Pasaulē
Eiropa

Breksits ir pilsoņu griba; uzņēmējiem jāpielāgojas. Saruna ar britu vēstnieku Kītu Šenonu 16


Kīts Šenons
Kīts Šenons
Foto – Dainis Bušmanis

Kopš pērnā gada 23. jūnija, kad vairākums Apvienotās Karalistes pilsoņu izvēlējās par labu valsts aiziešanai no ES, viens no biežāk lietotajiem vārdiem, raksturojot breksitu, ir “neskaidrība”. Sīkāk par to, kā breksitu redz oficiālā Londona, “LA” skaidro Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Kīts Šenons.

Mēs tiekamies dienā, kad oficiāli sākas breksita sarunas…

Kīts Šenons: – Iepriekš bija sāktas provizoriskās sarunas. Tagad sākas sarunu saturiskā daļa, un par tām mūsu valdība publicējusi ziņojumu. Ar ES apspriedīsim arī jautājumus, kas skar mūsu izstāšanās maksājumu, ES pilsoņu tiesības Apvienotajā Karalistē, turpmāko dalību ES atomenerģijas aģentūrā u. c. jautājumus. Mūsu valdība breksitu uztver ļoti nopietni.

Latvijā dzīvojošais britu žurnālists Maiks Koljērs uzsvēris, ka breksits Britānijai ir tikpat pašnāvniecisks kā mūka Eilmera lēciens no torņa ar paša veidotiem spārniem. Kas jums sakāms par šādu pozīciju?

Skaidrs, ka breksits nebūs viegls. Respektēju Maika sacīto. Tomēr valdība pašlaik ievieš sabiedrības lēmumu, kas tika pieņemts referendumā, kurā par labu Britānijas izstāšanās no ES lēma vairākums pilsoņu.

Tomēr par breksitu ik pa laikam vērojamas nesaskaņas starp abām pusēm, piemēram, nesen Britānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons teica, ka ES varot “iet svilpot” attiecībā uz ES piedāvājumu izstāšanās finanšu risinājumam…

Joprojām esam sarunu procesā. Pagājušonedēļ mūsu valdība izplatīja pozīciju par finansiālo risinājumu, sarakstu ar tiesībām un pienākumiem, kā arī par attieksmi iespējamos kompromisos.

Kāda ir finanšu risinājuma robeža, aiz kuras Apvienotā Karaliste varētu celt iebildes?

Tas ir minēts valdības pozīcijā. Spriest par finanšu risinājumu vēl ir pāragri. Tomēr vēlamies jau pirmajās sarunu kārtās vienoties par to, tāpat kā par ES pilsoņu statusu Apvienotajā Karalistē. Vēlamies ātri atrisināt šo jautājumu, lai skaidrība par savu likteni būtu trim miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo mūsu valstī, kā arī miljonam Apvienotās Karalistes pilsoņu ES.

Uzņēmēji Apvienotajā Karalistē satraukušies par iespējamo darbaspēka trūkumu pēc breksita, jo darba tirgus atkarīgs arī no iebraucēju darbaspēka…

Tas atkarīgs no nozares. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki referendumā balsoja par izstāšanos, bija vēlme, lai Apvienotā Karaliste iegūtu vairāk kontroles pār darba tirgu. Mūsu pilsoņi respektē valdību par referenduma rezultātu ieviešanu, jo tas parāda, ka neviens cits kā viņi paši lems, kā darbosies mūsu tautsaimniecība un darba tirgus.

Tomēr pienāk ziņas, ka jau tagad darbam Apvienotās Karalistes valsts veselības sistēmā (NHS) vērojams mazāks ES medicīniskā personāla pieplūdums…

Esmu redzējis datus par situāciju ar darbaspēku valsts veselības aprūpes sistēmā – tā ir svārstīga, un ne jau tikai ES pilsoņi izvēlas tajā strādāt, bet arī cilvēki no Āzijas. Valdība vēlas kontrolēt situāciju darba tirgū un iespēju pašiem noteikt, kuros darba tirgus sektoros vajag vairāk ārzemju darbaspēka un kuros vairāk jāiesaista vietējie darbinieki.

Kā Apvienotā Karaliste nodrošinās ES pilsoņu tiesības?

ES dalībvalstu pilsoņi, kas pie mums dzīvo jau vismaz piecus gadus, būs tiesīgi iegūt jauna veida pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Viņi nejutīs būtiskas pārmaiņas, un viņu tiesības būs gandrīz tādas pašas kā Apvienotās Karalistes pilsoņiem. Mūsu visu interesēs ir panākt ar ES abpusēju vienošanos pēc iespējas ātrāk, jo neskaidrība satrauc gan ES pilsoņus Apvienotajā Karalistē, gan Apvienotās Karalistes pilsoņus ES. Nevaru komentēt par tiem, kas ieradīsies pie mums vēlāk, jo nevaru paredzēt nākotni. Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrija (Home Office – no angļu val.) pašlaik strādā pie sistēmas, kā ES dalībvalstu pilsoņi varēs iegūt jauno pastāvīgā iedzīvotāja statusu.

