Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. jūlijs, 2015
Drukāt

Bites dzēliens – dziedinošs un bīstams

Foto - Uldis MuzikantsFoto - Uldis Muzikants
Kā iedarbojas bišu inde:

• Paplašina sīkos asinsvadus un veicina asiņu pieplūdi orgāniem.

• Samazina eritrocītu grimšanas ātrumu un asiņu recēšanu, kā arī holesterīna un cukura līmeni asinīs.

• Paaugstina hemoglobīna līmeni un leikocītu skaitu asinīs.

• Mazina sāpes un iekaisumu.

• Šķīdina trombus asinsvados.

• Stiprina organisma aizsargspējas.

Bišu indi lieto pret:

• radikulītu un citiem iekaisumiem mugurkaulājā;

• locītavu slimībām, piemēram, artrītu un podagru;

• neiroloģiskām kaitēm, piemēram, izkaisīto sklerozi;

• koronāro sirdsslimību, augstu asinsspiedienu, sirds ritma traucējumiem;

• ādas slimībām: ekzēmu, sēņu infekcijām, psoriāzi un citām;

• pastiprinātu vairogdziedzera darbību un citām iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimībām;

• dažādām acu un ausu slimībām.

Bites dzēliens var būt gan bīstams, gan veselīgs un reizēm aizstāt medikamentus. Biškopji novērojuši, ka medus vācējas ir tik gudras, ka mēdz dzelt tieši slimajās un sāpošajās vietās, tāpēc nereti dzeloni ārā nevelk. Šādi iespējams ārstēties no maija līdz septembrim, bet citā laikā tās labāk netraucēt, jo spiets var aiziet bojā.

Indes labums

Bitei ir divi indes dziedzeri, no kuriem viens ražo skābu, bet otrs – sārmainu sekrētu, kas dzelšanas brīdī sajaucas, veidojot bezkrāsainu šķidrumu ar rūgtenu, dedzinošu garšu un savdabīgu, asu smaržu.

Kaut gan dzēliens ir smeldzīgs, tas palīdz pret sāpēm. Bites izdalītajos sekrētos ir bioloģiski aktīvas vielas, kas izplatās asinsritē un iedarbojas uz visu organismu, veicinot šūnu atjaunošanos, asisnsradi un stiprinot imunitāti. Katrai no daudzajām vielām piemīt specifiska iedarbība, tāpēc ar to var ārstēt dažādas slimības.

Bišu indi īpaši iesaka izkaisītās sklerozes slimniekiem, jo tās ietekmē atjaunojas nervu mielīna apvalks, uzlabojot to funkciju, mazinot gaitas traucējumus un ietekmējot kustību koordināciju. Dažkārt veselība uzlabojas pat tiktāl, ka slimnieku uzskata par atlabušu.

Ārstēšana ar dzīvām bitēm vai to injekcijām nav pieļaujama vienīgi tad, ja ir asiņu recēšanas traucējumi un alerģija. Tā nav ieteicama sievietēm pirms mēnešreizēm, kad asinis sliktāk sarec. Visdrīzāk lielas jēgas no tās nebūs, ja cilvēks no medus vācējām ļoti baidās.

Sāpīgi, bet veselīgi

Visbiežāk ar bišu indi ārstējas tie, kam tradicionālā medicīna nav palīdzējusi un kas nevēlas vai nedrīkst lietot ķīmiskos medikamentus.

Dziedinošo indi var ievadīt organismā gan ar injekcijām, gan pašu kukaiņu dzēlieniem. Diemžēl ampulās to patlaban Latvijā iegādāties nevar. Pētījumi liecina, ka iedarbīgākas ir dzīvas bites, jo visefektīvākā ir inde abu sekrētu sajaukšanās brīdī. Šādi drīkst dziedināt tikai ārsts, kura rīcībā ir neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas līdzekļi, jo dažkārt var rasties stipra alerģiska reakcija.

Bites ķermenī uzkrājas 0,4–0,8 miligrami indes. Jo jaunāka lidonīte, jo tās vairāk. Biškopji un apiterapeiti dakteres vecumu spēj aptuveni noteikt pēc izskata.

Uzskata, ka drošāk ir lietot indi ampulā, jo tajā ir noteiktas koncentrācijas deva, taču dziedinošās vielas daudzumu var dozēt, arī izmantojot dzīvu biti, izvelkot dzeloni ātrāk vai paturot ilgāk.

Pirms ārstēšanas veic alerģijas testus, biti pēc dzēliena uzreiz noņemot un stundas laikā izvērtējot pacienta reakciju. Ja tā ir normāla, uzliek otru lidoni un patur mazliet ilgāk. Ja nevēlamu izpausmju nav, terapiju sāk nākamajā dienā. Kukaini var turēt uz ādas līdz 30 minūtēm, kamēr indes pūslītis pilnībā iztukšojas.

