Pagājušajā nedēļā ziņojām par Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sākto “Bonus – malus” sistēmas skaidrošanas akciju.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”

Lasīt citas ziņas

Tās ietvaros esmu pabijis LTAB preses konferencē, rūpīgi izpētījis tur saņemtos informatīvos materiālus, pat saņēmies un izlasījis kāda franču zinātnieka simt lappušu garu Eiropā pastāvošu līdzīgu sistēmu salīdzinājumu. Varu mēģināt uzzināto un saprasto īsāk atstāstīt jums.

Pirmkārt – mūsu visu zināšanas par šo obligātās apdrošināšanas (OCTA) cenu (apdrošinātāji nez kāpēc saka “prēmiju”) noteikšanas kārtību ir trūcīgas. LTAB socioloģisks pētījums liecina, ka vairākus sistēmas pamatprincipus zina vien trešdaļa respondentu. Ļoti daudzi tai piedēvē, no tās gaida padziļinātus, viņuprāt, būtiskus kritērijus, kādu tai nav (ne Latvijā, ne Šveicē, ne Anglijā, ne…).

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

RAKSTA REDAKTORS

Valdība sola būtiskus uzlabojumus valsts valodas nostiprināšanas likumdošanā – top visaptveroša likumu pakotne latviešu valodas lomas stiprināšanai

“Bonus – malus” faktiski ir visai primitīvs mērinstruments. Tomēr oficiāli lietots, tādēļ to vajadzētu pazīt. Saprast, lai lieki “nešūmētos”, piemēram, šādos gadījumos.

Kāds cienījama vecuma kungs, jau vairāk nekā miljonu kilometru gandrīz bez avārijām, pat gandrīz bez soda punktiem nostūrējis dažādiem privātiem uzņēmumiem piederošus auto, nolēma vienu no tiem nopirkt un reģistrēt kā savējo. Piereģistrēja, smaidīgs iegāja blakus CSDD ēkai stāvošajā apdrošinātāju mājiņā un tur – kā ar mietu pa pieri.

Piedāvātās polises cena vairāk nekā divas reizes pārsniedza pierasto. – Kāpēc?! – Jums (privātpersonai) pēdējos septiņos gados nav apdrošināšanas stāža. Tātad tiekat likts BM starta klasē. Sestajā. Nevis 13., līdz kurai bez negadījumiem bija uzbraucis iepriekšējais īpašnieks SIA xxx… Tā, lūk. Augstāko, 17. BM, klasi šis cienījamais kungs veiksmes gadījumā varēs sasniegt pēc 11 gadiem. Ja tik ilgi vēl nostūrēs…

Vilšanās? Protams. Tādēļ turpmāk atceramies, ka BM sistēmas pirmais kritērijs ir konkrētā apdrošinātāja stāžs. “Bonus” klasēs no starta līmeņa uz augšu tiek celti vien tie, kuri vismaz deviņus mēnešus no katra kalendārā gada ir pirkuši polises. Nesuši naudu apdrošinātājam. Tādēļ, piemēram, ar moci pa “Bonus” kāpnēm uz augšu nevar tikt. Ja vien nepirksi tam (un sev) OCTA arī ziemā. Ja kādu laiku brauksi nevis ar savu, bet formāli sievai piederošu auto, pats zaudēsi nepārtraukto stāžu. Un apdrošinātāja uzticību. BM sistēmu neinteresē tavs vadītāja stāžs. Lai gan šādu kritēriju par loģisku atzītu daudzi. Un uzzināms šis rādītājs CSDD datu bāzēs ir pavisam vienkārši.

Toties BM sistēmu ĻOTI interesē tavi “apdrošināšanas gadījumi”. Proti, apdrošinātāju veiktās izmaksas. Turklāt nevis tikai pēdējā gadā notikušās (tā naivi domā prāva daļa aptaujas dalībnieku), bet veselu 11 gadu vēsture. Kāds cits solīds kungs, piemēram, jau ilgi tup samērā zemā BM plauktā tādēļ, ka viņa divas meitas pirms nieka deviņiem gadiem ar viņa auto izraisīja katra pa sīkam negadījumam. Vienai meitai jau sen ir savs auto (un aug-stāka BM klase nekā tēvam), otra dzīvo Amerikā. Tētuks maksā par abu jaunības grēciņiem. Godīga sistēma?

Vēl viena, manuprāt, galīgi absurda BM uzskaites īpatnība – tiek vērtēta nevis izmaksu summa, bet to skaits. Par diviem sīkiem negadījumiem gadā tu tiec sodīts ar lielāku klases kritumu nekā par vienu lielu. Pareizi?

Daudz kas BM sistēmā, protams, nav ideāli. Nav pat pareizi. Ne pie mums, ne lielvalstīs. Taču tāda nu tā ir. Tātad – sāc no sestās klases. Gadā pērc OCTA polisi vismaz deviņiem mēnešiem, brauc bez avārijām, kurās par vainīgu (vai līdzvainīgu) atzīst tevi, un pakāpies uz nākamo klasi. Viens solis gadā. Toties lejup var noripot straujāk – viens (kaut niecīgs) negadījums nav vis viens pakāpiens, bet “30%”. Proti – no 15. klases tu nokļūsti uzreiz desmitajā…

Bet neskumstiet un nedusmojiet. Ne “lielvalstīs”, ne Latvijā BM sistēma nav obligāta konkrēta līguma slēdzējiem. Tā ir tikai tāds stimuliņš tavām pārdomām par dzīvi, atbildību utt. Un aptuvens orientieris apdrošinātājam. Tas (“Balta”, “If”, “Ergo” utt.) var LTAB apkopotos BM datus un rekomendāciju izmantot pilnībā vai daļēji, var tos ignorēt un lietot savus riska pakāpes vērtējuma principus. Ja jums ir ilgstoši un pastāvīgi kontakti ar vienu, SAVU apdrošinātāju, tas zinās gan jūsu stāžu, gan grēciņus. Un piedāvās savu cenu. Turklāt – brīvajā tirgū arī konkurence dara brīnumus. Iepriekš minētais kungs Bauskas ielā piedāvāto OCTA polisi par 45 latiem (3 mēnešiem) nenopirka. Viņš apsēdās pie datora un, veicis cenu ekspresaptauju, piecās minūtēs ietaupīja Ls 19.

Kādās “Bonus – malus” klasēs mēs esam?

Dati: LTAB