Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
21. aprīlis, 2015
Drukāt

Brālis pret brāli svešinieku karā. 1944. gads

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Kadrs no Igaunijas spēlfilmas "1944".

Igaunijas jaunā pilnmetrāžas spēlfilma “1944” neapšaubāmi ir ierindojama kategorijā “kara filma”. Tomēr vispirms tas ir stāsts par cilvēcību un draudzību, par tēvzemi un bailēm, par dzīvības un nāves vērtību, kā arī par svešinieku radītu un vadītu kara postu uz dzimtās zemes.

Kā pirmie par nepieciešamību tapt filmai, kurā tiktu atspoguļoti notikumi, kas Otrā pasaules kara laikā norisinājās Igaunijā, jau pirms vairākiem gadiem bija sākuši runāt Igaunijas Aizsardzības ministrija un Igaunijas Aizsardzības spēki – varbūt paredzot, ka šodienas ģeopolitiskajā situācijā filma par pagātni un patriotismu būs īpaši nozīmīga.

Filmā iespējami precīzi atspoguļota daļa no 1944. gada notikumiem Igaunijā. Tieši tas uz igauņu zemes bija vispostošākais un bezcerīgākais kara gads. Kaut arī filmas izskaņa ir smaga, scenārija autors Leo Kunnass uzsver: “Patiesībā filmas nobeigums ir pozitīvs – pēc laika Igaunija atkal kļuva par brīvu un neatkarīgu valsti.” Paša Leo Kunnasa dzīves pieredze filmas tapšanā ir ļoti nozīmīga, jo viņš ir pētījis gan Otrā pasaules kara notikumus, gan arī, būdams Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieks, piedalījies vairākās reālās kaujās. Filmas veidotāji par galveno uzskata savu darbu tieši vēsturiskās patiesības pētīšanā un atspoguļošanā, šim nolūkam pat izvēloties tādus aktierus, kuri publikai nav pazīstami ar citām lomām.

Kad es biju maza, par karu Igaunijā zināju divas lietas – kā Sāmsalā, Serves pussalā vācu armijas pusē cīnījās igauņi pret padomju armijas pusē karojošajiem igauņiem. Krita gan brāļi, gan kaimiņi. Tās kaujas sāmsalieši vienmēr piemin, un kopš tiem laikiem Serves pussala ir pavisam maz apdzīvota – lielākā daļa māju un to iemītnieku gājuši bojā. Un otrs stāsts – 1944. gada martā padomju armija bombardēja Tallinu un liesmās sadega daudzi tās mierīgie iedzīvotāji, ieskaitot manas Jūrmalas kaimiņienes māti. To atceroties, man liekas, ka par karu Igaunijā toreiz varbūt pat zināju vairāk nekā citi Latvijā, kur cilvēku apziņā dominēja Latvijas karš, Jelgavas degšana un Kurzemes katls, kur arī cīnījās brālis pret brāli, kaimiņš pret kaimiņu.

Filmā notiek tā, kā tas toreiz bija, – viens no filmas varoņiem cīnās vācu pusē, jo padomju okupācijas gadā visu viņa ģimeni ir aizveduši uz Sibīriju. Padomju pusē savukārt ir ebrejs, kura ģimeni ir iznīcinājuši vācieši. Tomēr tas nav tikai mazās Igaunijas karš. Ļoti bieži pārņem sajūta, ka pietiktu tikai nomainīt uzšūto mazo Igaunijas karodziņu uz kareivju frenču piedurknēm, dažu igauņu vārdu apmainīt pret latviešu… un filma būtu stāsts par latviešiem Kurzemes katlā, par Jelgavas bombardēšanu. Arī – par bēgļu gaitu sākumu. Skatoties filmu, nevienu mirkli nepamet sajūta, ka tas viss tiešām varēja būt tieši tā. Tas bija kā skatīties samezglotajā pagātnē, kuru jau tāpat atdzīvina mūsdienu kauju notikumi Ukrainā.

Filma “1944” ir igauņu un somu kopražojums. Galvenie finansētāji ir Igaunijas Filmu institūts, Igaunijas Aizsardzības ministrija, Igaunijas Aizsardzības spēki, Kultūrkapitāla fonds. Galvenā filmēšanas vieta – neatkarīgās Igaunijas armijas bāze un Tallina. Filmēšanā piedalījušies apmēram tūkstotis aktieru un masu skatu dalībnieku, no kuriem liela daļa ir bijuši Aizsardzības spēku karavīri. Filmas uzņemšanā piedalījušies arī vairāki 1944. gada kara notikumu liecinieki. Filmēšanas vajadzībām no Somijas atvesti trīs tanki, filmēti divi vācu un divi padomju armijas tanki.

Igauņu producents Kristians Taska vairākas reizes uzsver, ka filmas pēcapstrāde tapusi Igaunijā, un pat pieminēja mums zināmo “tīģerlēciena efektu” – Igaunijas skolās jau vairākus gadus skolēniem īpaši māca datorzinību jaunākās tendences. Producents uzskata, ka, tieši pateicoties igauņu jaunajiem un izglītotajiem profesionāļiem, ir bijis iespējams radīt tik pārliecinošus vizuālos un skaņu specefektus. Igaunijā filmu “1944” jau noskatījušies 115 000 skatītāju. Šī ir viena no visvairāk skatītajām filmām Igaunijas kinoteātros – arī salīdzinājumā ar ārzemju piedāvājumu. “Patriotiskas filmas šobrīd tautai ir nepieciešamas,” saka producents Kristians Taska. “Mūsu vīriem un sievām ir jādomā par dzimtenes aizstāvēšanu.” Iepriekšējo pašu igauņu filmu par Otro pasaules karu Igaunijā rādīja 1968. gadā. To sauca “Vīri karavīru formās”, un droši vien varam iedomāties, kāda vēsturiskā patiesība iespējama tā laika padomju Igaunijas filmās.

Filmas “1944” galvenais režisors ir Elmo Nīganens, kurš 2002. gadā uzņēma filmu “Vārdi marmorā” par Igaunijas Neatkarības kaujām, scenārija autors – Leo Kunnass, rakstnieks un Igaunijas Aizsardzības spēku atvaļināts virsnieks. Galvenie operatori – Reins Kotovs (uzņēmis latviešu “Mazos laupītājus”) un Marts Taniels. Filmu uzņēmusi studija “Taska film”, un tās vadošais producents ir Kristians Taska.

Rīgā un citviet Latvijas kinoteātros filmu “1944” sāks izrādīt no 4. maija.

Raksts tapis sadarbībā ar studiju “Taska film” un scenārija autoru Leo Kunnasu.

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+