Dabā
Medības

Oskars Ķibermanis: Savu dēlu ņemšu uz medībām, tiklīdz viņš drusku paaugsies4


Bobslejists Oskars Ķibermanis.
Bobslejists Oskars Ķibermanis.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Mednieku ģimenē augušie bērni iepazīstas ar šo vēsturisko nodarbi jau ļoti agrīnā vecumā. Vecāki, visbiežāk tēvs, skaidro, kā dabā viss iekārtots, kā dzīvo zālēdāji un plēsēji, kāda ir to mijiedarbības būtība. Stāsti par mežu un medībām, par piedzīvojumiem, veiksmēm un neveiksmēm ir mednieku ģimenes mitoloģija un zinātne, kas bērniem un jauniešiem tiek atklāta visā pilnībā. Vecākiem ir tiesības mācīt saviem bērniem visu par medībām, arī par pašu nomedīšanas procesu.

“Manam dēlam šobrīd ir pusotrs gadiņš. Drusku vēl būs jāpagaida, taču es noteikti ņemšu viņu līdzi uz mežu. Ies, tāpat kā es gāju bērnībā. Ja viņam tā lieta iepatiksies, būs mednieks. Ja ne, es neuzspiedīšu. Medības ir sirdslieta. Nevienu nevar piespiest kļūt par mednieku ar varu,” savu nostāju paskaidroja bobslejists, mednieks un tētis Oskars Ķibermanis.

Vaicāts, kad pats uzsācis medību gaitas, sportists atbildēja, ka īsti neatceroties, bet tas bija vēl pirmsskolas laikā. Oskara pirmās atmiņas ir saistītas ar medībām ziemā. Esot gājuši mastā dzīt kopā ar citu mednieku un, kad puika vairs nevarēja tikt kupenām cauri, kolēģis nesis viņu pičpaunā. Visu bērnību un jaunību O. Ķibermanis gājis dzinējos, līdz astoņpadsmit gados nokārtojis eksāmenu un kļuvis par pilntiesīgu mednieku.

Arī tagad dzinējmedības ir sportista iecienītākais medību veids, taču tieši tām atliek vismazāk laika. Oktobrī tiek atklātas dzinējmedības un tajā pašā laikā startē arī sporta sacensību sezona. Oskars atzīst, ka dzinējmedībās viņu visvairāk saista iespēja tikties ar draugiem un kolēģiem. Nomedīt nav galvenais. Par guvumu daudz svarīgāka ir kopīga darbošanās, meža darbi, dzīvnieku piebarošana.

Saistītie raksti

Mednieka ģimenē augušie bērni izprot medību jēgu un procesus. Viņiem nav un nevar būt nekāds stress vai, kā tagad moderni teikt, psiholoģiskā trauma sakarā ar dzīvnieka nomedīšanu. Ja viņš (bērns) negrib tos skatus redzēt, viņš uz medībām nemaz neies, sarunā uzsvēra O. Ķibermanis. “Mani tas viss uzrunā. Man tas viss process kopumā ļoti patīk. Citam var būt gribas iet uz teātri vai dejot, bet man patīk medības. Tas vai nu ir, vai nu nav. Un medījums nav galvenais mērķis,” paskaidroja sportists.

Viņš ar nožēlu atzina, ka medību pretinieki medībās redz tikai vienu aspektu, izmanto to. Viss pārējais viņus neinteresē. Tajā pašā laikā paši jaunākie mednieki un viņu bērni zina, ka medībās iet ne jau tikai tādēļ, lai nomedītu zvēru. Piemēram, ziemā mednieki ved uz mežu sienu un citu barību. Sevišķi svarīgi tas ir stirnām, kurām dziļā sniegā ir grūti pārvietoties un meklēt barību. Diemžēl medību pretiniekus nekas no tā, ko mednieki dara, neinteresē. Viņi ir vislielākie eksperti, lai gan par medību būtību nezina neko. “Tas jau kā parasti. Cilvēks, kurš vismazāk saprot, kļūst par vislielāko ekspertu,” nopūtās O. Ķibermanis.

LA.lv