Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
29. decembris, 2015
Drukāt

Brektu dzimtas uznāciens Madonā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Mākslinieces Ilona (no kreisās) un Patrīcija Brektes izstādes "Brektes cauri gadsimtiem" atklāšanā.

2016. gada sākumu vērts nosvinēt ar izzinošu mākslas baudījumu, dodoties uz Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju. Tur apskatāma izstāde “Brektes cauri gadsimtiem”, kurā iespējams iepazīt vienu no Latvijas spilgtākajām mākslinieku dzimtām ar četru atšķirīgu radošu personību darbu palīdzību.

Vecmeistara Jāņa Brektes (1920 – 1985) galvenā vizītkarte ir viņa Rīgas un īpaši Vecrīgas gleznojumi dažādos gadalaikos un dabas noskaņās. Tomēr viņš aktīvi pievērsies arī dabas ainavai – gleznojis ūdeņus, mežus, kalnus, kā arī ziedus un klusās dabas, bet darbības sākumā – industriālo ainavu – ostas skatus. Māksliniekam šogad apritētu 95 gadi, un arī pagājuši jau 30 gadi, kopš viņa vairs nav mūsu vidū. Ilona Brekte no tēva mantojusi mīlestību pret akvareļglezniecību, ko izkopusi, strādājot pie dažādām ziedu kompozīcijām. Kā viņa nesen stāstīja LR raidījumam “Kultūras rondo”, meistara bērnības mājās Lizumā iekārtota izstāžu zāle, kur izstādīti dzimtas mākslinieku darbi. Atceroties savu ceļu mākslas vidē, viņa teic, ka gleznot Rīgu un Vecrīgu bijis gandrīz kā tabu, tomēr māksliniece gleznojusi citas pilsētas – Tallinu, Parīzi – un nebūt ne sliktāk kā tēvs.

Bet Jāņa Brektes mazmeita Patrīcija Brekte atceras, ka vecāki viņiem ar dvīņubrāli Kristiānu nekad nav uzspieduši nodarboties ar mākslu – tikai ceturtajā klasē darījuši zināmu, ka Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā ir sagatavošanas kursi. Viņa pati bērnībā vēlējusies vai nu baltas klavieres, vai arī gleznot. Šodien Patrīcija galvenokārt strādā glezniecībā un grafikas tehnikā – sietspiedē, jo Latvijas Mākslas akadēmijā iegūta gan grafiķes, gan gleznotājas izglītība, kā arī darbojusies kino jomā. Savus glezniecības darbus viņa rada melnbaltus ar skaidrām tonālajām attiecībām, izmantojot arī spēcīgu kontrasta principu un tēlainu vides atainojumu. Jau vairākus gadus Patrīcijas Brektes dzīve rit Andrejsalā darbnīcā “Peahen”, kur viņa strādā, kā arī māca citus. Patrīcija piedalījusies vairākās personālizstādēs, arī – daudzos radošajos simpozijos un izstādēs Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Austrālijā, Bulgārijā, Krievijā, Portugālē, Spānijā, ASV, kā arī rezidenču pro­grammās.

Bet Kristiana Brektes vārds Latvijas laikmetīgās mākslas ainā plašāk izskanēja pirms vairāk nekā desmit gadiem, iemantojot dumpinieka slavu. Mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane reiz trāpīgi teikusi, ka viņš “spēj darināt izsmalcinātas gleznas un perfektus objektus, tai pašā laikā atļaujoties “mest ar ķieģeli”, ja to, viņaprāt, prasa situācija”. K. Brekte ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas apakšnozarē. Veidojis scenogrāfijas daudzām Dailes, Nacionālā, Liepājas un Jaunā Rīgas teātra izrādēm. Kopš 2003. gada rīkojis vairākas personālizstādes, piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Lietuvā, Čehijā, Francijā, Itālijā, Krievijā, ASV, arī starptautisku kuratoru projektā Venēcijas biennālē (2005) un Latvijas nacionālās ekspozīcijas izveidē Venēcijas Arhitektūras biennālē (2006). K. Brektes darbi no izstādes “Gastronoms” (2007) tika iekļauti slavenās britu izdevniecības “Phaidon” katalogā “Younger Than Jesus” (2009), kurā apkopoti spilgtākie jaunie mākslinieki no visas pasaules vecumā līdz trīsdesmit trīs gadiem.

Izstāde “Brektes cauri gadsimtiem” Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā apskatāma līdz 24. janvārim.

Pievienot komentāru

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+