Mobilā versija
+0.3°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
1. septembris, 2017
Drukāt

Breksita sarunas strupceļā (1)

Foto - AP/LETAFoto - AP/LETA

Apvienotās Karalistes delegācija un ES delegācija breksita sarunu raundā vakar Briselē (ES sarunvedējs Mišels Barnjē ceturtais no labās).

Šonedēļ bez taustāmiem rezultātiem beidzās trešais sarunu raunds divpusējās sarunās Briselē par Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Apvienotā Karaliste vēlas paralēli runāt par izstāšanos no ES un noteikumiem pēc izstāšanās, taču ES vispirms pieprasa vienoties par finansiālās kompensācijas apmēru.

Kamēr Briselē divpusējās sarunās izšķiras Apvienotās Karalistes nākotne, tikmēr paši briti apspriež princeses Diānas biogrāfijas nezināmās lappuses, kulinārijas šovu un plūdus ASV. “Visas tās politikas lietas tikai sanaido tautu. Re, Skotijā bija referendums par neatkarību, pēc tam bija referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības. Un ko viņi panāca? Tikai sanaidoja cilvēkus!” prāto nejauši satikts strādnieks Londonas izstāžu centrā. Viņš pats ir anglis, eiropieši viņu nepavisam netraucē. Līdzīgi domā lielākā daļa britu, politika un bezgalīgie strīdi ir daudz par daudz, tādēļ sarunas Briselē nav aktuālākā tēma. Britu valdības publicētos dokumentus neviens nelasa, pat paši eiropieši reti kurš interesējas, cik slikts vai labs ir britu valdības piedāvājums. Galu galā joprojām ir vasara, ģimenes ar bērniem devušās ikgadējās brīvdienās uz ārzemēm, tādēļ ielas un iepirkšanās centri pat atlaižu laikā pustukši.

 

Sarunas oktobrī varētu aprauties

“Gajs Ferhofstads tiek vainots pilnvaru pārsniegšanā, apgalvojot, ka breksita sarunas oktobrī varētu aprauties,” raksta britu laikraksts “The Telegraph”. Eiropas Parlamenta breksita sarunvedējs Briselē tika uzrunājis parlamenta deputātus, sakot, ka ir noraizējies par sarunu tempu, kādā tās notiek, jo AK nespēj piedāvāt skaidrību par “šķiršanās rēķinu” – finansiālo kompensāciju, izstājoties no ES.

ES joprojām uzstāj, ka nepieciešams panākt nopietnu progresu trīs jautājumos – ES pilsoņu tiesībās, Īrijas robežas jautājumā un breksita izstāšanās rēķinā, pirms notiek jebkādas diskusijas par nākotnes tirdzniecības līgumu. Savukārt britu sarunvedējs Deivids Deiviss gatavs brīdināt ES līderus, ka sarunas izjuks, ja vien Brisele neatmetīs pašreizējās nesamērīgās prasības par “šķiršanās maksājumu”. Trešdien pirmo reizi tika apspriests AK maksājums, un briti ironizēja, ka ES cenšas piespiest samaksāt par “visu, ieskaitot virtuves krānu”. Iespējams pat, ka ES varētu pieprasīt izstāšanās maksu, kas sasniedz 90 miljardus mārciņu. Apvienotā Karaliste jau iepriekš ir teikusi, ka ir gatava maksāt, taču ne šādu summu.

 

Varētu atbalstīt tirdzniecības līguma noslēgšanu

ES valstu vidū sākusies šķelšanās, Francijai dodot signālus, ka tā vēlētos sākt sarunas ar AK par tirdzniecības līgumu jau šajā mēnesī, piespiežot Briseli atkāpties no savas stingrās pozīcijas apspriest nākotnes tirdzniecības līgumus tikai pēc tam, kad AK paziņos, cik daudz ir gatava maksāt par izstāšanos.

Arī citas ES valstis ir likušas noprast, ka vēlas apspriest jauno līgumu jau oktobrī. Francijas diplomāti ir ierosinājuši AK pieprasīt triju gadu pārejas darījumu, ja vien AK turpina maksāt ES budžetā un akceptē ES likumus.

Britu premjere Terēza Meja tic, ka iespējams vienoties, runājot aci pret aci ar Eiropas valstu līderiem, plānots sākt ar Makronu un Merkeli, lai atrisinātu strīdu par šķiršanās darījumu, jo gan franču, gan vācu kompānijas pieprasa sarunu sākšanu par tirdzniecības līgumu iespējami agrāk. Trešdien britu premjere aicināja citu valstu līderus iejaukties, lai turpinātos sarunas, kas nu nonākušas strupceļā. Aizkulisēs tiek spriests, ka, visticamāk, Meja un Eiropas ietekmīgākie līderi panāks kompromisu.