Kādi cilvēki neatbildīs pastāvīgā iedzīvotāja statusam?

To noskaidrosim pārrunās ar ES.

Breksits radījis neskaidrības sajūtu starp uzņēmējiem Britānijā un ne tikai. Viņiem kļuvis grūtāk plānot nodokļus, algas un citus maksājumus…

Uzņēmumu nākotne ir svarīga daļa breksita procesā. Tādēļ vēlamies vienošanos ekonomikā ar ES un strādāt pie mūsu nākotnes attiecībām.

Viens no iemesliem, kāpēc Apvienotās Karalistes pilsoņi balsoja par izstāšanos, bija tāpēc, ka viņi ES redzēja birokrātijas bastionu. Bet līdz ar breksitu jūsu valsts nonāk šādā lomā, jo, piemēram, tagad Apvienotajai Karalistei savā tiesību sistēmā jāiekļauj ap 12 000 ES normatīvo aktu. Vai šāda situācija nepalēninās izstāšanās procesu?

Valdības uzdevums ir atvieglot šo procesu. Cilvēki nejutīs izmaiņas, jo, kad breksits beigsies, mūsu likumi būs pilnībā pielāgoti ES likumiem.

Londonā izvietotās bankas pārvieto savus birojus uz Varšavu, Parīzi, Frankfurti u. c. Eiropas finanšu centriem. Vai tomēr breksits nerada risku Londonai kā finanšu centram esošās politiskās neziņas dēļ?

Uzņēmumi lēmumus pieņem patstāvīgi, balstoties uz risku un iespēju analīzi. Londona tomēr ir starptautisks, ne tikai ES līmeņa finanšu centrs, kurš atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā.

Apvienotajai Karalistei pēc breksita būs jāslēdz tirdzniecības vienošanās ar ES. Kā jūs redzat šo procesu?

Mēs nesākam no nulles, jo mūsu uzņēmējdarbības vide atbilst ES standartiem. Mūsu interesēs ir pēc breksita saglabāt uzņēmējiem pieeju ES tirgiem un pakalpojumiem. Mēs balstīsim savu tautsaimniecību uz liberālu ekonomisko pieeju gan attiecībā uz ES, gan globālo tirdzniecību.

Bijušais ASV prezidents Baraks Obama savulaik teica: ja Apvienotā Karaliste pēc breksita vēlēsies savstarpējo tirdzniecības līgumu ar ASV, tai būs jāstājas rindā aiz pārējām valstīm…

Obama vairs nav ASV prezidents. Mēs nevaram sākt nopietnas sarunas par tirdzniecības līgumiem, pirms neesam pametuši ES. Taču esam pārliecināti, ka mūsu ekonomikas pievilcība palīdzēs, lai atrastu atbilstošāko pieeju ekonomiskajā sadarbībā ar citām valstīm.

Kā jūs raksturotu pašreizējo Latvijas un Britānijas savstarpējo tirdzniecību?

Mūsu vēstniecībā darbojas tirdzniecības nodaļa, kura atbalsta britu uzņēmumus, taču tie negaida breksitu un rāmi turpina uzņēmējdarbību. Britu uzņēmumi Latvijā galvenokārt darbojas juridisko un finanšu pakalpojumu jomā, kā arī apģērbu tirdzniecībā. Britānija vienmēr importējusi no Latvijas kokmateriālus. Kad Latvija 1918. gadā kļuva par neatkarīgu valsti, jau tolaik britu uzņēmumi importēja koksni no Latvijas. Mūsdienās šī tradīcija turpinās. Latvijas uzņēmēji no tirdzniecības ar Apvienoto Karalisti gūst krietni vairāk peļņas nekā britu uzņēmēji Latvijā. Drīz vien mūsu savstarpējā tirdzniecības bilance sasniegs 2 miljardus eiro, par ko esmu ļoti priecīgs.

Tomēr pēc breksita uzņēmējiem problēmas radījušas sterliņu mārciņas kursa svārstības pret eiro…

Valūtas kursi svārstās vienmēr, tas nav nekas jauns. Tā ir globāla tendence.

Latvijas kokmateriālu eksportētāji gan nav priecīgi par mārciņas kursa svārstībām, jo tās atņem viņiem plānoto peļņu…

Šeit darbojas ekonomikas likumi. Uzņēmējiem ir arī citi tirgi, kur arī ir valūtas kursu svārstības, un tur breksits nav pie vainas. Ja uzņēmēji ir ilgtermiņa spēlētāji, viņi bieži pieņem pareizos lēmumus sava biznesa labā. Tāpēc ka viņi uzkrājuši pieredzi un rezerves.

Grūti noliegt, ka breksita balsojums ietekmēja ekonomiku, piemēram, Londonas biržas indekss (FTSE 100) reaģēja uz breksita balsojumu un strauji kritās…

Londonas biržas indekss tagad ir piedzīvojis kāpumu. Akciju tirgi dažādi reaģē uz pārmaiņām. Breksits bija tikai viens no faktoriem, ir vēl citi ietekmējošie komponenti.

