Bordāns: Tieslietu sistēma nav valsts prioritāte 0
Tieslietu sistēma patlaban nav valsts galvenā prioritāte, un tas ir bēdīgs fakts, kas pakāpeniski ir jāsāk mainīt pa maziem posmiem, sākot uzlabot ārpustiesu institūcijas strīdu risināšanā, tostarp mediācijas piedāvāšanu, – savā runā konferencē “Komercdarbības juridiskā nodrošinājuma uzlabošana un tiesu darba efektivitātes celšana” secināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK).
Bordāns konferences laikā vairākkārt uzsvēra, ka Latvijā arvien pastāv problēmas ar lielo tiesu noslodzi, un tiesām ir jātiek galā ar tām lietām, kas tajās ir ienākušas. Šīs situācijas risināšanai ministrs minēja jau iepriekš apspriesto tiesu namu veidošanu, kā arī lietu izskatīšanu rakstveida procesā, tāpat mediācijas ieviešanu. Ministrs norādīja, ka Vācijā strīdu starp pusēm cenšas risināt jau tiesas sākuma procesā, piedāvājot mediāciju vai izlīgumu.
Runājot par komercstrīdiem, Bordāns norādīja, ka daudz ir atkarīgs no tiesneša, kuram ir jābūt ļoti kvalificētam komerclietu izskatīšanā. “Bieži vien uzņēmumiem ir liela vēlme tiesāties tikai tāpēc, lai nopelnītu vairāk vienam uz otra rēķina. Šī gan nav ekskluzīvi Latvijas problēma, tāda pastāv arī citur, un jāsecina, ka tā nekad īsti netiks “izkausta” līdz galam,” secināja ministrs.
Tāpat konferences laikā viņš uzsvēra nepieciešamību pēc tiesu organizatoriskās darbības uzlabošanas – arvien vairāk informācijas tehnoloģiju ieviešanas, kas sekmētu tiesu caurredzamību, tiesu materiālu pieejamību, videokonferenču un audioierakstu veikšanu. Tāpat Bordāns norādīja uz to, ka ir jāsekmē tiesu iekārtojuma apguve, jo pašlaik “valstī ir sajaukums starp Padomju un carisko Krieviju”.
Kopumā ministrs uzsvēra, ka līdz šim Tieslietu ministrijai (TM) ir bijusi pārāk maza sasaiste ar Ekonomikas ministriju, kas ir jāmaina, jo arī tas sekmēs tiesu sistēmas uzlabošanu. “Veiksmīga, attīstīta valsts ir tāda, kur ir simbioze starp starp zinātni un biznesu,” secināja Bordāns un rosināja Latvijai virzīties uz šādu ideju.
Savukārt “Deloitte Latvia” juridiskās prakses vadītāja Ilze Znotiņa konferencē skaidroja problēmas ar maksātnespējas likumu, uzsverot, ka sistēmai ir jābūt taisnīgai, efektīvai un caurskatāmai, tomēr Maksātnespējas likums to nenodrošina. Tāpat viņa secināja, ka arvien vairāk ir sūdzību par procesos iesaistīto administratoru negodprātību. Viņa atsaucās uz statistiku, kas liecina, ka pagājušajā gadā tika iesniegtas 404 sūdzības par administratoru rīcību.
“Tomēr visbiežāk uzņēmēji negrib sūdzēties par administratoriem, jo valsts nenodrošina efektīvu uzņēmēju interešu aizsardzību. Tāpat ir nepilnības kreditoru aizsardzībā, kā arī ir daudz parādnieku pārkāpumu,” norādīja Znotiņa. Juriste pauda viedokli, ka patlaban likums neaizliedz iecelt izvēlētu administratoru tiesiskās aizsardzības procesā, tāpēc ir saskatāmas vairākas nelikumības viņu darbībā.
Kā dažus no priekšlikumiem Znotiņa minēja administratoru iekļaušanu tiesu sistēmā un pielīdzināšanu valsts amatpersonām. Tāpat viņa norādīja uz kreditoru tiesību aizsardzības uzlabošanu sistēmā.
Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes prodekāne Ingrīda Veikša stāstīja, ka Latvijā tiesnešiem, sevišķi pirmajās instancēs, ir ļoti zema izpratne par intelektuālā īpašuma jautājumiem, līdz ar to tam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. “Pēc Intelektuālā īpašuma alianses veiktā pētījuma, Latvija atrodas 65.vietā pēc intelektuālā īpašuma aizsardzības, kas ir ļoti zems rādītājs,” secināja Veikša.
Viņa vērsa uzmanību arī uz to, ka Latvijā intelektuālā īpašuma pirātisms ir ļoti augsts – 54% -, kas nozīmē, ka katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto cita cilvēka īpašumu. “Intelektuālā īpašuma aizsardzībai vajadzētu būt vienai no valsts prioritātēm, jo tā mazina negodīgas konkurences klātbūtni uzņēmēju vidū, kas ir ļoti būtisks faktors,” skaidroja “Turības” prodekāne.
Arī viņa atsaucās uz Bordāna vārdiem, norādot, ka bizness un intelekts ir veiksmīgas valsts pamati.
Konferenci Biznesa augstskolas “Turība” telpās šodien organizēja Rīgas uzņēmēju biedrība sadarbībā ar TM, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Biznesa augstskolu “Turība” un Starptautisko forumu konsorciju.
