Ekonomika
Darbs un nauda

Breksits neradīs būtisku negatīvu ietekmi uz ES un eirozonas ekonomiku. Kam radīs?1


“Toreiz daži apgalvoja, ka Latvija pērk pēdējo biļeti uz “Titānika”, visvairāk Lietuvā, savukārt citās valstīs apšaubīja, vai ir īstais brīdis paplašināt eirozonu,” augsta līmeņa konferencē “Eiro 5 gadi Latvijā” atcerējās Valdis Dombrovskis.
“Toreiz daži apgalvoja, ka Latvija pērk pēdējo biļeti uz “Titānika”, visvairāk Lietuvā, savukārt citās valstīs apšaubīja, vai ir īstais brīdis paplašināt eirozonu,” augsta līmeņa konferencē “Eiro 5 gadi Latvijā” atcerējās Valdis Dombrovskis.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Atzīmējot eiro 20 gadu pastāvēšanas jubileju, šonedēļ Rīgā notika konference “Eiro 5 gadi Latvijā”. Ieskats dažos viedokļos no daudzajiem.

Eiro ieviešana Latvijā piecu gadu laikā nodrošinājusi augstāku dzīves līmeni, pirmdien konferencē “Pieci gadi ar eiro” pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis. Konferences starplaikā viņš tikās ar Latvijas žurnālistiem un atbildēja uz viņu jautājumiem.

Agnis Bude, “Satori.lv”: “Pie ekonomiskajiem satricinājumiem pieminējāt ārējos uzbrukumus. 2013. gadā jūsu valdības toreizējais finanšu ministrs apgalvoja, ka nerezidentu naudas ienākšana Latvijā nav problēma, jo naudas atmazgāšanas novēršana (AML) ir viena no labākajām Eiropā. Bet 2015. gadā toreizējais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis bija spiests atstāt amatu pēc Moldovas miljarda, pēc Magņitska lietas, pēc Trasta komercbankas. Vai Latvija iestātos eirozonā, ja tas būtu nācis gaismā divus gadus agrāk? Tagad atkal dzirdam vārdu savienojumu “ofensīva eirozonai”.

Valdis Dombrovskis: Pirmkārt, gribētu precizēt: pašreiz nevaram runāt par uzbrukumu eirozonai.

Faktiski mēs runājam, kā stiprināt eiro starptautisko lomu situācijā, kad atsevišķas valstis ir izvēlējušās virzīties uz protekcionismu un starptautisko institūciju lomas mazināšanu.

Runāju par Trampa administrāciju. No ES puses mēs uzskatām, ka svarīgi saglabāt starptautiskajās normās bāzēto sistēmu, jo tā dod stabilu institucionālu pamatu starptautiskajai ekonomiskajai sadarbībai. Redzam, ka var veicināt eiro lielāku starptautisku lomu.

Par naudas atmazgāšanu diskusijas bija gan tad, kad stājāmies eirozonā, gan ir pašreiz. Toreiz Latvijā pieņēmām virkni lēmumu, kas uzraudzību padarīja stingrāku.

Bet tagad tā nav ierobežota tikai ar Latviju – būtiski naudas atmazgāšanas skandāli bijuši Igaunijā ar “Danske Bank”, arī Maltā, kur viena banka tika slēgta naudas atmazgāšanas dēļ, arī citās valstīs.

Tā ir izvērtusies par Eiropas līmeņa problēmu, kam jāmeklē Eiropas līmeņa risinājums.

No Eiropas Komisijas puses likumdošana naudas atmazgāšanas novēršanā ir pietiekami attīstīta un pietiekami stingra. No vienas puses, ir Eiropas normatīvi, no otras puses, to piemērošana atstāta dalībvalstu kompetencē.

Šie normatīvi vienmērīgi jāpiemēro visā Eiropas Savienībā. EK ir iesniegusi likumdošanas priekšlikumu, kas lielāku lomu paredz Eiropas banku institūcijai, kurai situācijā, ja nacionālās institūcijas nerīkojas, būtu pilnvaras pieņemt lēmumus dalībvalsts bankās.

