Pasaulē
Eiropa

Breksita cīņas turpinās 0

Foto: Tolga Akmen/AFP/LETA

Pēc asām diskusijām Britānijas ministru kabinetā premjerministrei Terēzai Mejai izdevies panākt breksita vienošanās projekta apstiprināšanu, taču tas vēl jāapstiprina visām 28 ES dalībvalstīm, kā arī Britānijas parlamentam un Eiropas Parlamentam.

Vakar Briselē tikās 27 Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri, lai apspriestu saskaņoto breksita vienošanās projektu.

“Eiropas politikā sākas sāpīga nedēļa. Mums uz galda ir šķiršanās dokumenti. 45 gadus ilga sarežģīta laulība tuvojas noslēgumam,”

sacīja Austrijas Eiropas lietu ministrs Gernots Blūmels. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks paredz rīkot virsotņu apspriedi 25. novembrī, lai oficiāli parakstītu breksita vienošanās projektu.

2016. gada jūnijā referendumā Britānijā vairākums dalībnieku (52%) nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, tāpēc Britānija atstās bloku nākamā gada 29. martā. Svarīgākie vienošanās projekta punkti attiecas uz robežu starp Īriju un Ziemeļīriju, uz Britānijā dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo britu pilsoņu tiesībām un uz Britānijas pēdējo maksājumu bloka budžetā. Tā dēvētais šķiršanās rēķins ir 39 miljardi mārciņu, kas ietver Britānijas saistības, pametot ES. Briselei un Londonai vēl jāpanāk vienošanās par abu pušu nākotnes attiecībām pēc breksita.

Paredzams, ka Britānijas premjerministrei Terēzai Mejai nenāksies viegli panākt vienošanās projekta apstiprināšanu parlamentā. Virkne valdības ministru ir atkāpušies, protestējot pret vienošanās tekstu, kurā ir 585 lapas. Kā ziņo aģentūra “Reuters”, Mejas oponentiem vēl ir vajadzīgi tikai seši iesniegumi, lai ierosinātu parlamentā balsojumu par neuzticības izteikšanu premjerministrei. Jau 42 likumdevēji no Mejas Konservatīvo partijas ir apliecinājuši, ka iesnieguši vēstules par neuzticības izteikšanu Mejai.

Premjerministre, cīnoties par politisko izdzīvošanu un amata saglabāšanu, paziņojusi, ka “vadības maiņa šajā brīdī neatvieglos sarunas un nemainīs parlamentāro aritmētiku”.

Taču tas nav kavējis viņas partijas biedru Dominiku Rābu, kurš vēl pirms pāris dienām bija breksita sarunvedējs, publiski paziņot, ka sarunas ir jāatsāk, lai Britānija netiktu “šantažēta un iebiedēta”. Bijušais breksita sekretārs sūdzas par “tumšo spēku darbošanos Eiropas Komisijā”, taču noklusē par savu lomu, ja šāda šantāža un iebiedēšana tikusi pieļauta. Dominiks Rābs un viņa bijušais priekšnieks breksita sekretariātā Deivids Deiviss tiek uzskatīti par varbūtējiem pretendentiem uz Konservatīvo partijas līdera amatu, atzīmē izdevums “Politico”.

Balsi pacēlis arī opozīcijā esošās Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins, paziņojot, ka “nākotnes izvēle varētu būt otrs referendums”, taču aizmir­stot, ka laika ir atlicis pārāk maz.

Saistītie raksti

ES delegācijas vadītājs breksita sarunās Mišels Barnjē ierosinājis pagarināt pārejas posmu līdz 2022. gada beigām. Līdz ar breksita projektu ir izstrādāta politiskā deklarācija, bet tā līdz šim tiek turēta slepenībā, neļaujot ar to iepazīties pat ES valstu vēstniekiem. Analītiķi atzīmē, ka Londona grib, lai politiskajā deklarācijā būtu noteikts, ka pārejas posmā Britānija turpina iesaistīties lēmumu veidošanā iekšējās drošības jautājumos. Taču vairākas ES dalībvalstis ir paziņojušas, ka drošības un aizsardzības jomās lēmumu pieņemšana ir tikai 27 ES dalībvalstu kompetence.

Eiroparlamenta deputāts no Beļģijas Filips Lamberts, kurš darbojas EP breksita sarunu vadības grupā, apkopojot savu kolēģu viedokļus, paziņojis: “Deivids Kemerons (bijušais Britānijas premjerministrs, kurš lēma par breksita referenduma rīkošanu) ir īstenojis katra Britānijas premjerministra ļaunāko murgu kopš gadsimtiem: kontinenta apvienošanos pret Apvienoto Karalisti.”

 

LA.lv