Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. jūlijs, 2012
Drukāt

BMX – Štrombergs stiprāks nekā pirms Pekinas

bmxvalmiera_jk_175

Māris Štrombergs (25) pirms četriem gadiem Peki-nā kļuva par pirmo BMX riteņbraukšanas olimpisko čempionu un arī pirms Londonas ir viens no reālākajiem zelta pretendentiem. “Saprotu, ko no manis gaida, taču pats varu kontrolēt tikai gatavošanos un noskaņošanos, tādēļ koncentrējos tam,” Māris cenšas nepakļauties apkārtējam spiedienam.


Ceturtā vieta nāciju vērtējumā Latvijai ļauj olimpiskajām spēlēm deleģēt pilnu komandu vīriešu konkurencē – trīs riteņbraucējus. Kopā ar Štrombergu uz Londonu pošas arī olimpiskie debitanti Edžus Treimanis (24) un Rihards Veide (20), kuri šosezon Eiropas čempionāta kopvērtējumā izcīnīja attiecīgi pirmo un otro vietu. Visi trīs valmierieši dzimtajā pusē trenējas Ivo Lakuča vadībā un uz Londonu dosies pāris dienas pirms BMX sacensībām, kas sāksies 8. augustā.

Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi startēs arī krāslaviete Sandra Aleksejeva.

 

Vīzija piepildīta

Ivo Lakučs: – Mēs uz Londonu dosimies ar tādām pašām domām kā pirms četriem gadiem, proti, cīnīties. BMX sportā nevar satrenēties tā, lai būtu garantēts zelts, sudrabs vai bronza. Galvenais ir parādīt to, kam esam gatavi.

– Kā vērtē gatavošanos, vai izdevās viss iecerētais?

– Jā, mana vīzija par gatavošanos ir īstenojusies. Sāku par to domāt jau pēc Pekinas, sekoju līdzi visiem jaunumiem un inovācijām, nedrīkstējām kaut ko palaist garām. Rezultātu bijām uzsituši ļoti augstu, visi skatījās uz mums kā uz lielākiem. Grozījāmies spēcīgāko vidē, lai citi neaizskrien pa priekšu. Esmu apmierināts ar to, kā čaļi jūtas un ka pēc lielām slodzēm psiholoģiski nesaplīst. Uztraukums ir liels, bet ceru, ka viņi spēs saprast, ko stāstām katru dienu – kas ir olimpiskās spēles un kas tajās sagaidāms.

– Vai Māris ir stiprāks nekā bija Pekinā?

– Jā, nav šaubu. Sporta attīstība un trašu dinamika prasīja turpināt augt, neapstāties. Māris ir labāks, bet arī pārējie stipri progresējuši.

– Vai esi skaitījis, cik sportisti Londonā reāli pretendēs uz pjedestālu?

– Esmu analizējis konkurentu rezultātus, stiprās un vājās puses, tādēļ visus pazīstu varbūt pat labāk nekā Māris. Netieši es viņam šo informāciju nododu. Domāju, ka finālā startēs seši spēcīgi sportisti, kuri jebkurā gadījumā to ir pelnījuši, un divi vienmēr ir tādi, kam mazāk spēka, bet vairāk veiksmes. Reāla cīņa būs starp sešiem sportistiem.

 

Skaidra galva

– Kādus secinājumus izdarījāt pēc neveiksmes pasaules čempionāta finālā, kad Māris piedzīvoja kritienu?

– Nestrebjam karstu, līdz šim visus lēmumus esam pieņēmuši ar skaidru galvu. Pasaules čempionātā bija neliela kļūdiņa, kuras dēļ finālā nedabūjām iekšējo celiņu. Tehniski tik īsā taisnē no ārējā celiņa nebija iespējams vinnēt. Māris ir jaudīgais sportists, kuram vajag garo taisni, lai var ieskrieties. Pekinā viņam starts nemaz nebija tik labs, bet tālāk Māris visus vienkārši nomina.

– Londonā arī pirmā taisne būšot diezgan īsa.

– Vidēja – ne tik īsa kā pasaules čempionātā Kopenhāgenā. Nav tik daudz vietas, kur uzmīt, taču ir tramplīni, kur jāpiestrādā. Tas ir labāks variants. Paldies visiem, kas man iedeva palīgus līdzi, jo būs jātiek galā ar trim braucējiem – mums nav viens superčempions un divi tūristi. Katram savs uzdevums, svarīga būs informācijas aprite.

