Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. februāris, 2016
Drukāt

“Boņuki” gatavi ceļam pie laureātiem

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Šogad jau astoto reizi februāra beigās tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks”, tādēļ, tuvojoties “Boņuks 2015” ceremonijai, kuras norise būs šī gada 28. februārī Latgales vēstniecībā GORS, noskaidroti balvas pretendenti 17 nominācijās sabiedrības un kultūras, mūzikas un literatūras sadaļās, LA.lv pavēstīja koncertzāles Mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Tā ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus latgaliešu kultūras dzīvē.

Šogad tika saņemts līdz šim rekordskaits – 215 pieteikuma anketas, no kurām kopējais balvas pretendentu skaits sasniedza 115 cilvēkus, notikumus un aktivitātes. No saņemtajiem pieteikumiem tika izvērtēti pretendenti, kas atbilda balvas nolikumam. Šobrīd tiek paziņoti balvas pretendenti 17 no visām 19 balvas nominācijām. Balvas pretendenti nominācijā “Radio hits” un “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” tiks paziņoti, tuvojoties pasākumam. Otro gadu tiks pasniegtas balvas nominācijā “Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē (jebkurā valodā)”, kura, iedvesmojoties no Ingas Ābeles romāna “Klūgu mūks” panākumiem, tika izveidota pērngad.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2015” nominanti alfabēta secībā:

Gada cilvēks kultūrā
Andris Eriņš (dziesmu autors un dziesminieks)
Andris Slišāns (Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors)
Ilga Šuplinska (literatūrzinātniece)
Iveta Apkalna (ērģelniece, Izcilības balvas kultūrā saņēmēja)
Kristaps Rasims (aktieris un mūziķis)

Gada notikums
Interneta radio kanāla “Pieci latgalieši” izveide
Latgales deju svētki “Večerinka Viškūs”
Lūznavas muižas atklāšana – jauna vieta arī latgaliskām aktivitātēm
Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrības aktivitātes – jaundibinātā Nikodema Rancāna balva un konkurss “Muna sāta, muna škola”
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2015”. Latgaliskie pasākumi Rēzeknē, Rēzeknes novadā un Rīgā

Par latgaliešu valodas popularizēšanu
Kārsavas novada pašvaldības projekts “saRedzi latgalīšu volūdu” 2. posms
Latgaliešu valodas apmācību video (biedrība “Bruoli un Muosys”)
Latgalisko gudrību un asprātību lapa sociālajā tīklā Facebook “Latgaļu humors i dzeivis gudreibys”
Latviešu valodas izlokšņu audio paraugu izdevums “Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”
Rēzeknes vīru koris “Graidi” ar Latvijas valsts himnu latgaliski
SIA “Lietišķā Latgale” ar raidījumiem “Breivdīnuos iz Latgolu”, “Pi myusim Latgolā” un sižetiem Latvijas Radio

Gada amatnieks/saimnieks
Preiļu tirdzniecības centra “Ūga” saimnieki Ingūna un Aigars Zīmeļi
SIA “Sātys” saimnieks Juris Vucāns
Veikala “O! Marta” un internetveikala taiseitslatgola.lv saimnieks, “Latgolys Studentu centra” latgaliešu grāmatu galda koordinators Artis Logins
Veikala “Zaļais” saimniece Iveta Aleksāne
Zemnieku saimniecības “Juri” saimnieki Lidija un Juris Lubāni
Zemnieku saimniecības “Zvejnieki” saimnieki Jānis un Anna Macāni

Gada sniegums vizuālajā mākslā
Fotogrāfs Igors Pličs ar fotoizstādi “Daugav’ abas malas”
Gļebs Panteļejevs ar izstādi “Latgales rapsodija”
Lietišķās mākslas izstāde “Mantinieki. Ziemeļlatgale”
Vincents Flikigers ar zīmējumu izstādi “Latgale laiku ritā”

Gada sniegums skatuves mākslā
Daugavpils teātra izrāde “Latgaliešu rulete”
Festivāla “ORGANismi” uzvedums “Saule. Bērni. Rainis”
Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” koncerts “Četri vārdi””

Gada sniegums audiovizuālajā mākslā
Dokumentālā filma “Maršruts 6486”
Dokumentālā filma par dziedātāju Aiju Rimšu “Īsamirdzi zvaigznem leidza”
DVD “Satiec savu meistaru. Latgale”
Latgaliešu valodas apmācību video
Raidījumu cikls “Sajūti Latgali”

Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē
Aldis Bukšs, detektīvromāna “Parādu piedzinēji“ autors
Grāmata “Ludzas igauņu pasakas”, tulkotājs Guntars Godiņš
Latgalīšu kulturys gazeta LaKuGa.lv
Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs Garamantas.lv
Luisa Kerola grāmatas “Alise Brīnumzemē” tulkojums latgaliski Latvijā un Īrijā

