Dabā
Zaļā dzīvošana

Botāniskajā dārzā plaukst izsmalcinātie un romantiskie magnoliju ziedi 16

Publicitātes foto

Līdz ar pavasara sauli pirmos ziedus ver vecākā magnoliju kolekcija Latvijā – Latvijas Universitātes Botāniskā dārza magnoliju kolekcija, kas apmeklētājus un priecēs līdz pat maija sākumam.

Šobrīd izsmalcinātos ziedus vērusi Lēbnera magnolija (Magnolia x loebneri), taču siltajiem un saulainajiem lakapstākļiem turpinoties, drīz pumpurus atvērs arī Ziemeļu magnolija (Magnolia kobus var. borealis) un citas pavasara ziedētājas.

Galerijas nosaukums

Magnoliju dabiskais izplatības reģions ir Dienvidaustrumāzija un Amerika, galvenokārt tropi un subtropi. Šobrīd savvaļā magnolijas koki aug vietās, kur klimata izmaiņas nav veicinājusi civilizācijas ietekme, galvenokārt subtropu joslā un ap ekvatoru. Šobrīd magnolijas plaši kultivē Eiropā, galvenokārt dienvidu un rietumu daļās, kur klimats ir maigāks. Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur iespējams audzēt atsevišķas izturīgākās magnolijas. Latvijas Universitātes Botāniskā dārza brīvdabas ekspozīcijā ir 17 dažādas sugas un šķirnes. Ziedošo koku vecums sasniedz pat 60 gadu vecumu.

Magnoliju nosaukums dots par godu franču botāniķim Pjēram Magnolam. Tās ir relikti augi, vieni no pasaulē senākajiem segsēkļu – ziedaugu pārstāvjiem. Pēc fosilo atlieku izpētes, magnolijas eksistējušas jau pirms 150 miljoniem gadu, tādējādi kļūstot par vienu no retajām tik senas izcelsmes augu sugām. Par šo seno izcelsmi liecina arī magnoliju primitīvais ziedu daļu izkārtojums. Ir izteikti minējumi, ka tieši magnolijas bijuši pirmie ziedošie augi uz zemes. Šo kokaugu un cilvēka savstarpējās attiecības sākās senajā Ķīnā. Budistu mūki stādīja savu tempļu tuvumā magnolijas kociņus, kuru tīri baltos ziedus līdz pat mūsdienām Austrumu zemēs uzskata par tīrības simbolu. Magnoliju ēteriskās eļļas izmanto parfimērijā un medicīnā.

LA.lv