Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. februāris, 2015
Drukāt

“Boņuku” par mūža ieguldījumu saņems “Katōļu Dzeive” ilggadīgā redaktore Latkovska (1)

Foto: Aleksandrs BondarenkoFoto: Aleksandrs Bondarenko

Svētdien, 22. februārī, Latgales vēstniecībā GORS notiks Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2014” svinīgā ceremonija, kurā tiks godināts 2014. gada veikums latgaliešu kultūrā 18 nominācijas. Kategorijā “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” balvu saņems Maruta Latkovska, kura 26 gadus bijusi sabiedriski reliģiskā žurnāla “Katōļu Dzeive” redaktore un aktīva latgaliešu rakstu valodas entuziaste, portālam LA.lv pastāstīja Latgales vēstniecības “Gors” mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare.

Maruta Latkovska dzimusi 1954. gada 3. martā Viļānos kalpotāju Venerandas un Pētera Stafecku ģimenē. Maruta atzīst, ka gaišākais ceļš viņas dzīvē ir bijis no Viļāniem uz Ūgreniekiem pie saviem vecvecākiem. Pateicoties Marutas dziļajai saiknei ar vecmāmuļu, veidojusies arī viņas attieksme pret Latgali un latgalisko kā sevišķām, neatkārtojamām vērtībām.

1988. gadā Marutu Latkovsku uzrunāja priesteris Andrejs Aglonietis, lūdzot piedalīties žurnāla “Katōļu Dzeive”, kurš iznāca pirmās Latvijas brīvvalsts laikā no 1926. līdz 1940. gadam, atjaunošanā. Žurnāla pirmais, atjaunotais numurs iznāca 1989. gada pavasarī – tieši pirms Lieldienām. Turpmāk žurnāla “Katōļu Dzeive” paspārnē izdotas arī vairākas grāmatas latgaliski. Visus ilgos gadus žurnāls “Katōļu Dzeive” spējis saglabāt arī latgaliski rakstīto vārdu, publicēts daudz literāru un publicistikas darbu.

Latgalē labi pazīstami arī Marutas Latkovskas veidotie radio raidījumi “Volūdys vaicuojums”, kuros viņa atklāj valodas nianses un mazzināmo. Zināšanas par latgaliešu valodu viņas paaudzei tika glabātas aiz trejdeviņām atslēgām, tāpēc saprotama Marutas sāpe, ka šodien, kad valodai ir savas tiesības, tās jautājumi uz priekšu kust visai lēni.

Žurnālam “Katōļu Dzeive” Maruta veltījusi 26 savas dzīves gadus, taču šogad nolemts izbeigt tā izdošanu, rakstīšanu latgaliski pavisam nepametot, bet arī vairs necīnoties par žurnāla pastāvēšanu, jo, lai arī allaž klāt ir bijis “Dieva brīnums”, laika gaitā mainījušās sabiedrības prioritātes un intereses. Maruta tic, ka nākotne ir jaunās paaudzes rokās – nekas nezudīs, bet pastāvēs citādās formās.

“Boņuks 2014” svinīgajā ceremonijā balvu “Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā” Maruta saņems no režisora, Boņuka “krusttēva” Jāņa Streiča rokām. Simboliski, ka M. Latkovskas dzimtā ir arī rakstnieks, vairākkārtējs K. Barona prēmijas laureāts, daudzu romānu autors Jānis Klīdzējs, bet Marutas meita Agnese leģendārajā Streiča filmā “Cilvēka bērns” spēlē Paulīni.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Šogad tika saņemtas 180 pieteikuma anketas kopējam balvas pretendentu skaitam sasniedzot 130 cilvēkus, notikumus un aktivitātes.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 22. februārī plkst. 16 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Ceremonijas pirmajā daļā tiks izrādīts uzvedums “Francis”, kas veltīts ievērojamajam valstsvīram Francim Trasunam, bet pasākuma otrajā daļā tiks godināti notikumi, cilvēki, aktivitātes, kas latgaliešu kultūrā bijuši nozīmīgi 2014. gadā.

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2014” norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, AS “Latvijas Valsts meži”, LR Kultūras ministrija, Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Dagdas, Ludzas, Balvu, Kārsavas, Krāslavas, Preiļu, Riebiņu, Viļakas, Rugāju un Baltinavas novadu pašvaldības.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Mīļā Maruta! Priecājos un apsveicu no visas sirds!

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+