Latvijā
Politika

Ar netīru naudu nevar būvēt veselīgu ekonomiku. Saruna ar Mārtiņu Bondaru0


Mārtiņš Bondars
Mārtiņš Bondars
Foto: Timurs Subhankulovs

“Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas deputāts, Finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”). Nelielas parlamentārās delegācijas sastāvā Bondara kungs atgriezies no Vašingtonas, kur drošības konferencē aktualizēta finanšu sistēmas uzraudzības problemātika. Interviju sākam ar Latvijā svarīgāko – par valdības veidošanu un darāmiem darbiem.

 

Kā Amerikā mācīts cilvēks, apzināties “pre-elections” nozīmi, un, būdams partijas 1. numurs Latgalē, vasaru pavadījāt vēlēšanu apgabalā, viesojoties visos novados, iedams katra sastaptā latgalieša mājā. Ko saka gūtā pieredze – kā panākt, lai 50% no Latgalē dzīvojošiem vēlētājiem nebalsotu par “Saskaņu” un ždanokiešiem?

M. Bondars: Latgale jāsadzird Latvijā. Iepriekš ievēlētie deputāti pārāk klusu nesa reģiona jautājumus valstiskā dienas kārtībā. Tas jādara skaļāk, nopietnāk. Deviņi no desmit valsts, un arī ES un NATO ārējās robežas novadiem ir mūsu austrumdaļā. Daudzi robežnieki neuztver ne Latvijas TV, ne radio. Pirmdien dodos uz Ludzu, Balviem, Krāslavu, Daugavpili, kur runāšu par aktuālajām Latgales problēmām. Kopumā situācija ir ļoti dažāda. Kuprava bija ciemats ar 1000 strādājošiem vietējā uzņēmumā.

Šobrīd sirds sāp par agrāk dzīvo vietu, kur nav ražošanas un palikušie ļaudis ar lielām cerībām nākotnē neraugās.

Toties Daugavpilī ražotnē stāvēju blakus sievietei, kura montēja satelītu. Domāju, tas jau riņķo ap Zemi, un uzņēmumā saražos simtus pavadoņu. Kosmosu iekaro no Daugavpils. Bet Latgale nav viegls reģions. Viena vēlētāju kategorija, cittautiešu komponente, ilggadēji nodod balsis krievvalodīgām partijām un ir Krievijas informācijas ietekmes zonā. Otra daļa tradicionāli atbalsta pie varas esošos, šajā gadījumā ZZS. Trešie sarakstos meklē savējos, latgaliešu politiķus. Es nepiederēju nevienai atbalstāmo grupai un pateicos tiem, kas man dāvāja uzticību.

 

Un iekļuvāt parlamentā! Ko ar budžeta komisijas vadītāja svaru var darīt, lai būtu uzlabojumi Kupravā un visur Latgalē? Atbalsta programmas bijušas – bet nepietiekami?

Jāizdala specifiskais Latgales rajons – pierobežas josla. Tā ir ekonomiski pamestākā, neizmantoto iespēju vieta ļaudīm, kas tur dzīvo. Pārrobežu sadarbība ārpolitisko attiecību dēļ gājusi mazumā. Tas ietekmē dzīves kvalitāti.

 

Dr. Kārlis Ulmanis spēra noteiktus soļus, piesaistot Latgali Latvijai, izvietojot armijas vienības, sūtot skolotājus, kultūras vēstnešus, paaugstinot dzīves kvalitāti!

Sventes kafejnīcā uz sienas rakstīti prezidenta Ulmaņa vārdi – Latvija šeit nebeidzas, Latvija šeit sākas. Pareiza nostādne. Valdība, valdības deklarācija ir tapšanas stadijā. Apbruņosimies ar pacietību. Latgalei dosim.

Svarīgi, lai būtu ne vien devēji, bet mērķtiecīgi lēmumu izpildītāji.

 

Kāpēc nav valdības? Režisors Kairišs vērtēja – politiķi strādā vāji, vilcinās pat vienoties valdošā koalīcijā. Sociologa Kaktiņa aptaujātie gan esot pacilātā noskaņojumā – bez valdības tīri labi var iztikt!

