Latvijas armijas Bruņoto vilcienu pulka komandieris ģenerālis Jānis Lavenieks (1890 – 1969).
Latvijas armijas Bruņoto vilcienu pulka komandieris ģenerālis Jānis Lavenieks (1890 – 1969).
Latvijas armijas Bruņoto vilcienu pulka komandieris ģenerālis Jānis Lavenieks (1890 – 1969).

Brāļu kapos apbedīs Latvijas armijas ģenerāli Jāni Lavenieku 3

Šodien Brāļu kapos Rīgā notiks svinīga bijušā Latvijas armijas Bruņoto vilcienu pulka komandiera, ģenerāļa Jāņa Lavenieka (1890 – 1969) pārapbedīšana, apstiprināja Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” direktors Guntis Gailītis. Ģenerālis Lavenieks nomira un tika kremēts trimdā ASV. Viņa pelnus uz dzimteni atvedusi mazmeita Baiba Akermane.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Skrīveru pagasta “Vaineļos” zemnieka ģimenē 1890. gada 12. jūnijā dzimušais jauneklis dažus gadus pirms Pirmā pasaules kara sākuma brīvprātīgi pieteicās Krievijas armijā, mācījās Viļņas karaskolā, taču kara gaitas vadīja kā virsnieks 51. Sibīrijas strēlnieku pulkā, vēlāk arī citās krievu karaspēka daļās, taču ne latviešu strēlniekos. 1918. gada februārī Lavenieks krita austriešu gūstā un nonāca Zalcvēdeles karagūstekņu nometnē Vācijā. Kad sākās pretlieliniecisko karaspēka daļu veidošana, nākamais ģenerālis pieteicās pulkveža Virgoļiča vienībā, kas vēlāk kļuva par bēdīgi slavenās Pāvela Bermonta armijas sastāvdaļu. Kopā ar bermontiešiem Lavenieks 1919. gada jūnijā nonāca Jelgavā un tika nozīmēts par komandieri no vāciešiem pārņemamā bruņuvilcienā. Savu politisko izvēli par labu Latvijai virsnieks tomēr jau bija izdarījis. Vajadzēja tikai izdevīgu mirkli. Tāds pienāca 1919. gada jūlijā, kad pārdrošā kārtā Priedainē viņš nodeva bermontiešiem domāto bruņuvilcienu Latvijas armijas rīcībā. Virgoliča lauku kara tiesa par to aizmuguriski piesprieda nāvessodu, savukārt Latvijas armijā Lavenieks kapteiņa pakāpē kļuva par 1. bruņotā diviziona 1. vilciena komandieri. Vilciens vēlāk lieti noderēja Neatkarības cīņās. Par kaujas nopelniem Lavenieku apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru; viņš saņēma arī citus ordeņus. 1939. gadā viņš beidza Augstākās kara skolas speciālo kursu un ieguva ģenerāļa pakāpi. Karjeras beigu daļā Lavenieku iecēla par Lejaskurzemes rajona garnizona priekšnieku. Tas bija ļoti atbildīgs amats, jo Kurzemē pēc 1939. gada oktobra līguma izvietojās PSRS armijas bāzes, kurās notiekošajam viņam bija jāseko. No armijas Lavenieks demobilizējās 1940. gada 17. novembrī un pārgāja civilajā dzīvē, strādājot par kādas konservu fabrikas direktoru. Staļiniskās represijas bijušo ģenerāli neskāra. Vācu okupācijas laikā Lavenieks darbojās Latviešu karavīru palīdzības organizācijā kā priekšnieka vietnieks. Viņš ir viens no leģendārā Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, kurā rietumvalstīm tika pieprasīts atjaunot Latvijas suverenitāti. 1944. gadā atvaļinātais ģenerālis kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās; pēc kara bija aktīvs dažādās latviešu bēgļu organizācijās Vācijā, līdz 1950. gadā pārcēlās uz ASV, kur līdz pat nāvei dzīvoja Ņūdžersijas štata Ņūbransvikā. Jānis Lavenieks nomira no sirdstriekas 78 gadu vecumā savās mājās 1969. gada 17. februārī. Viņš tika kremēts, un ģenerāļa pelnus apbedīja vietējā kapsētā. Tagad tos pārapbedīs Brāļu kapos pa labi no Mātes Latvijas tēla, “ģenerāļu rindā”, jo, kā uzsvēra Guntis Gailītis, Lavenieks bija gan Latvijas Neatkarības cīņu varonis, gan Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Pārapbedīšanu vadīs arhibīskaps Jānis Vanags. Ceremonijā piedalīsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvji, korporācijas “Tervetia” (J. Lavenieks bija tās goda filistrs) un Latviešu virsnieku apvienības locekļi. Ceremonija Brāļu kapos notiks plkst. 15.