Dabā
Cope

Kā noķert breksi Rāznas ezerā. Stāsta Jānis Kupra0


Topošais makšķernieks Dzintars Visockis ar zeltaino Rāznas skaistuli.
Topošais makšķernieks Dzintars Visockis ar zeltaino Rāznas skaistuli.
Foto no J. Kupras arhīva

Vasara sasniegusi pilnbriedu, jau daudzos zemnieku laukos gluži kā milzu kamenes kombaini rūpējas par zeltainu maizītes donu. Protama lieta, ka pie šādas maizītes prasīties prasās kaut kas specifisks, miesai un dvēselei tuvāks, un kas gan var būt labāks par tikko “Abas” kūpinātavā nokūpinātu brekšu papu!

Lūk, ko par plaužu jeb brekšu copi vienā no skaistākajiem un lielākajiem ezeriem (platības ziņā otrs lielākais, tilpuma ziņā pirmais) – Rāznas ezerā – stāsta cilvēks, kurš šajā ezerā zina katru sēklīti, bedrīti un krantīti, Jānis Kupra.

Tagad ir plaužu mēneši

“Tā sanāk, ka Latvijā arī jūlijs un augusts ir plaužu mēneši. Arī tāpēc, ka vēl taču ir skaisti pēdējā ledus brekši martā un dažreiz aprīlī, maija pirms un pēc nārsta agresīvie makani, kurus dažreiz var ķert arī ar spiningu, kā arī septembra vienmēr izsalkušie plato kolektīvi.

Tieši šis laika posms no pavasara līdz rudenim iezīmē treknās, gaišās joslas brekšu zvīņās, kuras atdala simboliski tumšas un šauras rudens – pavasara svītriņas. Šīs joslas kā gadskārtas uz koka celma norāda, cik tad ziemu un vasaru zivs ir piedzīvojusi.

Zinātnieku pētījumi liecina, ka Rāznas ezerā plauži aug visai lēni. Neskatoties uz to, ja copē tieši šīs zivis, vidējais viena eksemplāra svars varētu būt ap 1,5 kg. Ja ķeras visā Latvijā, tad kāpēc lai neķertos Rāznas ezerā?” vaicā Jānis.

“Rāznas ezera specifika ir ūdens daudzums. Iedomājieties daudzdzīvokļu piecstāvu namu, kur viena dzīvokļa virtuvē noteiktā laikā tiek ieturēta maltīte, turklāt šī apdzīvotā dzīvokļa numurs nepārtraukti mainās atkarībā no gadalaika, laika apstākļiem un citiem zināmiem un nezināmiem faktoriem.

Labi, ka plaužu virtuves tradicionāli atrodas tikai pirmajā stāvā, savukārt uz apdzīvotu kāpņutelpu dažreiz norāda šo ālēšanās bēniņos un uz jumta – grozīšanās, lēkāšana ūdens virspusē,” tēlaini salīdzina plaužu speciālists.

Kā noķert breksi

Rāznas ezerā ir trīs galvenie plaužu ķeršanas paņēmieni – ar garo pludiņmakšķeri, kam ir slīdošais vai stacionārais pludiņš, ar borta makšķeri no laivas astoņu un vairāk metru dziļumā, kā arī cope no krasta, izmantojot gruntsmakšķeri, stāsta zinātājs. Tā gan ir iespējama tikai dažās vietās, jo pārsvarā piekrastē ir niedru audzes.

“Lai tiktu pie tāda brekšu loma, kuru nav kauns svērt un bildēt, ir nepieciešamas gan zināmas prasmes un iemaņas, gan porcija veiksmes. Šo sastāvdaļu attiecības katrai no metodēm ir atšķirīgas, tomēr gruntsmakšķerēšanai veiksme laikam ir nepieciešama visvairāk, jo manevra iespējas ir visai ierobežotas.

Plauži vai nu pienāks pie krasta, vai nepienāks.

