Maikls Votkinss: Breksitiešiem jāliek ciest 1
Lai gan es uzskatu, ka kolektīvs sods ir maz ietekmīgs un bieži izrādās kaitīgs, manuprāt, Apvienotajai Karalistei ir jāizjūt smagas sekas par Eiropas Savienības pamešanu. Kāpēc? Vienā vārdā – atturēšana. Breksits dod triecienu Eiropas projekta sirdī, smagi gūtā panākumā, kas izbeidza gadsimtiem ilgo vardarbību starp nacionālajām valstīm un atnesa ekonomisko labklājību desmitiem miljonu cilvēku. Izlemjot izstāties, briti ir veikuši nāvīgu triecienu, kas jau pamudinājis citas nacionālistiskas partijas daudzviet Eiropā musināt savas “izstāšanās” kampaņas. Šīs kustības, ja būs sekmīgas, manuprāt, tikai vairos ekonomisko haosu, kā arī neiecietību, un vienīgais veids, kā tās atturēt, ir likt britiem saprast viņu lēmuma pilno cenu.
Breksits tika pārdots Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem ar neizpildāmo solījumu “Jūs varat apēst kūku, un tā joprojām būs jūsu”. Viņiem tika stāstīts, ka, izstājoties no ES, tiktu panākts utopisks izkārtojums, britiem saglabājot visus ekonomiskos labumus kā kopējā tirgus dalībniekiem, bet bez maksas par regulēšanas ierobežojumiem vai brīvu darbaspēka kustību.
Konservatīvo partijas konferencē oktobrī premjerministre Terēza Meja paziņoja: “Es zinu, ka daži cilvēki vaicā par “darījumu” sakarā ar imigrācijas kontroli un tirdzniecību ar Eiropu. Tas nav pareizais situācijas vērtējums. Mēs esam nobalsojuši izstāties no Eiropas Savienības un kļūt par pilnībā neatkarīgu, suverēnu valsti. Mēs darīsim to, ko dara neatkarīgas, suverēnas valstis. Mēs paši izlemsim, kā kontrolēt imigrāciju. Un mēs būsim brīvi pieņemt paši savus likumus.”
Mejas kundzei, protams, ir taisnība par to, ko Britānija spēs darīt – kontrolēt imigrāciju un pieņemt likumus. Bet premjerministrei ir jāliek saprast, ka viņai nav taisnība par to, ka “nav darījuma”. Pārējai Eiropai vajadzētu skaidrot, ka Apvienotā Karaliste nevar tikai vienoties par atsevišķām sev izdevīgām ES līguma daļām. Ir svarīgi, lai Apvienotā Karaliste un citas ES valstis apzinās, ka ir reālas ilgtermiņa sekas valstīm, kas ir izlēmušas vai draud izstāties, pat ja tas rada īstermiņa problēmas pašā aliansē. Londonas Sitijas banku sniegto finanšu pakalpojumu automātiskā autorizācija būtu jāizbeidz, to bizness tiktu sagrauts un darbība pārcelta citviet Eiropā. Būtu jāievieš soda tarifu režīms. Būtu jāliedz “mīkstu” risinājumu iespēja, piemēram, pieeja Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijai (EFTA). Skotija un Velsa būtu jāuzņem ES, ja tās izlemtu pasludināt neatkarību.
Īsi sakot, jebkurā iespējamā veidā Apvienotajai Karalistei (jo tāda bija tās vēlētāju izvēle), jāliek ciest par šo lēmumu, ko, manuprāt, viņi pieņēma pārāk viegli. Rīkoties citādi nozīmētu vēl plašāk atvērt durvis citiem oportūnistiem daudzviet Eiropā savienības sagraušanai. Pēc līdz šim Apvienotajā Karalistē redzētā breksits ir novedis pie vardarbības pieauguma un neizbēgamām ekonomiskām sekām, kas saistītas ar neiecietību, tādām kā mārciņas kursa kritums. Noteikti radīsies vēl vairāk problēmu, tā ka, citi ES izstāties gribētāji, uzmanieties.
Maikls Votkinss, Šveices Starptautiskās biznesa skolas IMD profesors
Tulkojis Valdis Bērziņš
