Mobilā versija
-0.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
7. decembris, 2016
Drukāt

Blakus produkti gardēžiem, pirtij un biohumusam

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

No Kalifornijas sliekām ražotais biohumuss Līvānu SIA "Livani Eko Group" – vajadzīgs un pieprasīts produkts.

Latvijas ražotāji prot gūt iespējami lielāku labumu no ražošanas atlikumiem, tālās apstrādes procesā pievienojot tiem iespējami lielāku vērtību. SIA “Valmiermuižas alus” drabiņas, ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāto alus ražošanas blakus produktu, pārdod ne tikai piena ražotājiem, bet drabiņu cepumu ražošanai. Uzņēmuma saimnieks Aigars Ruņģis uzsver – drabiņas ir ne tikai garšīgas, bet arī veselīgas. “Valmiermuižas alus” kaimiņi maiznīca “Liepkalni” drabiņām pievieno Latvijas rudzu miltus, sviestu, olas, ķiplokus un sieru. Patlaban šo produktu piedāvā vien dažās pārdošanas vietās, tomēr saistība ar lielveikalu interesi cepumus varētu ražot plašākai pārdošanai.

“Valmiermuižas” virtuvē vēstniecībā Rīgā ik dienu cep rudzu–drabiņu maizi, ko piedāvā restorāna visiem. Tās sastāvs: drabiņas, rudzu milti, kviešu milti, ieraugs, tumšais alus, medus, sāls, raugs.

Uzņēmums arī attīsta sadarbību ar pirtniekiem. Dikļu pirtnieks Aivars Dirnēns jau daudzus gadus skrubim izmanto “Valmiermuižas alus” drabiņas kombinācijā ar kafijas biezumiem. “Alus drabiņas ir gandrīz visa Mendeļejeva ķīmisko elementu sistēma organismam uzņemamā veidā,” izvēli pamato pirtnieks.

AS “Smiltenes piens” no siera suliņām ražo olbaltumvielām bagāto dzērienu “Spēka piens”. Ir arī daudzi citi labi piemēri.

Latvijā daudzi cilvēki un uzņēmēji sliekas izmanto biohumusa ražošanai. “Tas ir viegli, vienkārši, neprasa lielu naudas ieguldījumu un darbu,” teic Salacgrīvas saimniece Irēna Tereškoviča. Viņa viena no pirmajām Vidzemē sāka attīstīt šo uzņēmējdarbību. Saimniece stāsta, ka ieguldījums Kalifornijas slieku turēšanai, kas paredzētas humusa ražošanai, ir, lielākais, vairāki simti eiro. Tiesa gan, viss atkarīgs no iecerētā ražošanas daudzuma. Sarkanās Kalifornijas sliekas vairojas ik pēc divām trim nedēļām, radot 20 – 25 pēcnācējus un ražojot no pārtikas atkritumiem, papīra, kūtsmēsliem un citām kādreiz ēdamām un neēdamām lietām tik pieprasīto biohumusu. Tereškoviči sliekas baro vienu reizi nedēļā, augu ražības celšanai un imunitātes stiprināšanai tik vajadzīgo biohumusu un tā radītājas pārdod galvenokārt jau zināmiem klientiem. Savukārt vairāki citi uzņēmumi ar vermikompostēšanu nodarbojas rūpnieciskos mērogos. Piemēram, SIA “Livani Eko Group”, kur biohumusa ražošanas sastāvā 70% lielu īpatsvaru veido no bioloģiskajiem zemniekiem pirktie kūtsmēsli.

Plašākā tvērumā aplēses rāda, ka, palielinot pārstrādāto bioatkritumu daudzumu, būtu iespējams aizstāt līdz pat 30% neorganisko bioatkritumu. Patlaban ES dalībvalstis ik gadu ieved aptuveni sešus miljonus tonnu fosfātu, tomēr līdz pat 30% šā daudzuma varētu aizstāt, fosfātus ekstrahējot no notekūdeņu dūņām, bionoārdāmiem atkritumiem, gaļas un kaulu miltiem vai kūtsmēsliem. l

 

Fakti

Patlaban spēkā esošā 2003. gada Mēslošanas līdzekļu regula brīvu apriti vienotajā tirgū nodrošina galvenokārt parastiem neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem, ko visbiežāk iegūst no izrakteņiem vai ķīmiskajā rūpniecībā. Abi šie procesi patērē enerģiju un rada slāpekļa dioksīdu. Spēkā esošā regula neaptver no organiskiem materiāliem iegūtus inovatīvus mēslošanas līdzekļus. Tāpēc to piekļuve vienotajam tirgum ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis tos atzīst savstarpēji, un bieži vien tas ir sarežģīti, jo nacionālie noteikumi ir ļoti atšķirīgi. Piekļuvei ES un citu valstu tirgiem izdevīgākai vajadzētu kļūt arī Latvijas vermikomposta ražotājiem, kas ražošanā izmanto sliekas un bioloģiskos atlikumus.

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.5
Alūksne -3.0
Daugavpils +0
Saldus +0
Liepāja -0.4
Jelgava +0
Ventspils -0.7
Limbaži -1
Madona -2
Rēzekne -1
Draugiem Facebook Twitter Google+