Ar borta makšķeri ir citādi. Brekši dziļumā ir vienmēr, bet vienas Rāznas bedres platība var būt un ir vairāku vidusmēra ezeru lielumā, un tās apgūšana prasa krietni daudz pūļu un laika, pārvietojoties ar airiem vai elektromotoru.

Iekšdedzes dzinēju izmantošana Rāznas ezerā nav atļauta (ar dažiem izņēmumiem). Neskatoties uz to, pie skaistiem lomiem tiek daudzi un tas notiek regulāri. Piebarošana strādā, ja vieta ir izvēlēta veiksmīgi, pretējā gadījumā ir jāmaina vieta vai ilgāk jāgaida.

Es brekšus ķeru pārsvarā ar pludiņmakšķeri. Daļēji arī tāpēc, lai liktu lietā un testētu paša izgatavotos niedru un citu dabisko materiālu pludiņus. Tātad dziļums līdz četriem metriem, vairāk vai mazāk. Labi, ja blakus ir bedre vai zāļu (glīveņu) audze.

Jāņa darinātie pludiņi gatavi brekšu cīņām.
Foto no J. Kupras arhīva

Šajā gadījumā piebarošana nostrādā ātrāk, jo vairs nav vienīgā, kas piesaista zivis šai vietai. Citādi gaidīt nāksies ilgāk un barot vairāk. Nekādi sevišķi rīki šeit nav nepieciešami. Parasta 4–6 m gara makšķere ar spoli, tikai pludiņam gan jābūt vismaz 10 g smagam, lai varētu iemest gana tālu no laivas un kontrolēt visu uzparikti vējā un viļņos,” padomu neliedz Jānis Kupra.

Rāznas ezers ir publiska ūdenstilpe, kurā zvejas tiesības pieder valstij un makšķerēšana norisinās atbilstoši LR Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumiem. No tā izriet, ka ķert drīkst ar divām pludiņa, grunts vai borta makšķerēm, kur katra ir aprīkota ar diviem āķiem.

Vēl jau visa lielā rudens brekšu cope priekšā, arī lielajās Latvijas upēs – Daugavā un Lielupē – tikai tagad makšķernieku lomi kļūst arvien bagātāki ar prāviem eksemplāriem. Lielie mazos no iebarotajām vietām izstumj ārā, un, ja iebarosiet pareizi ar speciālo veikalos nopērkamo barību, neaizmirstami brīži brekšu copē neizpaliks.

Neiesaku barot ar putrām, zivis nav rukši, uz putru nemetas, un, ja tā ūdenī pabūs ilgāku laiku, tā ieskābs un izraisīs zivju pievilināšanai pretēju efektu. Bet, ja gribat izbaudīt gan copi, gan Rāznas ezera diženumu un varenumu, brauciet pie Jāņa uz “Rāznas brekšiem”, viņš jūs laipni sagaidīs, izsniegs laivu un neskoposies ar saviem padomiem.

LA.lv
LE
LETA
Dabā
Strenču novadā par nelikumīgām medībām dabas lieguma teritorijā aizturētas trīs personas
2 dienas
LD
Linda Dombrovska
Dabā
Cik bīstami ir lāči? 1
2 dienas
LA
LA.LV
Dabā
Latvijai pietuvosies plašs ciklons, atnesot pārmaiņas laikapstākļos. Prognoze nākamajai nedēļai
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

GL
Gunta Lūse
Latvijā
“Latvieši ir malači. Daļa gan aizbrauc, bet daudzi paliek un strādā.” Stāsts par Inesi Bērziņu Latgalē
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Siguldā autoceļš draud ieslīdēt Gaujā 1
4 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Jaunākā sinoptiķu prognoze 7 dienām: kas gaidāms nedēļas sākumā un beigās
8 stundas
Barbara Ālīte
Latvijā
Latvijas tuvumā manīta Krievijas armijas zemūdene, velkonis un korvete 1
3 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Sports
Samoilovs un Šmēdiņš izcili, Maskavā atkal skan Latvijas himna
5 stundas