BK “Jelgava” atspēlē 26 punktu deficītu un uzvar 0
LBL čempionātā pie pirmajām uzvarām sestdien tika BK “Jelgava” un “Liepāja/Triobet” komandas, pie otrās – BK “Ventspils”.
Dienas trilleris tika izspēlēts Jelgavā, kur laukuma saimnieki pagalam neveiksmīgi iesāka spēli pret “Jūrmalu/Fēnikss”, 14. minūtē zaudēja ar 17:43, tomēr otrajā puslaikā spēja mainīt cīņas gaitu un dramatiskā galotnē svinēja uzvaru ar 88:85.
Spēles sākums laukuma saimniekiem bija kā auksta duša. Tikai neprecīzi metieni pirmajās piecās minūtēs un 0:10. Pat iekustinot rezultātu, punkti joprojām raitāk krājās jūrmalniekiem – 4:16, 6:22. Tikai tobrīd laukumā devās “Jūrmala/Fēnikss” debitants amerikānis Kendriks Brauns. Viņa debija LBL bija iespaidīga – sešās minūtēs 13 punkti. Tiesa, arī četras piezīmes. Tomēr spēles gaita šķita kā neapturama lavīna – 14. minūtē jau 17:43. Vai viss cauri? Jelgavnieki tā nedomāja un tūdaļ sekojusī 12:2 ofensīva atgrieza cerību un pārliecību, ka viss vēl nav zaudēts. Līdz pārtraukumam lielāko punktu deficītu izdevās samazināt uz pusi – 38:51 jau bija atspēlējams rezultāts. Trešajā ceturtdaļā mājinieki tuvāk netika, toties pēdējo spēles nogriezni sāka ar 16:4 ofensīvu un 35. minūtē pārņēma vadību – 76:75. Spēles izskaņā vēl tika izspēlēta nervus kutinoša galotne, kura beidzās ar likumsakarīgu BK “Jelgava” uzvaru – pēc tādas atgriešanās spēlē viņu pusē bija psiholoģiskais pārsvars un pārlieciba, ka tā ir viņu spēle.
BK “Jelgava” uzvaras pmata iemesli meklējami komandas sākuma sastāva pārliecībā. Laukumā pavadīto minūšu un gūto punktu izteiksmē (74 no 88 komandas punktiem sākumsastāvam!) Jelgavas komandas piecnieks – Silavs, Kanbergs, Krūmiņš, Mizis un Čemberlens – izbaudīja visas spēles pārvērtības. Norijot spēles sākuma krupi, lēnītēm tika atrasta sava spēle. Pēc neveiksmīgas pirmās puses 21 punktu sakrāja jelgavnieku snaiperis Edgars Krūmiņš, ar produktīvu sniegumu pie labākās efektivitātes tika Lauris Mizis, zem groziem savu darbiņu paveica Keits Čemberlens, bet Sandis Silavs un Kristaps Kanbergs kopumā tika galā ar Jūrmalas ārējo līniju. Interesanti, ka spēlei beidzoties, zaudētājiem bija labāki gandrīz visi statistikas rādītāji ieskaitot metienu precizitāti no spēles. Toties vienā Jelgava bija pārāka ar uzviju – 36 izpildīti soda metieni pret 21 liecina par zemgaliešu agresivitāti. Jūrmalnieki zaudējuma iemeslus var meklēt arī astoņos garām aizmestajos soda metienos, var meklēt laukumā par ilgi noturētos šīs spēles neveiksminiekos.
Kaspars Vilcāns: “Tā bija veiksme, ka komanda mani sadzirdēja”
“Spēļu sākums mums ir liela problēma. Varbūt nemākam novērtēt pretinieku un ja vēl pašiem neiekrīt metieni, tad sākas lielas ziepes. Arī šoreiz. Bija vēlme uzņemties iniciatīvu, bet netrūka nepareizi lēmumi. Es no komandas prasu ātru basketbolu. Tas nozīmē – ātrums pie sadarbību izspēles, agresivitāte, nevis ātrs metiens pa grozu. Otra lieta, ka spēles sākumā Jūrmalas komanda vienkārši fantastiski meta. Grozā krita viss, arī metieni pāri rokām, pret normālu aizsardzību. Tā bija veiksme, ka komanda mani sadzirdēja, ka puiši pamodās un uzvarēja. Uzdevums bija spēlēt agresīvi un pēdējā ceturtdaļā pavisam vienkāršs – skriet pāri un iet caurgājienos uz groza apakšu. Tur bija noteikumu pārkāpumi un šī agresivitāte attaisnojās,” dramatisma pilno spēli komentē BK “Jelgava” galvenais treneris Kaspars Vilcāns.