Saeimā ir sadrumstalotība un maz deputātu ar pieredzi. Bet, ja cilvēki vēlējuši jaunos, jārēķinās, ka jābūt mācību laikam. Šajā parlamentā nav hegemona, kas uzurpētu varu, vienlīdzīgiem partneriem jātiecas lēmumus pieņemt demokrātiski. Manuprāt, stabilākā valdība veidotos no “Jaunās Vienotības”, NA, JKP un “Attīstībai/Par!”. Kodolam ir 50 balsis, jāskatās pēc kādas partijas vai individuālu deputātu atbalsta.

 

Premjera Kariņa vadībā?

Neizslēdzu. Bet šim jābūt reformu kabinetam pēc būtības, jo vēlētāji devuši mandātu lielām pārmaiņām veselības, izglītības jomā, teritoriālajā plānojumā.

 

Vai dažāda izpratne vērtību jautājumos nav traucēklis vienprātībai? Liberāļi un konservatīvie nesaprotas, teiksim, migrācijas politikā.

Kā nu kuros viedokļos, piemēram, daudzās partijās ir sociāli liberālas politikas piekritēji, kamēr attieksmē pret indivīda brīvībām ir vairāk nošķiršanās. Bet tā nav nepārvarama ūdensšķirtne, kuras dēļ partijas nespētu vienoties.

 

Vai uzkarsumi sarunu atmosfērā mazinās?

Par mērķi vajadzētu kļūt – jaunu valdību uz Ziemassvētkiem. Vadlīnijas visu iepazītas. Politisko ķermeņu temperatūra krītas uz 36,6. Jāskatās, kam un cik būs dalāmās naudiņas. Iepriekšējā valdība mūs atstājusi ar ļoti ierobežotām iespējām. Miljonu rezervē nav. Viens iemesls, kamdēļ Bordāna kungam neizdevās izveidot valdību, bija nepiepildāmie solījumi, kas “svēra” ap diviem miljardiem.

 

Kāda vēlētājiem darīšana! Apsolījāt? Meklējiet līdzekļus. Pārskatiet budžeta pozīcijas, kur ietaupīt, kur finansētas nelietderīgas lietas.

Kādam šis process jāvada.

 

Jāvada Bondara kungam.

Arī man, bet to nevar atstāt pašplūsmā. Procesa vadību, iniciatīvu gaida no premjera.

 

Ik dienu ir skolotāju, neatliekamās palīdzības darbinieku satraukumi par algām, ekspremjers Bērziņš regulāri atgādina – ceļi brūk. Naudu prasīs jums. Pirmajos raundos partijas silti sapratās – runāsim vispirms par darāmo. Mēs arī parunāsim par darbiem. Bija visu apņēmība pārzīmēt Latvijas karti. Pēc tam viedokļi sāka dalīties, diskusijas sekos, bet tas ir dominējošais uzskats, ka novadu skaits radikāli jāsamazina?

“Attīstībai/Par!” gribam, lai ir spēcīgi novadi ar resursiem, lai iedzīvotāji saņemtu pašvaldību pakalpojumus pilnā mērā.

Tas nozīmē, ka esošās 119 pašvaldības sarūk līdz 40 un mazāk vietvarām. Labāko risinājumu jāsāk meklēt, izklājot VARAM iestrādes, kurām veltīts daudz laika un izpētes. Nav ko zīlēt kafijas biezumos, koalīcijai jāstrādā ar derīgāko piedāvāto modeli.

 

Ko cienījamais Latgalē ievēlētais Bondars teiks baltinavietim Supem, krāslavietim Ločmelim? Mēs jūs atdosim centralizācijai? Cilvēki būs pretī – mazs novads nozīmē neatkarību no centra, iespēju efektīvāk lemt, būt tuvāk iedzīvotājiem.

Neslēpām, 2021. gadā municipālās vēlēšanas notiks saskaņā ar veikto teritoriālo reformu. Līdzīgā kārtā vēlētājiem to darīja zināmu citas atbalstītās partijas. Visi saprot, ka pašreizējais teritoriālais iedalījums nav efektīvs. Var jau dzīvot pēc principa – katrā mājā elektromagnētiskās rezonanses aparātu! Vai katrā mājā būs speciālists, kurš prot nolasīt mērījumus? Beigās jāsecina, ka pēc analizējuma vienalga jābrauc uz lielo klīniku. Tā arī pašvaldībā – ja tā nespēj sniegt pilna klāsta servisu, apmierināt ekonomisko aktivitāti, iedzīvotāji dodas tur, kur to nodrošina.

