Mobilā versija
+0.3°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Pirmdiena, 23. oktobris, 2017
21. decembris, 2016
Drukāt

Īpaši pētīs smago satiksmes negadījumu iemeslus. Vai komandā vajadzētu arī astrologu? (10)

Foto - Lita Krone/LETAFoto - Lita Krone/LETA

“Turpmākajās 23 dienās būs ļoti daudz ceļu satiksmes negadījumu. Arī smagi. Dižčiks.”* Tā astrologs Kristaps Baņķis 30. augustā ierakstīja sociālajā tīklā. Astrologi parasti neizsaka tik konkrētas prognozes, biežāk viņu teksti atgādina “ne cepts, ne vārīts; ne silts, ne auksts; iespējams, ka; uzmanieties, jo” utt. Taču, tā kā šoreiz prognoze tik konkrēta, “LA” to pārbaudīja pēc atbildīgo dienestu apkopotajiem datiem par satiksmes negadījumiem. Secinājums – ja astrologs ar savu sakāmo domājis, ka negadījumu šajās dienās būs daudz vairāk un smagāki nekā citkārt, tad viņam nav taisnība. Dati par negadījumu skaitu neuzrāda būtiskas atšķirības astrologa nosauktajās dienās salīdzinājumā ar citiem periodiem.

Taču vienlaikus pēc Iekšlietu ministrijas informācijas centra sniegtajiem datiem redzams, ka negadījumu skaits pieaudzis pa gadiem – 2015. gadā to ir bijis vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt šogad – vairāk nekā pērn. Iespējams, tam izskaidrojumu atradīs eksperti – šogad pirmoreiz tiek veidota komanda no apdrošinātājiem, policistiem, ekspertiem, zinātniekiem un citiem speciālistiem, kas veiks pētījumus par ceļu satiksmes negadījumu iemesliem un tendencēm, lai izstrādātu priekšlikumus, kā maksimāli samazināt to skaitu. Astrologu šajā komandā nebūs. Šiem pētījumiem Ceļu satiksmes drošības padome 7. decembrī atvēlējusi 100 000 eiro. Tā ir nauda, kas padomei ienāk no transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības apdrošinātājiem. Kā saka eksperts Oskars Irbītis, šādi līdzīgi līdzekļi bijuši arī iepriekš, bet novirzīti vienam vai otram resoram un lielas jēgas no tā neesot bijis.

Galvenais faktors ir satiksmes intensitāte

Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas centra sniegtajiem datiem salīdzinājām astrologa noteiktās 23 dižčika dienas (31. augusts – 22. septembris) ar 23 dienām pirms tam un 23 dienām pēc tam gan šogad, gan iepriekšējos divus gadus. Pirmajā brīdī redzams, ka kopējais negadījumu un bojāgājušo skaits dižčika periodā ir nedaudz lielāks nekā aplūkotajos periodos pirms un pēc tam, kā arī iepriekšējos gados šajā laikā. Taču, analizējot pa dienām, nav vērojams, ka tieši šajās dienās īpaši pieaugtu negadījumu skaits. Turklāt, paskatoties pēdējo gadu tendences, kas notiek augusta beigās un septembra sākumā (skat. tabulu), redzams, ka nav būtiskas procentuālas atšķirības – cik daudz negadījumu notiek šajā periodā salīdzinājumā ar visu gadu.

Mana kā auto un motobraucēja novērojumi daudzu gadu garumā liecina, ka augusta beigās un septembra sākumā satik­sme uz ceļiem ir intensīva un haotiska. Cilvēki atgriežas no atvaļinājumiem un vasaras ceļojumiem, dodas no laukiem uz pilsētām. Skolas un studiju sākums nosaka, ka uz ceļiem parādās vairāk transporta un cilvēku, daļa no kuriem pārvietojas pa sev vēl neiepazītiem maršrutiem un vietām. Arī policija šajā laikā iesaka vai pat liek samazināt transporta līdzekļu ātrumu, lai izbēgtu no negadījumiem.

Tāpēc, lai prognozētu, ka šādos palielinātas satiksmes intensitātes, cilvēku pārvietošanās un zināma haosa apstākļos būs vairāk negadījumu, nav jābūt astrologam, bet parastam dzīves vērotājam. Tam piekrīt arī ceļu satiksmes negadījumu eksperts O. Irbītis. Viņš tieši satiksmes intensitāti uzskata par galveno rādītāju, kas nosaka ceļu satiksmes negadījumus un to sekas. “Reizē ar augusta beigām un septembra sākumu es, daudz nedomājot, varu nosaukt vēl divus šādus satiksmes “pīķus”. Maija beigas un jūnija sākums, kad ļaudis pastiprināti pārvietojas, turklāt ar pavasara “vēju” galvā, uz ceļiem parādās arvien vairāk motociklistu, arī automašīnas ar vadītājiem, kas modušies no ziemas miera. Vēl tāds periods ir Jāņos, kad cilvēki ne tikai pastiprināti pārvietojas, bet pastiprināti arī dzer. Vēl ir arī tumšie novembra un decembra mēneši, īpaši, ja nav sniega – cieš daudz gājēju.” Otrs faktors, kas ietekmē negadījumu skaitu, ir laika apstākļi.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Bet nez vai tur jāpiesaista visādus dižčikus. Vienmēr ir tādi pa pasauli grozījušies, un vienmēr ir bijuši, kas viņos klausās vaļā muti. Tā arī ir viņu bīstamība- saskalot visādiem aitasgalvām smadzenes tādā mērā, ka tie pārstāj skatīties uz ceļu, bet pēta telefonu, lai noskaidrotu, pa kuru maršrutu mēness fāze un uzlēkšanas minūte iesaka braukt

  2. Galvenais negadījumu cēlonis ir nesakārtotie un satiksmes intensitātei neatbilstošie ceļi. Kamēr tos nesakārtos līdz Eiropas standartu līmenim, kamēr tie būs pārslogoti, nelaimes notiks nepārtraukti. Naudu no braucējiem paņēma, tā pazuda kopējā caurajā maisā, bet ceļi palika tādi, kādi bija. Vēl, kamēr pašvaldību pa blatu darbā iekārtotie ,,speciālisti”, bet ne āpmācīti profesionāļi organizēs satiksmi pilsētās, tikmēr gājēju pārejas būs nāvējošas gākjējiem.

  3. : DDDDDDD – pietiktu iesaakumam pareizu izmeeru sodus – ar APAKSHEJO ROBEZHU – ja noteiktu …… bet kas ta pats sev kaajaas shaus …

  4. Kad cilvēkam uzkaras smadzenes, viņš kļūst par astrologu.

  5. Un tas tik nopietnā izdevumā – kaut kādas tur astrologu pļāpas.

  6. Domāju , ka bieži vien pietiktu pārbaudīt kad pēdējo reizi izmantots mobilais telefons …

  7. Nenopietns cilvēks Atbildēt

    Austrumeiropa būtu labāka vieta, ja mēs šādus īpašos cilvēkus atstātu cirkā pie stikla bumbas, kā to dara rietumos, nevis popularizētu visādos TV šovos, raidījumos un valsts mēroga avīzēs.

  8. jevropā līdz ūkstam Atbildēt

    Kas gan tas par galmu – bez sava āksta un šarlatāna?

  9. Ja nebūs astrologa kā zinās, ka iestājies dižčiks?

  10. Vai komandā vajadzētu arī KOOOOOOOO?????? Varbūt vēl kādus divus ekstrasensus un piecus mācītājus (no katra dieva pa vienam) LOL

Draugiem Facebook Twitter Google+