Bordāns: cietumniekiem trūkst iespēju resocializēties 0
Lielākajā daļā Latvijas ieslodzījuma vietu notiesātie pagaidām ir spiesti vienkārši pavadīt savu laiku ierobežotā teritorijā, bet neviens ar šiem cilvēkiem nestrādā, netiek radīti apstākļi, lai viņus resocializētu, nobažījies jaunais tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Intervijā aģentūrai LETA ministrs atzina, ka tam par iemeslu nav tikai administrācijas darbs, bet arī ieslodzījuma vietu tehniskais nodrošinājums. Bordāns gan domā, ka agri vai vēlu šai situācijai vajadzētu uzlaboties.
Uz jautājumu, kā vērtē Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka ģenerāļa Visvalža Puķītes darbu, ministrs atbildēja, ka amatā ir pavisam neilgu laiku, tāpēc pagaidām atturēsies spriest par kāda konkrēta cilvēka veikumu. Tomēr Bordāns esot bijis atsevišķās ieslodzījuma vietās un guvis iespaidus.
“Manuprāt, tajā brīdī, kad ieslodzījuma vietas tika nodotas Tieslietu ministrijai, mērķis bija tās pārveidot no militārām uz civilām iestādēm. Diemžēl tagad es īsti nesaredzu progresu šajā jautājumā, nesaskatu, ka kaut kas būtu mainījies atšķirībā no agrākiem laikiem. Man ar šo situāciju jāiepazīstas un jāsaprot, vai tai ir objektīvi iemesli, jānoskaidro, ko administrācija no savas puses ir darījusi, lai modernizētu ieslodzījuma vietu sistēmu tā, kā tas ir rietumvalstīs,” skaidroja jaunais tieslietu ministrs.
Viņš uzsvēra, ka ieslodzījuma vietas ir ļoti būtiska valsts sastāvdaļa. “Katrā valstī ir noziedznieki, un katrai valstij ar viņiem jātiek galā. Rietumvalstis ir ieguvušas milzīgu pieredzi šajos jautājumos. Mums tā pieredze jau sen bija jāizpēta un jāpārņem. Vai to būs spējīga izdarīt šī vai cita administrācija, es sapratīšu tikai tad, kad būšu kārtīgi iepazinies ar situāciju,” norādīja Bordāns.
Intervijā aģentūrai LETA ministrs atzīmēja, ka ir arī priekšzīmīgi gadījumi. Piemēram, nepilngadīgo audzināšanas iestādē Cēsīs nesen tika izveidota moderna infrastruktūra, kas ļoti pozitīvi ietekmē vidi un iespējas resocializēt cilvēkus. Tur strādājošajiem darbiniekiem esot motivācija.
“Būtībā arī ieslodzījuma vietu darbinieki diendienā atrodas cietumā, tikai nedaudz citās telpās. Viņi strādā par sliktu atalgojumu un redz, ka apkārt viss mainās, bet tur iekšā nekas nemainās, kļūst tikai sliktāk, ja runājam par vecajiem cietumiem. Tas absolūti nav motivējoši,” skaidroja Bordāns.
Ministrs uzskata, ka cietumos svarīgākais ir mērķtiecīgi turpināt attīstīt infrastruktūru. “Protams, pakāpeniski jāuzlabo arī administrācijas darbs, nevis jāsaglabā tās pašas vecās tradīcijas jaunajās vietās. Manuprāt, tāds ir pareizais ceļš. Varbūt tos augļus plūks tikai aiznākamais ministrs, man nebūtu žēl.”
Bordāna skatījumā patlaban ir svarīgi panākt, lai ieslodzījuma vietām tiek piešķirti budžeta līdzekļi, jo, pareizi tos izmantojot, varēs nonākt pie vēlamā rezultāta. “Varbūt šobrīd jau tie soļi varētu kļūt arvien lielāki – ir ekonomiskas naudas masas stabilizācija, var palīdzēt arī ārvalstu fondi,” cer jaunais tieslietu ministrs.