“Mēs vēlamies apspriest abus [tirdzniecības līgumu un “šķiršanās maksājumu”] vienlaikus, esam to daudzkārt teikuši un pie tā mēs patlaban strādājam,” otrdien paziņoja britu premjerministres pārstāvis.

 

Saspīlējums sarunās

Saspīlējums sarunās sākās otrdien, kad Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņoja, ka ir pilnīgi skaidrs, ka sarunas par tirdzniecības līgumu nevar sākties, kamēr AK nepiekritīs maksāt 74 miljardus mārciņu par “šķiršanos”. Viņš arī paziņoja, ka Terēzas Mejas attieksme pret breksitu “nav apmierinoša”. Paziņojumus nekavējoties kritizēja britu amatpersonas, kas secināja, ka ES attieksme varētu apdraudēt darījumu kopumā. AK ir solījusi maksāt ES, taču amatpersonas ir noraizējušās par bloka spītīgo attieksmi.

Brisele uzstāj, ka tā neturpinās diskusijas par nākotnes tirdzniecības līgumu, kamēr ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē nenolems, ka ir veikts nopietns progress sarunās par izstāšanās maksājumu, pilsoņu tiesībām un Ziemeļīrijas robežu. Sarunas par nākotnes attiecībām tika plānotas oktobrī, taču ES amatpersonas ir draudējušas tās aizkavēt, kamēr AK nāks klajā ar precīzu summu, ko tā gatava maksāt. Žans Klods Junkers ir pārliecināts, ka Terēzas Mejas nevēlēšanās nosaukt precīzu summu ir skaidra norāde, ka “AK valdība nevēlas atklāt kārtis”. Aptaujā par to, cik liels maksājums ES būtu pieņemams, trīs ceturtdaļas aptaujāto britu atbildēja, ka 30 miljardi vai vairāk ir pārāk liela summa. Britu mediji raksta, ka AK būtu gatava maksāt 36 miljardus, taču tas ir gandrīz trīsreiz mazāk, nekā vēlētos ES.

Briti ir sašutuši arī par ES nevēlēšanos diskutēt par AK dalību Eiropas veselības apdrošināšanas kartes sistēmā (Latvijā dēvēta par EVAK), kas ļauj ceļotājiem izmantot citas valsts veselības aprūpes pakalpojumus, esot ārzemēs.

 

Kopēs ES līgumus

Britu premjerministre Terēza Meja trešdien izteikusies, ka pēc breksita Apvienotā Karaliste varētu kopēt esošos tirdzniecības līgumus, kādi ir Eiropas Savienībai ar citām valstīm, jo tas varētu dot biznesiem skaidrību. Kā ES dalībvalstij AK pašlaik ir spēkā tirdzniecības līgumi ar 50 valstīm. Britu premjerei nupat viesojoties Japānā, tika norādīts, ka Japānas prioritāte ir līgums ar ES un tā nesāks formālas sarunas ar AK pirms izstāšanās no ES.

Tikmēr tirgotāji Lielbritānijā brīdina pircējus, ka drīzumā varētu būt tukši plaukti un lielākas cenas veikalos, ja Apvienotā Karaliste nespēs vienoties par tirdzniecības līgumu pēc breksita. Britu tirdzniecības organizācija “British Retail Consortium” ir izteikusies, ka ar muitas līgumu nebūt nepietiek, ir nepieciešama vienošanās ar ES par drošību, tranzītu, pārvadātājiem, šoferiem un PVN. Tāpat valdība tiek aicināta nopietni investēt ostās, ceļos un infrastruktūrā. Tāpat ir ļoti svarīgi saglabāt labas saites ar Turciju, jo 3% nepārtikas importa nāk no Turcijas, tā ir būtiska daļa no tekstila industrijas un apģērba piegāžu tīkla.

Tikmēr mārciņa ir nokritusies līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada – 1,08 eiro. Tiem britiem, kuri kopā ar ģimeni devušies brīvdienās uz ārzemēm, tā nav laba ziņa, taču eksportētāji berzē rokas. Arī tūristi no visām pasaules valstīm steidz apskatīt Londonu, kamēr to vēl var izdarīt lēti.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Viens Likums un viena Taisnība VISIEM! Atbildēt

    > lv–vīzes administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. VALSTS ATZĪST UN AIZSARGĀ CILVĒKA PAMATTIESĪBAS saskaņā ar šo Satversmi, LIKUMIEM un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. IKVIENAM IR TIESĪBAS UZ VĀRDA BRĪVĪBU, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C_E_N_Z_Ū_R_A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+