Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. septembris, 2012
Drukāt

«Bloomberg»: Latvija kļūst par Šveici

Pēc finanšu ziņu dienesta “Bloomberg” novērtējuma, Latvija kļūst par Šveices tipa finanšu noguldījumu centru, ko izvēlas turīgie noguldītāji no bijušās Padomju Savienības.


 

Noguldītāju pieplūdums Latvijas bankām saistīts ar Kipras ekonomiskajām problēmām, kas liek turīgajiem noguldītājiem no bijušās Padomju Savienības meklēt alternatīvu ofšoru, kurā uzglabāt savu naudu, raksta “Bloomberg”.

Naudas plūsma Kipras bankās no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) mazinās, savukārt šā gada pirmajā pusē Latvijā ieplūduši aptuveni 1,2 miljardi ASV dolāru (670,8 miljoni latu).

Nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās sasnieguši desmit miljardus ASV dolāru (5,59 miljardus latu), kas veido aptuveni pusi no visiem noguldījumiem, salīdzinot ar 43% nerezidentu noguldījumiem Šveices bankās.

Arī no Krievijas notiek kapitāla aizplūšana, valstī pieņemoties spēkā protestiem pret prezidentu Vladimiru Putinu. Kā liecina Krievijas Centrālās bankas dati, kopš 2007. gada no Krievijas aizplūdis kapitāls 350 miljardu ASV dolāru (195,6 miljardi latu) apmērā.

 

“Latvijai ir izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta tuvu bijušajiem padomju tirgiem, tādiem kā Krievija un Ukraina, un fakts, ka valstī runā krievu valodā,” intervijā aģentūrai “Bloomberg” sacīja Ženēvā bāzētās kapitāla menedžmenta kompānijas “Maximus Capital SA” dibinātājs un priekšsēdētājs Jevgenijs Zolotarjevs.

 

Kaut arī nerezidentu depozīti var finansēt kreditēšanu, tie apdraud banku stabilitāti, jo uzraudzība un klientu izvērtēšana nav pietiekami stingra, norāda eksperti.

Nerezidentu depozīti ir īstermiņa saistības un to plūsmas atjaunošanās var apdraudēt Latvijas 25 banku kolektīvo stabilitāti, teikts Starptautiskā valūtas fonda (SVF) jūlijā izdotajā ziņojumā.

“Nerezidentu depozīti ir vērtējami divējādi. Pieaugošais nerezidentu noguldījumu apjoms var radīt risku finanšu sistēmai un var izraisīt starptautisko rezervju potenciālu aizplūšanu, ja vien īstermiņa saistības netiek saskaņotas ar līdzvērtīgiem likvīdiem ārvalstu aktīviem,” teikts SVF ziņojumā.

No 2008. gada augusta, kad “Parex bankai” radās grūtības, gada laikā no Latvijas aizplūda nepilni 30% nerezidentu depozītu jeb 1,8 miljardi eiro (1,27 miljardi latu), liekot Latvijai meklēt starptautisko palīdzību finanšu sistēmas stabilizēšanai.

Vienlaikus “Bloomberg” norāda, ka atsevišķas Latvijas bankas pieminētas dažādos apšaubāmos darījumos.

 

Kā liecina ANO Drošības padomes 12. aprīļa ziņojums, Latvijas kompānijas palīdzēja Kotdivuāras amatpersonām pārkāpt starptautiskās sankcijas. Pēc ANO sacītā, kāds Kotdivuāras armijas komandieris ar neīstu vārdu ieguva “Parex bankas” kredītkarti.

 

Kā liecina Londonas tiesā iesniegtie dokumenti, Kazahstānas bankas “BTA Bank” bijušais vadītājs Muhtars Ablijazovs apsūdzēts par vairāk nekā viena miljarda dolāru aizplūdināšanu no bankas caur virkni ofšora kompāniju un Latvijas banku “Trasta Komercbanka AS”.

Kirgizstānā aptuveni 30 miljoni ASV dolāru (18 miljoni latu) kā depozīti tika izplūdināti caur banku “ABLV Bank AS”, ko varētu uzskatīt pa naudas atmazgāšanu, teikts pretkorupcijas grupas “Global Witness” ziņojumā.

Kā aģentūrai “Bloomberg” norādīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas “Global Witness” analītiķis Toms Mains, Latvijas bankas ir “gandrīz kā Šveices Baltijas valsts”.

“Ja tāda valsts kā Latvija uzvedas kā neapzināts naudas atmazgātājs korumpētiem režīmiem, es domāju, ka šeit rodas ļoti nopietni jautājumi,” sacīja Mains.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+