Bites vai rapši? Strīds par neonikotinoīdiem 0

Biškopji satraukušies par neonikotinoīdus saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu Latvijā. Tas saistīts ar Eiropas Komisijas Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas darba grupā janvāra beigās Briselē prezentētiem EK priekšlikumiem ierobežot šo līdzekļu lietošanu.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Proti, aizliegt tos izmantot (gan smidzinot, gan kodinot) uz bitēm pievilcīgiem kultūraugiem, izņemot kartupeļus, cukurbietes, bietes un ziemāju graudaugus. Papildus paredz arī aizliegumu tirgot ar šīm vielām kodinātas sēklas.

Neonikotinoīdi ir samērā jauna aktīvo vielu grupa. No lietotāju viedokļa tiem ir dažas būtiskas priekšrocības:

CITI ŠOBRĪD LASA

* selektivitāte (tie ir efektīvi pret kaitēkļiem ar sūcēja tipa mutes orgāniem – laputīm, tripšiem, baltblusiņām, spradžiem –, kā arī pret dažu vaboļu kāpuriem, bet ne pret tauriņiem, ērcēm un daudziem citiem);

* spēja darboties arī karstumā;

* sistēmiskā iedarbība.

Neonikotinoīdi iedarbojas uz kukaiņu nervu sistēmu un ir pierādījuši efektivitāti cīņā ar kartupeļu lapgrauzi, maijvaboļu un sprakšķu kāpuriem.

Diemžēl neonikotinoīdi ir bīstami bitēm, un tas ir norādīts šo līdzekļu marķējumā. Līdz šim bija izdevies aizsargāt bites no šiem līdzekļiem, lietojot tos vietās, kur ir ziedoši kultūraugi vai nezāles, laikā, kad bites nav aktīvas. Proti, pēc plkst. 22 un līdz plkst. 5.

Kā zināms, pēdējos piecus sešus gadus arvien vairāk novērota bišu skaita samazināšanās visā pasaulē. Tam ir vairāki iemesli, un neonikotinoīdu lietošana ir tikai viens no tiem.

Latvijā 2013. gada 4. februārī Valsts augu aizsardzības dienests rīkoja ekspertu sanāksmi, kur piedalījās arī Zemkopības ministrijas ierēdņi, nevalstisko organizāciju eksperti, kā arī Biškopju asociācijas pārstāvji. Sanāksmē ierēdņi patiesi ir centušies rast kompromisu, kas gan ļautu aizsargāt bites, gan negrautu augkopību. Pašlaik šķiet, ka biškopji īsti neizprot problēmas, kas saistītas ar augu aizsardzību un kādēļ zemnieki spiesti lietot insekticīdus.

 

Vairāk par šo situāciju 
lasiet žurnāla “Agro Tops” marta numurā.