Ekonomika
Īpašums

“Bonava Latvija”: Dzīvokļu būvniecībā Rīga neglābjami atpaliek no Tallinas un Viļņas0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Publicitātes foto

Patlaban Rīga ievērojami atpaliek no Tallinas un Viļņas jaunuzbūvēto dzīvokļu skaita ziņā, taču tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā situācija varētu uzlaboties, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Nebjām gatavi krīzei

Saskaņā ar “Ober-Haus” datiem Lietuvas galvaspilsētā Viļņā 2018.gadā tika uzbūvēti 4355 jauni dzīvokļi, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā 3100, bet Rīgā – tikai 2411. Pēc uzbūvētajiem dzīvokļiem uz 1000 iedzīvotājiem laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, Viļņā tie ir 7,9 dzīvokļi un Tallinā – 7,1 dzīvoklis. Savukārt Rīga šajos rādītājos neglābjami atpaliek – tikai 3,1 dzīvoklis uz 1000 iedzīvotājiem.

Skaidrojot šos datus, Kļaviņš uzsvēra, ka, pirmkārt, jau pirms krīzes Latvija nebija tik prātīga attiecībā uz būvniecības finansēšanu kā, piemēram, igauņi. “Mums vajadzēja ilgāku laiku, lai bankas varētu sakārtot savus portfeļus un tiktu vaļā no objektiem, kurus nevajadzēja finansēt. Arī krīzei mēs droši vien nebijām tik gatavi, līdz ar to daudzi cilvēki pārgāja uz pelēko zonu. Attiecīgi šiem cilvēkiem nav pieejami kredīti,” sacīja Kļaviņš.

Viņš piebilda, ka šobrīd uz bankām vēl ir spiediens saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošanu, līdz ar to papildus jautājumam, vai attiecīgie ieņēmumi ir aplokšņu alga, rodas jautājumi, vai tie ir iegūti kādu noziedzīgu darbību rezultātā. Bankām ir jāveic ļoti daudz pārbaužu, tas arī ir bremzējošs faktors.

Nākamajos gados situācija uzlabosies

“Domāju, ka nākamajos piecos līdz desmit gados situācija uzlabosies. Ik gadu redzam gan vidējās algas, gan nomaksāto nodokļu pieaugumu. Ienākumu legālā puse, manuprāt, sakārtosies arvien vairāk. Bankas ir gatavas finansēt klientus, neskatoties uz bankām šobrīd uzlikto slogu,” stāstīja Kļaviņš.

Jautāts, vai traucēklis nav tas, ka kreditēšana joprojām notiek negribīgi, Kļaviņš sacīja, ka jautājums ir par risku balansu. “Bankas ir iemācījušās, ka nevajag kreditēt šaubīgas lietas. Ekonomika tomēr ir cikliska, attiecīgi ir svarīgi, lai klients varētu pārdzīvot arī cikla zemāko punktu,” sacīja Kļaviņš.

Saistītie raksti

Savukārt tajā apstāklī, ka tirgū nav spēcīgu vietējo attīstītāju, bet igauņi un lietuvieši ir vieni no lielākajiem attīstītājiem arī Latvijā, Kļaviņš problēmas nesaskata un norādīja, ka globalizāciju kā tendenci, tirgū ienākot starptautiskiem uzņēmumiem, novēro ne tikai uz būvniecības nozarē.

“Nav nozīmes, kāda ir uzņēmuma izcelsme, svarīgas ir Latvijā radītās darbavietas un šeit nomaksātie nodokļi. Domāju, ka attīstītāji spēj diezgan ātri reaģētu uz pieprasījumu, taču bremzējošais faktors ir būvniecības izmaksas. Tā kā būvniecības izmaksu dēļ pieaugošais pašizmaksas kāpums ir lielāks par ieņēmumu pieaugumu, aug arī attīstītāja risks. Attīstītājs var pieņemt lēmumu kādu projektu atlikt, jo būvniecības izmaksas ir pieaugušas krietni straujāk, nekā tas bija rēķinājies,” stāstīja Kļaviņš.

LA.lv