Breksits arī izraisījis viļņošanos Skotijā, kur tās pirmā ministre Nikola Stērdžena uzsvērusi, ka varētu notikt otrais Skotijas neatkarības referendums. Vai tas arī notiks?

Esmu civildienesta darbinieks, es nekomentēšu politisko taktiku. Valdības pozīcija ir skaidra: pašlaik nav īstais laiks otrajam Skotijas neatkarības referendumam. Liekas, ka pēc nesenajām Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanām Stērdžena savus plānus ir atlikusi. Nedomāju, ka tuvākajā laikā tas varētu notikt.

Tomēr kāds ir britu sabiedrības noskaņojums par Skotiju?

Skotijā, tāpat kā Ziemeļīrijā un Londonā, cilvēki balsoja par palikšanu ES. Apvienotās Karalistes valdība ļoti vēlas saglabāt to labo, kas ir Skotijai, paliekot Apvienotajā Karalistē: savstarpējo toleranci un vienoto tirgu Britānijā, kas ir pamatvajadzība mūsu uzņēmējiem.

Skotijas un Velsas parlamenti uzskata, ka breksits ir līdzeklis, lai Vestministera sagrābtu varu visā valstī. Kā jūs to komentējat?

Esmu lasījis šos Skotijas un Velsas politiķu izteikumus par izstāšanās likumprojektu. Tas, par ko ir strīds, ir tehnisks jautājums, kas jāizdiskutē.

Būtisks jautājums ir, vai breksits var izraisīt neapmierinātību un pat vardarbību Ziemeļīrijā. Vai tas, jūsuprāt, ir reāli?

Skaidrs, ka situācija Ziemeļīrijā nav viegla. Ziemeļīrijas robeža ar Īriju ir viens no galvenajiem jautājumiem, bet nevaru paredzēt, kā diskusija par to attīstīsies. Esmu pārliecināts, ka pieminētos draudus Ziemeļīrija nākotnē nepiedzīvos.

ES sarunvedējs breksita jautājumos Mišels Barnjē uzsvēris, ka sarunās abām pusēm vajadzīga fleksibilitāte un savstarpēja cieņa. Vai Britānijai ir griba to īstenot?

Barnjē komentārs ir taisnīgs. Pamatā politika ir stāsts par domstarpībām un kā tās uztveram. Breksits ir izaicinājums mūsu valdībai un arī parlamentam, kuram tas paņems daudzas darba stundas. Mēs domājam, kas notiks, kad pametīsim ES, un kas notiks, kad nebūs Briseles. Kā veidosim attiecības ar valstīm un reģioniem, kuri mums rūp vairāk? Breksits, protams, tagad ir centrālais jautājums, tomēr tas nav vienīgais. Uzņēmēji turpina savu darbu. Latvijai un Apvienotajai Karalistei ir arī labas attiecības aizsardzības jomā.

Kādas Britānija redz nākotnes attiecības ar ES? Bieži tiek piesaukts Norvēģijas piemērs, kura ik gadu veic iemaksas ES budžetā.

Mēs vēlamies īpašas attiecības ar ES, kādas nav bijušas citām valstīm. Pastāv dažādi attiecību modeļi, no kuriem varam mācīties, tomēr nevienu no tiem tieši nepārņemsim, bet izstrādāsim savu.

Vai breksitu vēl joprojām var apturēt?

Nevēlos šo jautājumu komentēt – tad tā būs politika. Es esmu diplomāts.

Vai ir plāns Latvijas un Apvienotās Karalistes attiecībām aizsardzībā dot papildu jaudu?

Saistītie raksti

Rīgā savā komandā esmu iekļāvis aizsardzības atašeju, kurš strādā ar Latvijas valdību, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru. Mēs esam vadošā nācija NATO bataljonam Igaunijā, un šādi dodam drošības garantijas visam reģionam un NATO. Latvijā mūsu bruņotie spēki piedalās NATO mācībās, kas arī ir pienesums Latvijas aizsardzībai. Veicam pārrunas arī ar Latvijas pusi par militārajiem iepirkumiem, jo Latvija ir atvēlējusi 20 procentus no sava aizsardzības budžeta jauna ekipējuma iegādei. Mums ir ko piedāvāt.

Apvienotā Karaliste iepriekšējos mēnešos piedzīvoja vairākus terora aktus. Kādus pretlīdzekļus redz jūsu valsts valdība?

Vai maz kādai valstij ir pretlīdzeklis? Skumji, ka terora aktos cieta arī daudzi ārzemnieki. Terors nav pieņemams, un pašlaik domājam par atbilstošāko rīcību. Premjerministre Terēza Meja norādīja, ka liela problēma ir radikalizācija internetā, kur cilvēkiem pieejami ekstrēmistu materiāli. Starp nežēlīgajiem uzbrukumiem Londonā nav saistību, līdz ar to specdienesti paļaujas uz versiju, ka uzbrucēji radikalizējušies internetā. Būtiska ir prevencija, un šajā jautājumā mūsu valstī tiek strādāts ar etniskajām un reliģiskajām kopienām, jo ir būtiski, lai cilvēki nejūtas izstumti no sabiedrības, bet gan viņiem ir piederības sajūta.

LA.lv