Mobilā versija
+19.3°C
Meldra, Meldris, Melisa
Piektdiena, 21. jūlijs, 2017
13. jūlijs, 2017
Drukāt

Ole Damgords – biznesa cilvēks mākslā (1)

Foto-Māris BrancisFoto-Māris Brancis

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā 
līdz jūlija beigām skatāma dāņu mākslinieka Oges Damgorda (Aage Damgaard, 1917 – 1991) gleznu izstāde.

To sarūpējis Jānis Strupulis, kurš 2015. gadā Jelgavā rādīja darbus, kas tapuši Dānijā kopš 1992. gada, māksliniekam katru gadu divus vasaras mēnešus turp dodoties un strādājot. Dāņu zemē Jānis Strupulis sadraudzējies ar Damgordu ģimeni, kuri latviešu viesim atvēlējusi darbam viņu ciltstēva Oges Damgorda darbnīcu. Tā kā darbnīcas saimniekam šogad aprit simts gadu, tad sarīkot šo izstādi Jānis Strupulis uzskatīja par savu pienākumu, iepazīstinot Latviju ar jubilāra veikumu un sagatavojot arīdzan izstādes katalogu.

Kas tad ir šis cilvēks, kuru jubileju atzīmē Jelgavā?

Oge Damgords bija Herningas (Dānija) tekstilfabrikants, mecenāts, kolekcionārs un gleznotājs. Var teikt, ka viņš savas un ne tikai savas dzīves jēgu un piepildījumu redzēja mākslā, kas dod visam apgarotu saturu un formu. Tā līdzsvaroja šī veiksmīgā biznesa cilvēka racionālo, materiālistisko dzīves pusi. Viņa kreklu šūšanas fabrika izauga tik tālu, ka dienā saražoja 3000 pletkreklu. Vairojās nauda, kuru viņš sadomāja ielikt krietni netipiskā sfērā – mākslā.

Oge Damgords kā īstens mecenāts sadarbojās ar visas pasaules māksliniekiem, pirkdams modernās mākslas darbus un atbalstīdams viņus. Pēc viņa ierosmes Pauls Gādegorda apgleznoja 2500 m² Melnās fabrikas iekštelpas. Viņš ar ģeometrisku laukumu kompozīcijām noklāja ne tikai sienas, bet arī griestus, durvis un mēbeles, tādējādi padarot citādu strādnieku mašinizēto apkārtni, telpas. Savukārt Apaļās fabrikas iekšpagalma sienas tika apklātas ar emaljas tehnikā apgleznotām keramikas flīzēm. 1973. gadā pārdevis plaukstošo fabriku un pirms tam jau pievērsdamies restorānu biznesam, jubilārs uzdāvināja savu kolekciju Herningas pilsētai, tādā veidā likdams pamatus modernās mākslas muzejam, kas mājvietu ieguva šajā Apaļajā fabrikā.

Jau pirms tam, vairāku mākslinieku iedrošināts, Oge Damgords pats pievērsās gleznošanai. Jānis Strupulis viņa darbu tematiku nodēvē par fantāzijām. Izstāde atklāj viņa veidošanos no pirmajām abstraktajām kompozīcijām 20. gs. 60. gados, kas pamazām iegūst noteiktākus krāsu laukumu ritmus, pēc tam iziet cauri ģeometriskām kompozīcijām un cilvēku seju un figūru attēlojumiem, līdz nonāk pie plūstošiem laukumiem ar visai jutīgiem krāsu klājumiem. Retu reizi parādās reāli tēli, teiksim, lasis vai suns, taču vairākumā gadījumu mūsu priekšā uzzibsnī noapaļoti laukumi, kas šad tad liek domāt par kādiem antropomorfiem radījumiem. Tomēr šo veidojumu jēdzieniskais tulkojums vai skaidrojums paliek tikai autora ziņā. Oges Damgorda gleznas – parasti neparakstītas un nedatētas – ir mūsdienu laikmeta cilvēka pašizpausme mākslā. Lielākoties modernās glezniecības darbi izmanto decentralizētu kompozīciju, kurā viss ir vienādi svarīgs vai nesvarīgs. Tā ir kā nekontrolēta apziņas plūsma. Taču Jelgavas viesis jo bieži lieto klasisko lietu kārtojumu, kurā labā un kreisā puse atrodas harmoniskā līdzsvarā, lai cik tās būtu dažādas. Viņš tātad tiecās pēc harmonijas, klasiskas kārtības. Haoss viņu nevilināja, bet gan loģika un disciplīna, kas droši vien ir biznesa cilvēka dzīves pamatā. Oge Damgords ļāvās iedvesmai, fantāzijai, taču mākslinieciskai iedvesmai bija jāpakļaujas noteiktām likumībām.

Jelgavas izstādes autors ir autodidakts, taču viņa dzīve var būt pamācošs piemērs, kā biznesa cilvēks izkrāso savu dzīvi, bagātina to ar mākslu un sēj savas pilsētas iedzīvotājos radošu garu.

Pievienot komentāru

Viktorija Streiča: Nesauciet mani par režisori!Tradicionālo Jēkabpils Operas dienu ietvarā piektdien, 22. jūlijā, Krustpils brīvdabas estrādē ar Eltona Džonsa un Tima Raisa Brodvejas mūziklu "Aīda" viesojas Kauņas Valsts muzikālais teātris no Lietuvas. Titullomā teātra vadošā aktrise Viktorija Streiča.
Draugiem Facebook Twitter Google+