Sākumā parasti izmanto vienu biti, tad – divas līdz četras, izvērtējot organisma reakciju un plānojot, kā panākt vēlamo rezultātu. Pakāpeniski liek lietā līdz 10 kukainīšiem, pēc tam daudzumu samazina. Daļa speciālistu uzskata, ka ārstēšanā var izmantot līdz pat 20 bitēm. Skaits atkarīgs no pacienta reakcijas un vēlamā rezultāta.

Visbiežāk ārstniecības kursā ietilpst 10 procedūras. Bites var likt katru dienu, taču jāņem vērā, ka dzēlienu vietas būs pietūkušas un sāpīgas.

Apiterapeits liek bitei dzelt, satverot kukaini ar pinceti, novietojot vajadzīgajā vietā pie pacienta ādas un piespiežot dibentiņu. Dūcošās dakteres var atrasties gan uz sāpošajām vietām, gan akupunktūras pun­ktiem, lai ietekmētu konkrētu orgānu.

Ārstniecību ar bišu indi var papildināt ar fitoterapiju, fizikālo terapiju, ārstniecisko fizkultūru. Nepieciešamības gadījumā paralēli nav liegts lietot arī ķīmiskos medikamentus.

Joki mazi

Zinot, ka tuvumā ir bites, daudzi kļūst piesardzīgi, taču tās pašas neuzbrūk, ja vien cilvēks neiet pie stropa karstā, spiedīgā vai lietus laikā un neņem nost medu. Dažkārt lidonītes uzklūp, sajūtot izteiktu alkohola, sviedru vai smaržu aromātu. Bišu klātbūtnē nevajadzētu kliegt un izdarīt straujas kustības, jo kukaiņi, uztverot to kā apdraudējumu, var kļūt agresīvi.

Bitei iedzeļot, izplatās aromāts, kas brīdina pārējās, tāpēc sāk aizstāvēties arī citas. Lai tā nenotiktu, vēlams saberzēt rokās piparmētru vai citu smaržīgu augu.

Teiciens ar bitēm neko nevar zināt ir pilnīgi pareizs, jo dažkārt pēc dzēliena mēdz izpausties negaidīta alerģija.

Ja bite iedzēlusi negadījuma dēļ un ārstēties nav paredzēts, dzeloni jācenšas izvilkt iespējami drīzāk ar naža maliņu vai nagu, cenšoties nesaspiest indes maisiņu.

Pietūkums un apsārtums dzēliena vietā līdz piecu centimetru diametram ir normāla reakcija, par kuru nebūtu jāuztraucas. Par dzīvībai bīstamiem uzskata aptuveni divsimt bišu dzēlienus, taču reizēm pat viens var beigties traģiski.

No divsimt cilvēkiem alerģiska reakcija pret bišu indi mēdz būt aptuveni tikai vienam, jo tā nav tik toksiska kā sirseņu un lapseņu izdalītais sekrēts. Nevēlamās izpausmes parādās 15 minūšu līdz stundas laikā.

Bišu inde var ietekmēt smadzenes un sirdi, izraisot sirdsdarbības traucējumus un bezsamaņu, un plaušas, radot elpas trūkumu, kā arī kuņģa un zarnu traktu, kad būs slikta dūša, sāpes vēderā un caureja.

Visstiprākā reakcija mēdz rasties, ja bite iedzēlusi pie acīm vai ausīm, kur āda ir plāna un inde ātri uzsūcas. Visbīstamākais ir dzēliens mutē vai rīklē, jo izraisa tūsku un smakšanu.

Bitenieki pēc kārtīgiem dzēlieniem kā pretindi mēdz lietot degvīnu, taču te vietā ir atgādinājums par alkohola kaitīgumu veselībai.

Ja sākas alerģija

• Steidzami lieto kādu no antihistamīna preparātiem, nepieciešamības gadījumā arī nomierinošus medikamentus un sirdszāles.

• Uz bites koduma vietas uzliek vēsu spirta vai šņabja kompresi.

• Ieņem miera stāvokli, jo straujas kustības var veicināt indes izplatību organismā.

• Dzer daudz šķidruma.

• Ja ir elpas trūkums, smakšana un sirdsklauves, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība.

 

KONSULTĒJUSI APITERAPEITE, BITENIECE UN P. STRADIŅA KLĪNISKĀs UNIVERSITĀTES SLIMNĪCas NEIROLOĢE MARUTA SOLVITA NAUDIŅA

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+