Arnis Kluinis, “NRA”: Kučinskis pateica, ka neesot populisti, bet veicot reformas soli pa solim. Kādi kritēriji tiek noteikti reformām, lai jebkuru muļķību vai darbības imitāciju nevarētu nosaukt par tādu? Lai nevarētu lielīties ar nodokļu reformu, pēc kuras palicis tikai sliktāk?

Strukturālās reformas ir jābalsta faktos un nopietnā ekonomiskajā analīzē, un tām jārisina konkrētas problēmas, kas indentificētas valstī.

ES līmenī ir tā sauktais Eiropas semestris, kas Eiropas Komisijā sagatavo ziņojumu par katras dalībvalsts ekonomiku, izanalizē tās problēmas un, balstoties uz analīzi, sagatavo specifiskās rekomendācijas katrai valstij.

Īsajā EK vērtējumā par nodokļu reformu Latvijā ir divi novērojumi. Pirmais: šī nodokļu reforma tikai daļēji mazina ienākumu nevienlīdzību, jo tā ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā. Otrais: šai reformai ir jūtama negatīva fiskālā ietekme, kas samazina manevra iespējas nākamo gadu budžetiem, jau sākot ar 2019. gada budžetu.

Anita Kantāne, “Dienas Bizness”: Vai ir prognozes, vai un kā eirozonas stabilitāti varētu ietekmēt breksits?

Neprognozējam būtisku breksita negatīvu ietekmi uz ES un eirozonas ekonomiku. EK prognozē, ka ES ekonomika turpinās attīstīties ar apmēram 2% gadā. Būtiskāka negatīva ietekme ir uz pašas Lielbritānijas ekonomiku, kas jau tagad ir viena no lēnāk augošajām ES ekonomikām.

Jau sāk parādīties tikai virzības uz breksitu negatīvā ietekme.

Ar to ir jārēķinās, ja tiek pārrautas gadu desmitiem veidotas ekonomiskās saites starp ES un Lielbritāniju, tad tam ir zināma ekonomiska ietekme.

Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”: Konferencē izvērsti stāstījāt par Itālijas pārmēru lielo budžeta deficītu un par EK lomu tā samazināšanā. Kāpēc pret Franciju nav tāda pati reakcija, kaut gan tās sagaidāmais budžeta deficīts šogad varētu pārsniegt pat 3% no IKP?

Pagājušajā gadā Francija ir samazinājusi budžeta deficītu zem 3% no IKP, kas pavasarī, balstoties uz “Eurostat” apstiprinātajiem datiem, varētu ļaut izņemt Franciju no pārmērīga budžeta deficīta uzraudzības procedūras.

Šī gada budžetā Francijai plānots viens liels pasākums, kam ir vienreizēja liela negatīvā fiskālā ietekme 0,8 līdz 0,9% apmērā no IKP. Ja nebūtu šī vienreizējā pasākuma, tas varētu būt, ja nemaldos, 1,9% no IKP.

Bet pēc tam, kad Francijas prezidents bija spiests piekāpties “dzelteno vestu” kustības prasībām un atcelt plānoto akcīzes nodokļa palielināšanu, budžeta deficīts sagaidāms daudz lielāks!

Francijas budžetu vērtējām tajā brīdī, kad visām valstīm bija jāiesniedz savi budžeta projekti – oktobra vidū. Pašreiz Francijā ir izziņoti jauni pasākumi ar kopējo fiskālo ietekmi apmēram 10 miljardu eiro apmērā, par ko bija tikšanās ar Lemēra kungu (Francijas finanšu ministrs. – Red. piez.).

Pašreiz plāns ir strādāt pie iespējamiem kompensējošiem pasākumiem, lai šo negatīvo fiskālo ietekmi mazinātu. Līdz ar to nākamajos Eiropas semestra ciklos pavasarī (maijs, jūnijs) vai ziemā (februāris, marts) mēs varēsim dot tālāku vērtējumu.