– Neraugoties uz sākuma neveiksmēm, pamata sastāvs netika daudz mainīts un beigās izrādījās lielākie vecuma vilcēji. Tāda pamatīga ticība?
– Komanda ir komplektēta tā, lai līdzvērtīgu pienesumu dotu visi desmit spēlētāji. Šoreiz situācija iznāca mazliet savādāka – bija spēlētāji, kuriem spēle sāka iet, es viņiem uzticējos un centos nejaukt viņu spēli. Liels prieks par komandas kapteini Edgaru Krūmiņu, kurš ar sarežģītiem metieniem pavilka komandu. Tās bija būt vai nebūt situācijas – neiekristu tie metieni, zaudētu ar trīsdesmit punktiem.
– Vai jūrmalnieku jaunais amerikānis Brauns bija problēma? Viņa debija LBL ar 13 punktiem sešās minūtēs bija iespaidīga.
– Labs spēlētājs. Ar labu caurgājienu, kas reizēm pietrūkst mūsu mazajiem spēlētājiem. Pēc sava spēles stila man atgādināja Dairi Bertānu. Tomēr es biju priecīgs, ka Kosuškins beigās uzlaida laukumā viņu. Kā jau amerikānis, mēģināja izšķirt spēles iznākumu vairāk individuāli. Jūrmalas spēle kļuva vieglāk prognozējama. Arī bez viņa jūrmalnieki spēlēja ļoti labu komandas basketbolu.
– Kāds iespaids palicis par savējiem amerikāņiem Čemberlenu un Briketu?
– Jauni puikas. Abi aicināti vairāk kā komandas spēlētāji nevis rezultāta taisītāji. Ceru, ka abi sezonas laikā mums daudz palīdzēs groza apakšas nodrošināšanai. Čemberlens to izdarīja arī šajā spēlē. Teikšu godīgi, Briketu bija bail laist laukumā. Mans pirmais likums – ja ir drosme uzmest par grozu, esi drosmīgs un ej cīnies arī par atlēkušo bumbu. Viņš to šodien neizdarīja un tādēļ vairāk palika malā. Bet cerības saistu ar abiem. Speciāli meklējām tādus, kas ir kustīgi – citādi mūsu ātrajā basketbolā netiktu līdzi. Nevienam nav noslēpums, ka šeit esošie leģionāri samaksas ziņā daudz neprasa. Ne jau aiz labas dzīves mēs nevarējām noturēt Jēkabu Rozīti – par viņa prasīto sanāk divi šādi amerikāņi. Ja atbrauc spēlēt par tūkstoti dolāriem mēnesī – tā ir liela laimes spēle. Kā pagājušajā sezonā laimējās liepājniekiem, atrodot Džošua Meijo. Ceru, ka arī mūsējie būs pilnās lozes.
– Par Jelgavu pierasts teikt – komanda, kas centīsies iemest vairāk kā pretinieks.
– Jā, aizsardzībā ir problēmas un pie tām strādājam. Ļoti ceru, ka puiši sapratīs, kas no viņiem tiek prasīts. Ja spēlētājs visu laiku, īpaši jaunatnes basketbolā, spēlējis vienā stilā, ir grūti izmainīt. Kad sāku trenera karjeru, šķita – kā tā var būt. Bet tā ir! Cenšamies visi kopā, lai būtu labāk.
– Šosezon teju visiem klubiem mērķis ir četrinieks, arī Jelgavai. Ar ko esat kļuvuši spēcīgāki?
– Visi par to runā, izņemot mani (smejas). Izņemot “VEF Rīga” un Ventspili, visas pārējās komandas ir spēkos apmēram vienādas. To parāda arī pirmie rezultāti. Tie, kuriem spēlētāji būs stabilāki visas sezonas garumā, būs augstāk. Jelgavā ļoti lielu darbu paveicām vasarā – pie individuālās tehnikas, fiziskās sagatvotības. Manuprāt, esam vismaz pāris pakāpienus augstākā līmenī kā pērn. Pārbaudes mačos šķita, ka iecerētais izdodas, bet sākās oficiālās spēles – izrādās, vēl ne. Iecerētais ātrums laukumā ir, bet ne vienmēr tas darbojās kā gribētu es – ātras, pacietīgas un ilgas sadarbības, kas nogurdina pretinieku. No šiem uzstādījumiem gan negribētu atkāpties.