– Ko ceri sagaidīt no Edžus un Riharda?

– Viņiem ir savi uzdevumi un mērķi, kuriem abi, manuprāt, gatavi. Visi trīs ir malači, ka kvalificējās olimpiskajām spēlēm un uzvarēja vietējā atlasē. Ja viņi mērķus sasniegs vai pat pārsniegs, būšu ļoti priecīgs.

– Edžus runā, ka maksimālā programma ir fināls.

– Viņam vienmēr patīk runāt skaidri un gaiši. Protams, ikvienam sportistam sacensībās galvenais ir iekļūt finālā, arī man savulaik tas bija jājamzirdziņš – iekļūsti finālā, un tālāk jau redzēs. Bet es tik burtiski par Edžu neteikšu. Vairāk domāju nevis rezultātu, bet sniegumu – lai viņi sacensībās nepazustu, parādītu savu labāko apli.

 

Komentāri

Māris Štrombergs: “Sajūta ir pozitīva. Vēl par agru sākt stresot. Negribu teikt, ka ir spiediens, taču saprotu, ka no manis gaida. Koncentrējos tam, ko pats varu kontrolēt – savu gatavošanos, noskaņošanos. Gribu izdarīt visu par simt procentiem, lai pēc tam nav jāteic, ka varēju kaut ko izdarīt labāk, lai nav sev pārmetumu. Cenšos izvairīties no mediju intereses, līdzīgi darīju arī pirms Pekinas. Esmu nomainījis telefona numuru, kontaktējos diezgan maz. Visam savs laiks, papļāpāt varēs pēc olimpiskajām spēlēm. Pasaules čempionātā biju apslimis, nācās saņemties. Mazliet pievīla koncentrēšanās pusfinālā. Tā ir sava veida mācība – ASV sezonas laikā ir tik daudz maču, ka reizēm mazliet izlaidies, priekšsacīkstēs sevi pasargā, un sliktais ieradums pielīp – nāk lielās sacensības, bet domā, ka vari tāpat darīt. Taču olimpiskajās spēlēs to nevarēs atļauties. Cenšos atcerēties, ko un kā darīju pirms Pekinas, katram braucienam atdot simt procentus. Domāju, ka Londonā visu lielā mērā izšķirs nevis fiziskā sagatavotība, bet gan psiholoģija. Jau gadu pamatdoma katrās sacensībās bija olimpiskās spēles, tāpēc spriežu, ka esmu gatavs un – tāpēc mierīgs. Ko pats sev novēlētu? Veselību. Veiksmi ne – tā jānopelna. Ja būšu nopelnījis ar darbu treniņos, tad veiksme būs.”

Edžus Treimanis: “Lai tiktu uz olimpiskajām spēlēm, jau ilgu laiku kārtīgi strādāju. Tur uz vietas šis process ir jāizbauda. Mans mērķis ir iekļūt finālā. BMX ir neprognozējams sporta veids, izšķirošajā braucienā viss var notikt. Gatavojamies Valmierā un Rubenē, visi trīs esam vietējie, dzīvojam tuvu cits citam, trenējamies kopā, gaisotne ir ideāla. Īpaši tagad, kad Māris ir Latvijā un es ar Rihardu varu tiekties viņam līdzi. Treniņos smejamies, ka viņš ir mūsu mērķis, mēģinām apdzīt. Ļoti svētīgi, ka visu darām kopā, jo, cik zinu, citās valstīs katrs ņemas savā nostūrī. Rubenes trase ir ļoti līdzīga tai, kas Londonā, var visu nepieciešamo atstrādāt – galvenais, ka ir lielais starta kalns, un varam trenēt pirmo taisni. Tas ir liels pluss. Arī amerikāņiem un holandiešiem ir olimpiskās trases kopijas. Šī trase ir ar daudziem sāniskiem tramplīniem – iepriekš tādu nekur nav bijis. Pērn daudzi ar šāda veida risinājumiem nebija apmierināti, bet man patīk. Kā Londonā varētu veikties komandas biedriem? Māris cīnīsies par visaugstākajām vietām, Rihardam vēl dažas nianses jāpieslīpē, un, ja saņemas, var izdarīt lielas lietas. Daudz atkarīgs no tā, vai īstajā dienā būs īstās sajūtas. Reizēm ir tā, ka esi labā formā, bet nekas nesanāk.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+