Vai no tā var secināt, ka līdzīga procedūra būs ar Latvijas budžetu, kura projekts 2019. gadam ar deficītu 0,7% apmērā ir saskaņots ar Eiropas Komisiju? Ja jaunā valdība un jaunā Saeima iebalsos vēl kādus jaunus pasākumus, palielinot budžeta deficītu, vai Eiropas Komisija to vērtēs maijā?

Francijas budžeta atšķirība no Latvijas budžeta ir tāda, ka Latvija iesniedza budžetu, balstoties uz esošajām politikām. Bez izmaiņām. Tā ir standarta procedūra visām valstīm priekšvēlēšanu situācijā.

Tad, kad tiek apstiprināts īstais budžets, tas jāiesniedz vērtēšanai Eiropas Komisijā. Latvijas reālā 2019. gada budžeta projekta vērtējums vēl tikai priekšā.

Tātad Latvijas populisms atšķirsies no Francijas?

Tāpēc, ka Francijā šis nav vēlēšanu gads un Francija iesniedza kārtējo budžetu. Ja būtiskas politikas izmaiņas veiktas pēc projekta iesniegšanas, tad tās attiecīgi būs jāvērtē nākamajos semestra ciklos.

Arnis Kluinis, “NRA”: Kā saprast šo Eiropas semestri?

Eiropas semestris ir ES dalībvalstu fiskālās un makroekonomiskās politikas koordinācijas ietvars. Eiropas semestra ietvaros EK vērtē, vai valstu fiskālā politika atbilst stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām un vai valstu makroekonomiskā politika neuzrāda kādas būtiskas nesabalansētības.

Ivars Bušmanis: Kādā stadijā ir Eiropas Stabilitātes mehānisma pārveide par Eiropas Monetāro fondu?

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) būtu salīdzināms ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), jo pēdējais tikai izveidots pēc krīzes, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību eirozonas valstīm. SVF ir starptautiska institūcija, ESM ir vērsts tikai uz eirozonu, bet mērķis ir līdzīgs – sniegt atbalstu krīzes situācijā.

Strādājam pie tā, lai tālāk stiprinātu ESM un lai attīstu piesardzības instrumentus (precautionary instruments), kādi ir SVF un kādus dalībvalstis varētu piesaistīt pirms nokļūšanas programmā. ES dalībvalstis pašlaik strādā pie ESM līguma izmaiņām.

Terminu “Eiropas Monetārais fonds” lēnā garā var aizmirst. Eiropas Komisijai bija priekšlikums par Eiropas Monetārā fonda izveidi un tā iekļaušanu Monetārās savienības institucionālajā ietvarā, bet Eiropas Centrālā banka (ECB) noprotestēja, uzsverot, ka eirozonā ir tikai viena monetārā institūcija un tā ir ECB. Tiks saglabāts nosaukums “Eiropas Stabilitātes mehānisms”.

Anita Kantāne, “Dienas Bizness”: Vai digitālais nodoklis ir reāla iespējamība vai tāla nākotne?

Eiropas Komisija ir sagatavojusi savu priekšlikumu, kurā ir gan īstermiņa, gan ilgāka termiņa risinājums. Īstermiņā tas būtu sava veida apgrozījuma nodoklis ieņēmumiem, kas gūti digitālajā vidē.

Ilgāka termiņa risinājums saistīts ar būtiskākām izmaiņām uzņēmuma ienākuma nodokļa struktūrā, paredzot tā saucamās virtuālās pastāvīgās pārstāvniecības institūciju.

Tas ir tehnisks jautājums. Austrijas prezidentūra centās šo finalizēt, neizdevās. To turpinās Rumānijas prezidentūras laikā. Lielākā daļa valstu to atbalsta, taču tiek meklēti kompromisi, lai visas dalībvalstis to atbalstītu, jo nodokļu politikā lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa. Pietiek iebilst kaut vienai, lai lēmumu nevarētu pieņemt.