 

Ja Baltinava nepiekrīt reformai, ko uzspiež no Rīgas, kā tālāk rīkojas demokrātija? Ar policiju aizved nepakļāvīgo mēru, likvidē tautvaldību?

Mums ar baltinaviešiem viedokļi var atšķirties. Ar tiem, kuri uzskata teritoriālo sadrumstalotību par vēlamu attīstībai.

 

Mazās skoliņas jāslēdz, jo tur personības nevar izaudzināt, doktorāti jau ir ciet. Piedodiet, mazs nenozīmē slikts, un vai jūs nesen nebijāt Latvijas Reģionu apvienības vadībā?

Uzstādījums mazs ir slikts neatbilst patiesībai. Patiesība ir, ka ir izglītības pakalpojumu kopums, kuru jāsaņem katram bērnam Latvijā. To nosacījumu var izpildīt tiklab lielā, tiklab mazā skolā.

Ja valsts, pašvaldība var atļauties uzturēt skoliņu tīklu, nav pamata izglītības iestādes slēgt.

Otra lieta, kas rūp jebkurā Latvijas vietā – veselības aprūpes pieejamība, spēja nodrošināt, lai iedzīvotāji visā valstī saņemtu palīdzību, kad tā nepieciešama. Gan piezīmēšu, “ātrie” centrā piebrauks īsā laikā, bet mežvidus mājā būs jāpagaida.

 

Ko vērtīgu, valdības deklarācijā iekļaujamu izlasījāt citu partiju programmās?

Viennozīmīgi, tiesiskuma jautājumu, par ko runā JKP un kas ir kritisks Latvijā, būtisks iedzīvotājiem, uzņēmējiem.

 

Vai gan otrs iebildums pret Bordānu valdības galvgalī, tostarp no “Attīstībai/Par!”, nebija – pag, konservatīvie ķer par strauju, par augstu! Prasa izvērtēt AT priekšsēdētāja, ģenerālprokurora, KNAB vadītāja atbilstību amatiem. Tikai – kā tad labot problēmas ar tiesiskumu, ja nemaina “galvas” tiesu varā? Un ir lielas bailes no Strīķes, Juraša iekšlietu, tieslietu ministra krēslā.

“Attīstībai/Par!” pilnībā atbalsta tiesiskuma stiprināšanu valstī. Tas ir fakts, ka amatpersonas, ieskaitot Bondaru amatvietā, katrā brīdī var izvērtēt. Bet vērtēšanas procesam jānotiek profesionāli, kvalitatīvi, likuma noteiktā kārtībā. Nevar voluntāri – kurš nepatīk, to atlaižam, ar kuru bija domstarpības – ņemam nost.

 

 

Ņemam nost nevis patīk, nepatīk dēļ, bet tāpēc, ka tiesu nozarē samilzušas acīmredzamas problēmas.

Latvijā kopumā ir problēmas, varam iet ielās ar saukli – atlaist Saeimu! Jo esam parlamentāra valsts.

 

Tālu jau nebijāt no atlaišanas. Prezidentam nācās vairākkārt aizrādīt partijām – lieciet valsts intereses pirmajā vietā!

Negribu pamācīt, bet man liekas, ka parlamentā, kur nevienai partijai nav vairāk kā 10-15% atbalstītāju, prezidentam vairāk vajadzēja iesaistīties pēcvēlēšanu procesā.

 

Ko tad prezidents grūti audzināmiem var padarīt!

Politiķi daudz un ne vienmēr rezultatīvi sarunājās. Vajadzēja būt impulsu devējam, un tāds varēja būt prezidents.

 

Bijāt Amerikā konferencē, kur skanēja daudz brīdinājumu par sekām, ja bankas kļūst par naudas mazgāšanas mašīnām. Tepat Rīgā ASV vēstniece Nensija Petita ievietoja rakstu, kur uzsvēra, ka korupcija grauž valsti – Latvijā liela apjoma investīcijas pēdējā brīdī neienāca, jo investori bažījās par koruptīvo vidi. Piekrītat vēstnieces satraukumam?

Ja mūsu partneriem ir šādi uztraukumi, mums arī jāuztraucas.

