Foto-Artis Drēziņš

Braucot gribas smaidīt 0

Braucot ar konkursa “Latvijas gada motocikls 2017” braucamajiem “Royal Enfield”, gribas smaidīt. Un ne man vienīgajam. Jo ir sajūtas, ka sēdi uz vēstures.

Reklāma
Reklāma

Sēžot uz vēstures

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Britu firmas stāsts iestiepjas trijos gadsimtos, ir sarežģīts un pat dramatisks. 19. gadsimtā ražotas šujamadatas un velosipēdi, pat aizslēgi slavenajām “Lee Enfield” šautenēm – ne velti uz firmas logo joprojām ir vārdi angļu valodā “Izgatavots kā šautenes”. 1901. gadā uzņēmums viens no pirmajiem pasaulē uzbūvēja daudzmaz pieklājīgu motociklu – acīmredzot tik labu, ka tas ātri vien iekrita acīs armijai (kas gan cits, ja ne militārisms virza tehnisko progresu!). Sākoties Pirmajam pasaules karam, sekoja gan britu, gan cariskās Krievijas armijas pasūtījums. Arī Otrajā pasaules karā britu karavīri brauca ar “Royal Enfield”, bet pēc kara – arī bijušās britu kolonijas Indijas karavīri un policisti. Arī pašus motociklus sāka ražot Indijā, un uzņēmums pārgāja indiešu kontrolē.

Kā stāsta “Royal Enfield” pārstāvis Latvijā Grigorijs Burcevs, līdz pat 2003. gadam motocikli tika ražoti praktiski bez izmaiņām – kādi nu Otrā pasaules kara un pēckara gados tie tika uzkonstruēti. Āzijas tirgus nebija izlepis un joprojām tāds nav, tomēr laiks prasa savu, turklāt uzņēmuma īpašniekiem radās interese par Ameriku un Eiropu. Šī interese bija tālredzīga, jo šobrīd motociklu nozarē modē nācis retrostils: vecais izskats ar jaunām iekšām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tam spilgti piemēri ir 2017. gada modeļi “Royal Enfield Classic 500” (499 kub. cm) un “Royal Enfield Continental GT” (535 kub. cm). No pēckara variantiem tiem nemainīgs atstāts rāmis, “bleķi” un dzinēja konstrukcija. Jauna, XXI gadsimta, ir optika, iešprice karburatora vietā, elektrostarteris (arī kurbulis palicis kā strādājošs relikts), disku bremzes, ABS, moderni amortizatori un kājas ātruma pārslēgs pārcelts no labās uz kreiso pusi, kā tas mūsu laiku močiem pierasts. Arī riepas modernas, bet uz vecās konstrukcijas diskiem.

Kopumā “Royal Enfield” šobrīd piedāvā piecus modeļus. Kā norāda G. Burcevs, šobrīd notiekot darbs pie jauniem modeļiem, tostarp aprīkotiem ar divcilindru dzinējiem. Uzņēmējs saskata nākotni šai motociklu markai. Par to liecinot arī tas, ka uzņēmuma galvenā mītne atgriezusies Anglijā un vadošajam personālam pievienojušies tādu slavenu motofirmu kā “Triumph” un “Ducati” vadoši darbinieki.

“Pasaulē motociklu tirgus ir liels un augošs. Ir cilvēki, kas meklē kaut ko atšķirīgu, kuri, piemēram, negrib būt kārtējo “BMW” īpašnieki un starp tādiem braukāt barā pa šosejām. Turklāt “Royal Enfield” ir gan atšķirīgs, gan vēsturisks – tur ir lietas, ko nevajag izdomāt, tās vienkārši ir. Tas pats dzinējs – varbūt nav nekāds zibeņzellis, bet strādā rimti un pārliecinoši, pēc izslēgšanas vēl kaut ko uz atvadām nomurmina gluži kā dzīvs,” priecājas G. Burcevs, kurš savā dzīvē braucis ar daudziem un dažādiem motocikliem. Jau uzcelts un pašlaik Rīgā, Čiekurkalnā, stingri pēc galvenās mītnes norādījumiem tiek iekārtots “Royal Enfield” centrs.