Tehnika
Auto un moto

Braucot gribas smaidīt 0

Foto-Artis Drēziņš

Braucot ar konkursa “Latvijas gada motocikls 2017” braucamajiem “Royal Enfield”, gribas smaidīt. Un ne man vienīgajam. Jo ir sajūtas, ka sēdi uz vēstures.

Sēžot uz vēstures

Britu firmas stāsts iestiepjas trijos gadsimtos, ir sarežģīts un pat dramatisks. 19. gadsimtā ražotas šujamadatas un velosipēdi, pat aizslēgi slavenajām “Lee Enfield” šautenēm – ne velti uz firmas logo joprojām ir vārdi angļu valodā “Izgatavots kā šautenes”. 1901. gadā uzņēmums viens no pirmajiem pasaulē uzbūvēja daudzmaz pieklājīgu motociklu – acīmredzot tik labu, ka tas ātri vien iekrita acīs armijai (kas gan cits, ja ne militārisms virza tehnisko progresu!). Sākoties Pirmajam pasaules karam, sekoja gan britu, gan cariskās Krievijas armijas pasūtījums. Arī Otrajā pasaules karā britu karavīri brauca ar “Royal Enfield”, bet pēc kara – arī bijušās britu kolonijas Indijas karavīri un policisti. Arī pašus motociklus sāka ražot Indijā, un uzņēmums pārgāja indiešu kontrolē.

Kā stāsta “Royal Enfield” pārstāvis Latvijā Grigorijs Burcevs, līdz pat 2003. gadam motocikli tika ražoti praktiski bez izmaiņām – kādi nu Otrā pasaules kara un pēckara gados tie tika uzkonstruēti. Āzijas tirgus nebija izlepis un joprojām tāds nav, tomēr laiks prasa savu, turklāt uzņēmuma īpašniekiem radās interese par Ameriku un Eiropu. Šī interese bija tālredzīga, jo šobrīd motociklu nozarē modē nācis retrostils: vecais izskats ar jaunām iekšām.

Tam spilgti piemēri ir 2017. gada modeļi “Royal Enfield Classic 500” (499 kub. cm) un “Royal Enfield Continental GT” (535 kub. cm). No pēckara variantiem tiem nemainīgs atstāts rāmis, “bleķi” un dzinēja konstrukcija. Jauna, XXI gadsimta, ir optika, iešprice karburatora vietā, elektrostarteris (arī kurbulis palicis kā strādājošs relikts), disku bremzes, ABS, moderni amortizatori un kājas ātruma pārslēgs pārcelts no labās uz kreiso pusi, kā tas mūsu laiku močiem pierasts. Arī riepas modernas, bet uz vecās konstrukcijas diskiem.

Kopumā “Royal Enfield” šobrīd piedāvā piecus modeļus. Kā norāda G. Burcevs, šobrīd notiekot darbs pie jauniem modeļiem, tostarp aprīkotiem ar divcilindru dzinējiem. Uzņēmējs saskata nākotni šai motociklu markai. Par to liecinot arī tas, ka uzņēmuma galvenā mītne atgriezusies Anglijā un vadošajam personālam pievienojušies tādu slavenu motofirmu kā “Triumph” un “Ducati” vadoši darbinieki.

“Pasaulē motociklu tirgus ir liels un augošs. Ir cilvēki, kas meklē kaut ko atšķirīgu, kuri, piemēram, negrib būt kārtējo “BMW” īpašnieki un starp tādiem braukāt barā pa šosejām. Turklāt “Royal Enfield” ir gan atšķirīgs, gan vēsturisks – tur ir lietas, ko nevajag izdomāt, tās vienkārši ir. Tas pats dzinējs – varbūt nav nekāds zibeņzellis, bet strādā rimti un pārliecinoši, pēc izslēgšanas vēl kaut ko uz atvadām nomurmina gluži kā dzīvs,” priecājas G. Burcevs, kurš savā dzīvē braucis ar daudziem un dažādiem motocikliem. Jau uzcelts un pašlaik Rīgā, Čiekurkalnā, stingri pēc galvenās mītnes norādījumiem tiek iekārtots “Royal Enfield” centrs.

Ērti un stilīgi pa pilsētu

“Royal Enfield Classic 500” nosaukumā jau ietverta būtība: tieši tādi pēc Otrā pasaules kara izskatījās klasiski motocikli, domāti braukšanai pa visurieni, bet ne pa kaut kurieni īpaši. Šodien teiktu: ielas motocikls. Tapis 1949. gadā. Ērta sēdēšana, turklāt vadītājam ir trīsstūra sēdeklis ar atsperēm, kas dod papildu komfortu. Līdzbraucēja sēdeklis gan ir tieši pieskrūvēts rāmim, bet ir viegli noņemams un tā vietā var uz dubļubleķa uzlikt pārlokāmu militāra (vai ceļojuma) rakstura auduma somu. Īpaša pazīme: divas maziņas impozantas gabarītgaismas lampiņas abpus priekšējā lielā luktura. Neapšaubāmi ērts, stilīgs un ņiprs pārvietošanās līdzeklis pa pilsētu.

“Royal Enfield Continental GT” vismaz man sēdēšanas ziņā nelikās tik ērts, kas arī saprotams, jo ir izstieptāks un sportiskāka stila. Arī modernāka dizaina – prototips tapis 1965. gadā. Šodien teiktu: “cafe reiser” (no angļu val. – kafejnīcu ceļojumi) stils, kura motocikli šobrīd ir modē. Respektīvi, motocikls, ar kuru pārvietoties no vienas kafejnīcas (kroga) uz otru, bez pretenzijām uz bagāžas pārvadāšanu un bez aprīkojuma, kas atvieglo braukšanu. Šobrīd šādus kafejnīcu vai krogu motociklus piedāvā visi sevi cienoši motoražotāji. Arī “Royal Enfield Classic 500” pēc būtības liktu pie šā paša stila. Bet uzņēmums jau piedāvā arī enduro un garo gabalu (kruīza) mocīšus. Un kas ir “Royal Enfield” nākotnes plānos, mēs nemaz nezinām.

Vai es šādu motociklu gribētu? Kā dzīvojošs piepilsētā, kam daudz jābrauc arī pa lauku ceļiem un ar visādām parpatām – noteikti ne, ja nu vienīgi būtu daudz naudas, tad kā kādu ceturto motociklu. Bet ja būtu vientuļš pilsētas sprukstiņš, bez vēlmes braukt tālāk un galvenie mērķi būtu darbavieta, ēstūzis, veikals, vēl kāds objekts un tad dzīvoklis, bez ģimenes un hobijiem, kas prasa pārvietot mantas, tad kāpēc gan ne “Royal Enfield Classic 500”?

Motociklu cena Latvijā ir nedaudz zem 6000 eiro.

Galerijas nosaukums
LA.lv