 

Viens no Petitas ieteikumiem – sakārtot Latvijas finanšu sistēmu. Pēc ABLV bankas “krišanas” to iesaka visi starptautiskie “sūtņi” no Eiropas, ASV.

Vašingtonā izskanēja – ar netīru naudu nevar būvēt veselīgu ekonomiku. Tas Latvijā jāiegaumē uz visiem laikiem.

Sliktie puikas atraduši veidus, kā dzīt cauri šaubīgas izcelsmes līdzekļus un iepumpēt pasaules finanšu sektorā,

bet partneriem ir nepieņemami, ka Latvija nekontrolē ieplūstošas naudas resursus.

 

Kaut ko taču darām, valdība ķērusies pie nozares sakārtošanas.

Lai izveidotu kontrolēt spējīgas valsts institūcijas un ieviestu dzīvē stingrus noteikumus, vajadzīgs laiks. Bija kontroles dienests Burkāna vadībā, tagad darbojas prognozēt spējīgs un iedarbīgāks – Znotiņas kundzes vadībā. Taču tie ir pirmie soļi, lai pierādītu, ka Latvija ir cienīgs dalībnieks pasaules finanšu tirgos.

 

Komercbankas apgalvoja, ka pāris gadu katrs pārskaitījums ir zem lupas, naudas mazgāšanas iespējas novērstas, arī FKTK vadība sen kā nomainīta. Tas par maz darīts?

FKTK un kontroles dienestam jādara savs darbs, likumdevējiem savs, bet līdz šim tas nav bijis pietiekami. Svarīgi skaidri pierādīt, ka tiecamies izkļūt ārā no lielķezas (kādā Latvija iekļuvusi) un gan valsts, gan privātbanku sektors vēlas pievienoties pasaulē valdošām tendencēm, kas vērstas uz aizdomīgās naudas izskaušanu un lai nauda nenokļūst “nepareizās” rokās, tostarp terorisma finansēšanai.

 

Amerikāņi saka – jūsu likumdošana ir puslīdz okei, bet, lūdzu, profesionāli izmeklējiet pārkāpumus, novediet lietas līdz tiesai un sodiet vainīgos. Tas ir vājais punkts!

Katras valsts finanšu sektorā gadās problēmas. Valsts iestādēm jāspēj ātri reaģēt, rīkoties, lai pārkāpējus atklātu, izmeklētu krāpšanas un sekotu notiesājoši spriedumi. Mums tā ir iztrūkstošā lieta, tātad sistēmā kaut kas nav kārtībā. Tagad pirmā lieta ir rūpēties, lai starp līdzekļiem, kurus izmaksās ABLV noguldītājiem, nebūtu sliktās naudas.·

Tas ir Latvijā atšķirīgais: citās valstīs nekur nav likumdošanas, ka likvidējamā banka “pašlikvidētos”·

Bet būtība nav procesa uzraudzības formā. Būtība ir, ka sliktā nauda nedrīkst nokļūt pie klientiem, kas bankā slikto naudu varbūtēji ieskaitījuši. Otrs svarīgs punkts – kontroles institūcijām spēt aptvert pārējo industriju, lai Latvijā vairs neienāktu atmazgājami līdzekļi. Trešais – valsts dienestiem, uzraudzības un finanšu lietās iesaistītiem politiķiem, komercsektora spēlētājiem jāsaprot, ka sistēma jāvirza atbilstoši starptautiskajiem standartiem, un tad ilgtermiņā atgriezīsimies pasaules finanšu apritē bez sarkani iedegtas brīdinājuma lampiņas.

 

Vai jābažījas, ka ABLV bankā noguldīta ne visai tīra nauda?

Ja mūsu sabiedrotie izsaka bažas, mums pienākums pārliecināties, vai tam ir pamats.

 

Saistītie raksti

Aizejošās valdības vadītāji uzsvēruši, ka finanšu sistēmas prestiža atjaunošana ir starp jaunās valdības prioritārākajiem pasākumiem!

Piekrītu. Jāstrādā, lai Latvija nenonāktu pelēkajā zonā. Ja neizpildīsim mājas darbus, mūsu uzņēmējiem, iedzīvotājiem tiks apgrūtinātas iespējas izdarīt transakcijas vai tās nenotiks vispār. Mūs “izslēgs” no spēles, jādara viss, lai tā nebūtu.

LA.lv