– Vai kādi īpaši uzdevumi ir arī Baltijas līgai?
– Gribam iekļūt starp 16 labākajām komandām. Varbūt mums mazliet nav paveicies ar izlozi . Tartu “Rock”, “Lietkabelis”, “Juventus” – tas ir ļoti spēcīgas komandas. Viegli nebūs. Tomēr esmu ļoti priecīgs par iespēju spēlēt Baltijas līgā. Tas ir cits basketbols, cita stila un līmeņa komandas, kas palīdz katra spēlētāja un visas komandas kopējai izaugsmei.
Liepājā strādāja tālmetienu artilērija
Liepājnieku pirmā uzvara tika panākta ar labu precizitāti no distances. 13/24 precizitāte no trīspunktu līnijas bija galvenais kurzemnieku arguments pret Valmieras šīs pašas statistikas ailes 4/19. Abām komandām sezonas sākumā trūkst stabilitāte un skaistas spēles mijas ar tādām, kas atgādina kaut ko no virves vilkšanas dubļainā pļavā. Šoreiz uz viļņa un sausām kājām bija liepājnieki. Valmieras komandai, iespējams, pie vainas spēles dienā mērotie 300 kilometri autobusā, iespējams – kāda cita lieta. Pēdējā ceturtdaļā valmierieši 19 punktu deficītu sadeldēja līdz pieciem, atgrieza intrigu, kuru paši apdzēsa ar pāris kļūdām.
Guntis Endzels, “Liepāja/Triobet” galvenais treneris: “Treniņi pirms sezonas bija ļoti smagi. Varbūt tādēļ iepriekšējā spēlē neko nevarējām iemest, šodien pēc mazliet brīvāka režīma ar precizitāti viss bija kārtībā. Pārsvaru ieguvām brīžos, kad laukumā izpildījām iepriekš sarunāto. Ja izdarām šo minimumu, iespējas uzvarēt parādās katrā spēlē. Spēles beigās, kad Valmierai rezultāta sadeldēšanai vairs nebija citu variantu kā pāriet uz skrien un met basketbolu – tad gan mums radās problēmas. Individuālās meistarības ziņā pretinieka spēlētāji šķiet pārāki, toties organizētā basketbolā šoreiz pārāki bijām mēs.”
Par tikai piecas minūtes nospēlējušā un trīs metienus garām aizmetušā amerikāņa Donovana Morisa nākotni tiks lemts vēl pēc nedēļas, savukārt jau vairākus treniņus Liepājā aizvadījis vēl kāds pārbaudāms amerikānis.
Jēkabpilī laukuma saimniekiem šoreiz nevarēja palīdzēt Jurijs Aleksejevs, līdzvērtīgu spēlētāju rotācija kļuva vēl īsāka un pat pirmā izdevusies Pīdžeja Hila oficiālā spēle neglāba mājiniekus. BK “Jēkabpils” izpildījumā bija labas epizodes, vairākkārt izdevās pietuvoties ap mīnus desmit punktu robežu, tomēr BK “Ventspils” ar plašāku sastāva rotāciju droši kontrolēja spēles ritējumu.
LBL ČEMPIONĀTS
“Liepāja/Triobet” – BK “Valmiera” 84:73 (22:18, 41:32, 62:47). Ate 17, Bricis 14, Ežerskis, Magone pa 11, Leiteris 10, Jakovičs 9, Helmanis 8, R. Krūmiņš 4; Kaufmanis 16, Veselovs 12+9AB, Bērziņš, Butjankovs, Iļjins pa 12, K. Krūmiņš 7, Ziediņš 2.
BK “Jelgava” – “Jūrmala/Fēnikss” 88:85 (11:31, 38:50, 58:71). Krūmiņš 21, Silavs 19, Mizis 13+9AB, Čemberlens 13, Lagzdiņš 11, Kanbergs 8, A. Justovičs 3; Brauns 20, Ozols 15, Stumbris 11, Dilevka 10, Mednis 7, Viļums, Šlesers, Liepa pa 6, Bučs 4.
BK “Jēkabpils” – BK “Ventspils” 63:92 (19:27, 28:49, 50:62). Hils 22, O’Braiens 14+11AB, Vītols 10, Hlebovickis 5, Virsis, Mediss, Pīternieks pa 3, Škute 2, Leja 1; Timma 17, Vairogs 16, Meiers, Laksa pa 14, Lejasmeiers 9, Simss 7, Valters 5, Bērziņš, Tīls pa 4, Jonāts 2.
