Bosnijas un Hercegovinas prezidentālās padomes vēlēšanās no serbu puses ievēlēts Dodiks 0
Bosnijā-Hercegovinā svētdien notikušajās trīspusējās prezidentālās padomes vēlēšanās no serbu puses ievēlēts nacionālists Milorads Dodiks.
Pēc 85% nodoto balsu saskaitīšanas Dodiks ieguvis 56% balsu, sakaujot mēreno Mladenu Ivaniču, kurš līdz šim ieņēma šo amatu.
No horvātu puses prezidentālajā padomē ievēlēts mērenais Žeļko Komšičs, kurš sakāvis līdzšinējo padomes locekli nacionālistu Draganu Čoviču.
Savukārt no musulmaņu puses padomē ievēlēts Šefiks Džaferovičs, paziņojusi vēlēšanu komisija.
Prezidentālajā padomē ir pārstāvēta katra no trim lielākajām reliģiski-etniskajām grupām – serbi, musulmaņi jeb bosņaki un horvāti. Katrs no trīs tās locekļiem ik pēc astoņiem mēnešiem rotācijas kārtībā uzņemas valsts galvas funkcijas.
Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās – Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, joprojām ir ļoti vājas.
Jau ilgāk nekā divas desmitgades tās faktiski pastāvējušas, tikai pateicoties starptautiskās sabiedrības spiedienam.
Atzīstot savu sakāvi, Čovičs brīdināja, ka valsti sagaida līdz šim nepieredzēta krīze, taču Komšičs solīja kalpot visiem pilsoņiem, tostarp tiem, kuri par viņu nebalsoja.
Bažas par stabilitāti valstī rada Dodiks, kurš iestājas par Bosnijas-Hercegovinas sadalīšanu, kā arī kategoriski noliedz, ka serbi Bosnijas pilsoņkara laikā būtu pastrādājuši kara noziegumus, tostarp arī musulmaņu slaktiņu Srebrenicā.
Dodiks ir arī ļoti nelabvēlīgi noskaņots pret Rietumiem un izrāda atklātas prokrieviskas simpātijas.
Viņš tiek uzskatīts par galveno sabotieri reformām, kuras ļautu Bosnijai tuvināties Eiropas Savienībai (ES).
Līdz ar prezidentālās padomes vēlēšanām svētdien Bosnijā-Hercegovinā notika arī nacionālā parlamenta apakšpalātas vēlēšanas. Serbu Republikā tika ievēlēts arī reģionālais parlaments un prezidents. Savukārt Musulmaņu-Horvātu Federācijā tika vēlētas gan reģionālā parlamenta abas palātas, gan visu desmit federāciju veidojošo kantonu parlamenti. Šo vēlēšanu rezultāti vēl nav zināmi.