Labākais sniegums pop/rock mūzikā
Artūrs Slišāns ar remiksiem dziesmām “Kur tu skrīsi Vanadzini”, “Jaunis puiši, siermi zyrgi”, “Puor Gauju”
“Dabasu Durovys“ ar dziesmu “Pādys” un koncertdarbību
Kārlis Kazāks ar dziesmu “Kuo vairuok man vāg!”
“Sovvaļnīks“ ar dziesmu “Ceļš” un koncertdarbību
Vokālā studija “Skonai” ar dziesmām “Kod Tevis nav” un “Muna zemeite”

Labākais sniegums tautas mūzikā
Etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis” ar garīgo dziesmu albumu “Lobais reits”
Etnoroka grupa “Laimas Muzykanti” ar albumu “Rodi” un koncertdarbību
Folkloras kopa “Upīte” ar albumu “Vusi ļauds breinovuos”
“Rūžupis veiri” ar albumu “Rūžupis veiri”
“Tautumeitas” ar spilgtu debiju, koncertdarbību un dziesmām “Aņņeite” i “Aiz azara”

Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā
Grupa “Gondreiž 10nīkā” ar koncertdarbību
Poētiskā roka apvienība “Kapļi” ar albumu “Ašņa dasys”
Projekts “Jezups i Muosys” ar koncertdarbību

Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā
Andrejs Selickis “Šyupeļdzīsme Jēzum”
Ansgars Valenhorsts – ērģeļu improvizācijas par latgaliešu tautasdziesmu tēmu
Festivāls “Latgales Ērģeļu dienas”

Labākais mūzikas video
“Kaneva Cold” ar videoklipu dziesmai “Solts”
“Tautumeitas” ar videoklipu dziesmai “Aņņeite”
Vokālā studija “Skonai” ar videoklipu dziesmai “Kod Tevis nav”

Gada debija mūzikā
Grupa “Kaneva Cold”
Grupa “Kā gribat”
Grupa “Tautumeitas”
Grupa “Unknown Artist”
Projekts “Jezups i muosys”

Labākais sniegums šlāgermūzikā
“Dvinskas muzikanti” ar albumu “Dzymtuo puse”
Grupa “Galaktika” ar Latvijas koncerttūri
Duets “Inga un Normunds” ar albumu “Munai Latgolai” un jubilejas koncertu
Ansis Ataols Bērziņš ar albumu “Pasaver”
“Ginc&Es” ar dziesmām “Puor Gauju” un “Muorys zemei”

Labākais sniegums literatūrā
Anita Ločmele (Danskovīte) ar lugu izlasi “Komedejas “Ontans i Anne””
Anita Mileika ar dzejas krājumu “mūžīgā nepārtikusī stirna”
Ilze Keiša ar grāmatu “Muns laiks”
Ineta Atpile-Jugane ar dzejoļu krājumu bērniem “Otkon giunu sapynus”
Ligija Purinaša ar dzeju

Labākais izdevums/grāmata
“Alise Breinumu zemē” Luisa Kerola grāmatas tulkojums latgaliešu valodā
Anitas Ločmeles (Danskovītes) lugu izlase “Komedejas “Ontans i Anne””
Anitas Mileikas dzejas krājums “mūžīgā nepārtikusī stirna”
Dzejas un foto albums “Latgales sirdspuksti”
Latviešu valodas izlokšņu audio paraugu izdevums “Viena zeme, vieni ļaudis, nav vienāda valodiņa”

Balvas “Boņuks 2015” vērtēšanas komisijā darbojās pērnā gada balvas ieguvēji un pieaicinātie attiecīgās sfēras pārzinātāji: mūziķis un latgalisko projektu vadītājs, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Guntis Rasims, režisors Viesturs Kairišs, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, mūziķis un uzņēmējs Jānis Kuzmniskis, režisore Māra Zaļaiskalns, biedrības “Kroma kolna broliste” vadītājs Aleksandrs Lubāns, komponiste Ilona Rupaine, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, literatūrzinātniece Ilga Šuplinska, mūziķe un pedagoģe Guntra Kuzmina, literāte Ilze Sperga, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, mūziķis un uzņēmējs Juris Vucāns, mūziķis Arnis Slobožaņins, komponists Rihards Dubra, mūziķis Ainārs Majors, mūziķis Alvis Bernāns, mūziķis Kārlis Kazāks, žurnālists Tenis Bikovskis, literāts un mūziķis, Latgaliešu kultūras gada balvas dibinātājs Oskars Orlovs, valodnieks Juris Cibulis un Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 28. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Ceremonijas pirmajā daļā tiks izrādīts uzvedums “Saule. Bērni. Rainis”, kurš radīts pirmajā ērģeļmūzikas festivālā “ORGANismi”, bet pasākuma otrajā daļā tiks godināti notikumi, cilvēki, aktivitātes, kas latgaliešu kultūrā bijuši nozīmīgi 2015. gadā, pavēstīja Husare.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+