Ekonomika
Viedokļi

“Bloomberg”: “ABLV Bank” nedienas ir kā mācība ECB 16


“ABLV Bank” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs (no kreisās), bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds preses konferencē, kurā paziņoja par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu.
“ABLV Bank” līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs (no kreisās), bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds preses konferencē, kurā paziņoja par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu.
Foto: LETA/Ieva Leiniša

Eiropas Centrālā banka (ECB) nešaubīgi ir eirozonas ietekmīgākā politikas veidošanas institūcija, taču “ABLV Bank” sabrukums norāda uz to, ka ECB nav visas tai nepieciešamās pilnvaras, redakcijas komentārā raksta finanšu medijs “Bloomberg”.

Februāra beigās ECB konstatēja, ka “ABLV Bank” “sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums”. “ABLV Bank” problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (“FinCEN”) februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas “ABLV Bank” par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. “FinCEN” publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka “ABLV Bank” vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pēc tam noteica, ka “ABLV Bank” ir pārāk maza, lai radītu sistēmiskus draudus, un bankas likvidācijas process nododams nacionālajām institūcijām.

Taču “Bloomberg” norāda, ka šī situācija radījusi problēmas. “ABLV Bank” sākusi pašlikvidācijas procesu vietējā regulatora uzraudzībā. Gaidot novērtējumu, “ABLV Bank” saglabā savu bankas darbības licenci, neskatoties uz ECB konstatējumu, ka tā “sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums”. Tikmēr Luksemburgas tiesa noraidījusi cita nacionāla regulatora aicinājumus slēgt “ABLV Bank” Luksemburgas struktūrvienību, uzsverot, ka tā ir finansiāli spēcīga, kas gan ir stingrā pretrunā ar ECB novērtējumu. Šis juceklis apšauba eirozonas ietekmīgākā finanšu regulatora uzticamību.

Tāpat “ABLV Bank” lieta norāda uz vēl kādu anomāliju, skaidro “Bloomberg”. ECB atbild par pienācīgu uzraudzību, taču naudas atmazgāšana, kas arī bija tiešākais iemesls bankas nedienām, saglabājas nacionālo institūciju atbildībā. ECB, iespējams, varēja darīt vairāk, lai nodrošinātu pienācīgu “ABLV Bank” pārvaldi, taču tās pilnvaras ir ierobežotas. Kamēr naudas atmazgāšanas kontrolēšana būs Eiropas Savienības dalībvalstu pienākums, bankas atsevišķās valstīs tiks ciešāk uzraudzītas nekā citās. Tas grauj uzraudzības sistēmu un apgrūtina vienota kapitāla tirgus izveidi eirozonai.

Atbildība attiecībā uz naudas atmazgāšanu būtu jānodod Eiropas institūcijām un nepieciešams mainīt ES noteikumus, lai ECB sniegtu lielāku brīvību nekavējoties atņemt bankām darbības licences. “Bloomberg” uzskata, ka gadījumā, ja ES gūs mācību no “ABLV Bank” sāgas, tad Latvijas banka eirozonai būs devusi tikai labumu.

LA.lv