ekonomisks pamatojums, ir pārliecināts J. Vainovskis. Viņš atgādina, ka pilsētu dravniecība nav šī gadsimta modes lieta. Arī padomju laikos Rīga izmantota kā medus ieguves vieta, tikai par to nerunāja. Populārākā vieta, kur Rīgā turēja bites, bija skolu pagalmi, piemēram, Teikas vidusskolas pagalmā.

“Cilvēku skepses pamatā ir nevis bailes no bitēm, bet gan stereotips, ka pilsētu medus ir kaitīgs. Mūsdienās veiktās analīzes pierāda, ka pilsētās iegūtais medus ir ne tikai garšīgs, bet arī bez kaitīgiem piemaisījumiem. Visos iepriekšējos gados, kas ir testēti, nekas slikts nav parādījies,” piebilst Jānis Vainovskis.

Bišu stropus var turēt ne tikai privātmāju pagalmos un parkos, ne tikai uz ēku jumtiem, bet arī uz balkoniem. Turklāt arī uz daudzdzīvokļu namu balkoniem un lodžijām, manu skepsi dzēš biškopis. “Mierīgi. Ir reāli gadījumi. Ir jāpabrīdina kaimiņi un jāno-drošina, ka bites cilvēkiem netraucē un nesajauc balkonus. Lielākoties cilvēki tikai iedomājas, ka bites viņiem traucē. Bet, kamēr viņi neierauga stropu, viņi pat nezina, ka dzīvo kaimiņos bitēm. Kā ierauga stropu, tā sāk meklēt problēmas, piemēram, man iedzēla, un tad visi prieki biteniekam uz balkona beidzas,” brīdina biškopis. “Bite jau nav sirsenis, no kā jābaidās! Bites bieži pēc izspietošanas mēdz iemitināties māju sienās un tas parasti nesagādā problēmas.

Galvenais, lai bitēm pietiek barības un tām nav jālido kilometriem tālu. Rīgā no agra pavasara līdz liepu noziedēšanai bitēm ir ko darīt, pēc tam bites var vākt lapu izsvīdumu. Tiesa, tas nav katru gadu. Taču tik un tā bites pilsētā atradīs, ko savākt, lai gan liela medus pienesuma vairs nebūs. “Dabā jau arī ir līdzīga situācijia – pļavās ir atsevišķas pļavas dzelzenes, kaut kur vēl pie pilsētām zied zeltslotiņas,” piebilst biškopis.

Bišu barības pamatbāze pilsētā ir apstādījumi un mazdārziņi. Katrai individuālajai mājai jau arī ir puķudobe vai košumkrūmi. Tāpēc balkonu un lodžiju īpašnieki vēl var paspēt iesēt kādas ziedošas puķes, lai bitēm un pārējiem apputeksnētājkukaiņiem būtu barība pēc tam, kad beigsies šis trakais liepu ziedēšanas laiks. “Vislabāk var palīdzēt, nenopļaujot zāliena ziedošās puķītes,” piebilst biškopis.

No bitēm pilsētā ieguvums ir ne tikai cilvēkiem. Rīgā ir daudz savvaļas meža putnu, kas izdomājuši, ka pilsētā ir tikpat laba dzīves vide kā mežā, jo pietiek barības, proti, kukaiņu. Tas savukārt norāda, ka arī kukaiņiem pilsētas dzīve ir piemērota.

Ģimnāzijas dravā pēta putekšņus

Stropiņi uz RLB nama jumta šovasar Rīgā nav vienīgie. Bišu drava kopš 2017. gada ir arī uz Vācu ģimnāzijas jumta Āgenskalna priedēs. Skolēni izstrādā zinātniskās pētniecības darbus – nāk vairākas reizes nedēļā arī vasarā, ievāc putekšņus, žāvē, skaita un saliek pēc krāsām, lai vēlāk noteiktu augus, no kuriem bites savākušas ziedputekšņus. Vēl divu kilometru rādiusā tiek apsekota teritorija, lai noteiktu, kādi augi sastopami dabā. Ja ziedputekšņi būs no augiem, kādu nav tuvākajā apkārtnē, tātad būs skaidrs, ka bitēm šeit augu pietrūkst. Šī drava atrodas netālu no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza. Arī ģimnāzijas bišu dzīvi iespējams vērot internetā tiešraidē – kameras ievietotas gan pašos stropos, gan novietotas ārpusē.

Latvijas Televīzijas pagalmā Zaķusalā šovasar izvietota bišu drava ar 12 saimēm. Pērn dravā uz LTV terases sanesto nektāru biškopju profesionāļi aizklātā balsojumā atzina par garšīgāko liepziedu medu.

Saistītie raksti

Bišu drava ir arī Mežaparkā un Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. 2017. gadā Zviedrijas vēstniecības dārzā Rīgā arī ierīkota bišu drava. 2016. gadā no 17. jūnija līdz 18. jūlijam bites no 12 stropiem uz “Radisson Blu Elizabete Hotel” jumta no tuvējo Esplanādes un Vērmaņdārza liepām ievākušas 30 kilogramus medus.

Pilsētu dravniecība ir strauji plaukstoša kultūrtendence daudzās galvaspilsētās, ne vien Eiropas, bet arī pasaules mērogā. Eiropā par bišu galvaspilsētām tiek uzskatītas Berlīne, Minhene, Hamburga, Londona, Parīze, Cīrihe, Vīne, Kopenhāgena. Iespējams, tām drīz varētu pievienoties arī Rīga. “Mūsu sabiedrība ir izaugusi tik tālu, lai uzzinātu, ka Rīgā ir medus. Savulaik kāds biškopis uzlika uz medus burciņas uzrakstu “Rīgas medus” un to vairs nevarēja pārdot. Cilvēki baidījās. Bez uzraksta šo medu pirka, jo tas bija garšīgs. Galvenais ir izpratne. Taču pārspīlēt ar pilsētu biškopību arī nevajadzētu,” brīdina J. Vainovskis. Ir jāievēro bišu labturības noteikumi un jāveido labas kaimiņattiecības.

LA.lv