Viedokļi

Māris Kučinskis, Ministru prezidents: “Eiro vairo drošības sajūtu. Tas fakts, ka šodien šajā konferencē uzstājas aizejošās valdības vadītājs, apliecina, ka valsts var funkcionēt bez satricinājumiem arī politiskās krīzes apstākļos. Arī tas ir eiro nopelns. /.. /”

“Mēs tuvojamies mūsu primārajam mērķim – Eiropas Savienības vidējā dzīves līmeņa sasniegšanai. Eiro ir drošs palīgs šajā ceļā.”

Luiss Degindoss, Eiropas Centrālās bankas prezidents: “Ekonomiskā izaugsme Latvijā ir daudz sabalansētāka nekā iepriekš un balstīta daudz izturīgākā ekonomikā. /../”

“Salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm, piemēram, Slovēniju, Slovākiju un Baltijas valstu kaimiņiem, ir skaidrs, ka Latvijai vēl ir jātiecas paaugstināt iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.”

Marinela Petrova, Bulgārijas finanšu ministre: “Viens no izaicinājumiem, kas mums jāpārvar, ir tas, kā Bulgāriju uztver pārējās dalībvalstis. Tā kā mēs esam Balkānu daļa, mēs atšķiramies no Latvijas – mēs neesam daļa grupas, ko uzskata par uzticamu un fiskāli disciplinētu ar labu ekonomisko noturību. Visiem ir uzskats, ka Balkānu valstīs valda augsta korupcija, slikta pārvaldība, paaugstināta ekonomisko un politisko risku iespējamība.”

Jānis Ošlejs, “Primeksa” valdes priekšsēdētājs: “Fiskālās disciplīnas padomei jādomā ne tikai par budžeta deficītu. Tā ir atsevišķa diskusija, vai Māstrihtas kritēriji ir īstie ekonomikas novērtēšanai. Jādomā par konkurētspēju.”

“Fiskālās disciplīnas padomei jādomā, kā ar fiskālās politikas līdzekļiem varētu veicināt valsts konkurētspēju. Jāveido budžets ar pārpalikumu, samazinot iekšējo patēriņu. /../”

“Mēs “spēlējam” uz to, ka būs satricinājumi, ka būs vēl cietāka politika. Latvija kopā ar ziemeļvalstīm jeb Hansas savienību ir pret ES kopēju budžetu, kurā vajadzētu finansēt ES dienvidu valstis.”

Ilze Juhansone, Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece: “Latvija ir paradoksāla pozīcija attiecībā uz Eiropu. Parasti dalībvalsts aicina nejaukties tās iekšējās lietās. Bet, kad grūtības, tad prasa Eiropai: kāpēc neko nedarījāt?”

Saistītie raksti

“Tieši tāpat bija arī par naudas atmazgāšanas uzraudzību. Vienošanās par vienotu regulējumu visā ES ir iespējama vēl šā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā.”

Sanita Bajāre, bijusī Pasaules bankas izpilddirektora vietniece: “Ja tāda krīze, kā bija “ABLV Bank”, būtu notikusi, ja mums vēl būtu lati, vai tad nestāvētu pie Latvijas Bankas gara rinda, lai samainītu latus pret eiro. Šoreiz tas neizsauca saviļņojumus nevienam – ne iedzīvotājiem, ne uzņēmējiem.”

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Valdība atbalsta likumu, kas ierobežos trešo personu piesaisti nekustamo īpašumu darījumos
12 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Sešās Latvijas pilsētās notiks bezmaksas automobiļu pārbaudes
14 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Naudas veselības nozarei nebūs – kas tālāk?
14 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Aizmigušu marihuānas audzētāju sita ar koku un steidza griezt kaņepes… 1
6 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO, VIDEO: Latvijas futbola izlase beidzot gūst vārtus, tomēr vienalga piedzīvo bezierunu zaudējumu
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Publicēts kārtējais universitāšu reitings: kā tajā klājies Latvijas augstskolām?
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Jauns čalis, klausies!” Dobelē izglābj jaunieti, kurš gatavojās nolēkt no katlu mājas torņa… 1
4 stundas
JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Juris Lorencs: Ierodas ukraiņu tautas kalps Zelenskis
9 stundas