Pasaulē
Eiropa

Baltijas valstu bankas izmanto kā “pārmijas stacijas” naudas izvešanai no Krievijas 0


“Nordea Bank” karogs virs tās biroja Helsinkos, kur tagad atrodas Ziemeļeiropas lielākās bankas galvenā mītne.
“Nordea Bank” karogs virs tās biroja Helsinkos, kur tagad atrodas Ziemeļeiropas lielākās bankas galvenā mītne.
Foto: Ints Kalniņš/REUTERS/LETA

Caur Ziemeļeiropas reģiona lielāko finanšu iestādi “Nordea Bank” pārskaitīti vairāk nekā 175 miljoni dolāru aizdomīgas izcelsmes Krievijas naudas, kas saistīta ar Krievijas cietumā mirušā pretkorupcijas aktīvista Sergeja Magņitska veiktajiem atmaskojumiem, paziņojis britu finansists Bils Brauders.

Baltijas valstu bankas kā “pārmijas stacijas”

Brauders, kura firmā “Hermitage Capital” savulaik strādāja Krievijas cietumā mirušais jurists Magņitskis, apsūdzējis “Nordea Bank” nodaļas Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā, caur kurām pārskaitīti 175 miljoni dolāru netīrās naudas. “Nordea Bank”, Skandināvijas lielākā finanšu iestāde, tagad var tikt ierauta naudas atmazgāšanas skandālā, kas jau satricinājis Ziemeļeiropas un Baltijas valstu bankas, atzīmē ziņu aģentūra “Bloomberg”. Ziemeļvalstu prokuroriem nosūtītajā prasības pieteikumā Brauders norāda uz “Nordea Bank” 365 kontiem tās nodaļās Zviedrijā, Dānijā, Somijā un Norvēģijā, kur saņemti 175 miljoni dolāru no čaulas firmām, kas izveidotas no 2007. līdz 2013. gadam naudas atmazgāšanai un izbēgšanai no nodokļiem. “Jebkura pienācīgi rūpīga pārbaude būtu atklājusi šo krāpšanu,” intervijā “Bloomberg” paziņojis Brauders. “Ir pamatotas aizdomas par naudas atmazgāšanu, un mēs lūdzam tiesībsargāšanas ie­stādes to izmeklēt.” Čaulas firmas pārskaitīja naudu uz “Nordea” no kontiem, kas tām bija “Danske Bank” Igaunijas filiālē un Lietuvas bankā “Ukio Bank”. Baltijas valstu bankas tika izmantotas kā “pārmijas stacijas” nelikumīgai naudas izvešanai no Krievijas, atzīmē Brauders. Britu finansists pēdējos gados ir cītīgi mēģinājis izsekot 230 miljoniem dolāru, kas bija daļa no plašās nodokļu krāpniecības, ko atklāja viņa firmas jurists Magņitskis, kurš 2009. gadā nomira Krievijas cietumā.

Asinsnauda ziemeļvalstu bankās

“Nordea Bank”, kas oktobra sākumā pārcēla savu galveno mītni no Stokholmas uz Helsinkiem, apstiprinājusi Braudera prasības saņemšanu un apliecinājusi, ka sadarbojas ar atbilstošajām iestādēm valstīs, kur ir “Nordea” filiāles. Vakar pēc šīs informācijas publiskošanas “Nordea Bank” akciju vērtība pazeminājās par 4,5 procentiem, bet šā gada laikā tā kritusies par 14 procentiem. Atsakoties no komentāriem par individuāliem klientiem, jo to prasot banku slepenības noteikumi, “Nordea” pārstāvis apgalvoja, ka “banka pēdējos gados daudz ieguldījusi pasākumos, kas vērsti pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumu veidiem visās valstīs, kur tā darbojas”. Lai gan “Nordea” atmazgātās naudas apjoms ir daudz mazāks par to, kas izplūdis caur “Danske Bank” Igaunijas nodaļu (vismaz 230 miljardi dolāru), Braudera izvirzītās apsūdzības ierauj finanšu skandālā Ziemeļeiropas reģiona lielāko finanšu iestādi. Brauders, kura lūgumu izmeklēt aizdomas par naudas atmazgāšanu “Nordea” 2013. gadā noraidīja Dānijas varas iestādes, laikrakstam “Financial Times” teicis, ka jauno sūdzību viņš iesniedzis, pamatojoties uz viņa rīcībā esošo izmeklēšanas informāciju no Lietuvas un Francijas.

Jāievieš sankcijas ES mērogā

Braudera izvirzītajām apsūdzībām bija svarīga loma izmeklēšanas ievadīšanā pret “Danske Bank”. Tagad tiek izmeklēta tās nodaļu darbība piecās valstīs, to skaitā ASV. Oktobra sākumā no amata atkāpās “Danske Bank” izpilddirektors, bet bankas akciju vērtība šogad pazeminājusies gandrīz divkārt. “Ir skaidrs, ka “Danske Bank” darbībā bija kaut kas dziļi nepareizs,” paziņojis Brauders. Viņaprāt, “mēs vēl nezinām pietiekami, lai izdarītu kādus secinājumus par “Nordea”, tāpēc lūdzām veikt izmeklēšanu”. “Nordea Bank” risku izvērtēšanas eksperte Džūlija Galbo atzinusi, ka nevarot izslēgt, ka banka tikusi izmantota naudas atmazgāšanai, gan uzsverot, ka “Nordea” nostiprināta darījumu pārraudzība un likvidēti riskantu klientu portfeļi pēc Zviedrijas finanšu kontroles biroja uzliktā soda pirms trijiem gadiem. Vairojoties apsūdzībām pret bankām naudas atmazgāšanā, vairāku Eiropas valstu likumdevēji un Eiroparlamenta deputāti aicinājuši ieviest stingrākas sankcijas ES mērogā.

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks. Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas – “Snoras” un “Ūkio banka” – zaudējušas licences un bankrotējušas. “Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas – Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,” teica Vasiļausks. “Šobrīd nerezidentu noguldījumu portfelis Lietuvā nesasniedz pat 3%, bet noguldījumi no Austrumu valstīm veido tikai aptuveni procentu. Aina ir citāda nekā pie mūsu kaimiņiem,” viņš uzsvēra.

LA.lv