Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. novembris, 2013
Drukāt

Bizness – palīdzēt cilvēkiem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Labklājības ministrija sola sagatavot sociālās uzņēmējdarbības koncepciju.

Sociālā uzņēmējdarbība (SU), kuru daudzās valstīs izmanto sociālo samezglojumu risināšanā, tostarp atbalsta sniegšanā sabiedrības mazaizsargātajām grupām, un kas vienlaikus attīsta pilsoniskās sabiedrības veidošanos, Latvijā līdz šim atstāta novārtā. Ja tā nebūtu, iespējams, krīze nebūtu tik postoša. Tā aizvadītajā nedēļā, atklājot Britu padomes, Banku augstskolas (BA) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) forumu “Sociālā uzņēmējdarbība ilgtspējīgām pilsētām”, atzina REA rektors Anderss Palzovs.

Tiek lēsts – patlaban esošajiem uzņēmējdarbības likumiem Latvijā kaut kā cenšas piemēroties aptuveni 200 SU uzņēmumi ar vidēji deviņiem darbiniekiem. Šie uzņēmumi ir izveidoti kādas sociālās problēmas risināšanai un tajā iegulda nopelnīto naudu. Tomēr sokas grūti. Dullo uzņēmēju nav daudz. Iespējams, ka iemesls ir spēles noteikumu, šo nozari regulējoša likuma trūkums. Darbojas vien daži veiksmīgi SU uzņēmumi, tostarp “Lude”, “Otra elpa”, “Ziedot.lv” un vēl vairāki.

Sabiedrībai nav izpratnes par sociālo uzņēmējdarbību. Kā liecina Banku augstskolas veiktais pētījums, 70% no 374 uzņēmējdarbības specialitāšu studentiem uzskata – 
viņiem un sabiedrībai nepietiek informācijas par šo uzņēmējdarbības veidu. BA prorektore Brigita Baltača, kas lasa sociālās uzņēmējdarbības kursu, uzsver: “Studentiem ir jaunības degsme darīt ko labu, viņi vēlas sajust iespēju mainīt sabiedrībā notiekošos procesus plašākā mērogā, nevis aprobežoties ar peļņas gūšanu, kā notiek klasiskās uzņēmējdarbības modelī. Jaunieši, kas atgriežas no apmaiņas programmām citās valstīs, nesaprot, kāpēc Latvijā neatbalsta sociālo uzņēmējdarbību.” Neinformētība izveidojusies, visticamāk, tāpēc, ka sabiedrībā aizvien uzsvērts indivīda, nevis problēmu risināšanas svarīgums. Uzsvērta nepieciešamība ātri pelnīt, domāt par savu labumu.

“Mums ir ļoti daudz uzņēmumu, kas, spītējot neesošajam atbalstam, atrod veidu, kā palīdzēt cilvēkiem risināt samezglojumus,” “LA” teic Labklājības ministrijas (LM) eksperte Daina Fromholde. Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne piebilst – Latvijā izveidotā mikrouzņēmuma forma ir draudzīga arī sociālajā uzņēmējdarbībā nodarbinātajiem cilvēkiem, tomēr ir vajadzīgs likuma regulējums. “Patlaban Latvijā nav sistēmas, kas dotu mudinājumu no valsts iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā. Jāveido regulējums, kas nedrīkst būt pārāk smagnējs, tam jābūt tādam, lai negodīgi cilvēki nevarētu to izmantot,” tā L. Čigāne.

D. Fromholde sola – LM ministrija valdībai SU koncepciju iesniegšot nākamā gada pirmajos trīs mēnešos. Paies vismaz vēl gads likuma gatavošanai, ja valdība koncepciju atbalstīs. D. Fromholde teic, ka sociālā uzņēmuma definīcija Latvijā būs tāda pati kā ES regulā, tiekot domāts par nodokļu atlaidēm, priekšrocībām valsts un pašvaldību iepirkumos. Nacionālajā attīstības plānā valsts ir solījusi atbalstu sociālajai uzņēmējdarbībai līdz 2020. gadam, tomēr konkrētas atbalsta summas nav zināmas.

“Eiropas Savienībā 2008. gadā sociālajā uzņēmējdarbībā bija iesaistīti 11 miljoni cilvēki, patlaban 14,5 miljoni cilvēku. Neraugoties uz krīzi, cilvēku interese aizvien aug,” aizvadītajā nedēļā Rīgas Ekonomikas augstskolā notikušajā forumā “Sociālā uzņēmējdarbība ilgtspējīgām pilsētām” uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāve Ariane Roderte.

Savukārt viens no Latvijas labajiem piemēriem – 
2009. gadā Elīnas Žagares izveidotais uzņēmums “Otrā elpa” darbojas kā starpnieks starp mantisko ziedotāju un ziedojuma saņēmēju. Cilvēku nevajadzīgajām mantām tiek dota otrā elpa, tās pārstrādājot aksesuāros vai pārdodot nu jau trīs “Otrās elpas” veikalos Rīgā un Liepājā. Cilvēki, kas sākotnēji darbojās kā brīvprātīgie, nu jau kļuvuši par “Otrās elpas” algotajiem darbiniekiem.

Definīcija 


Sociālais uzņēmums neatkarīgi no tā juridiskās formas ir tāds uzņēmums: 


* kura vissvarīgākais mērķis ir izmērāma, pozitīva sociālā ietekme, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem, dalībniekiem un partneriem;

* kas pirmkārt un galvenokārt izmanto peļņu sava galvenā mērķa sasniegšanai;

* kas tiek pārvaldīts saimnieciskā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas, kuras skar tā uzņēmējdarbība.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+