Pasaulē
Vēsture

Brestā būvlaukumā uziet holokausta upuru masu kapu0


Piemineklis holokausta upuriem Brestā. Lēš, ka 1941./1942. gadā Brestas apkaimē nacisti kopumā nogalināja ap 34 tūkstošus ebreju.
Piemineklis holokausta upuriem Brestā. Lēš, ka 1941./1942. gadā Brestas apkaimē nacisti kopumā nogalināja ap 34 tūkstošus ebreju.
Foto: Wikimedia Commons

Iecerētā jauno dzīvojamo namu kvartāla būvlaukumā Brestā, Baltkrievijā, sākot darbus uziets masu kaps ar vairāk nekā 600 cilvēku mirstīgajām atliekām, vēsta Baltkrievijas masu informācijas līdzekļi. Uzskata, ka tie ir Brestas ebreju geto iemītnieki, kas nogalināti laikā starp 1941. gada beigām un 1942. gada rudeni.

Kā raksta izdevums “Večernij Brest”, to, ka šajā vietā varētu būtu apbedīti holokausta upuri, zināja jau sen, tādēļ klajums pilsētas centrālajā daļā ilgu laiku palicis neapbūvēts. Tomēr 2016. gadā pilsētas varasiestādes izlēma, ka tas Brestu nekrāšņo un deva atļauju kādai investīciju firmai sākt šajā vietā jauna dzīvojamo ēku kvartāla celtniecību. Būvdarbi sākās janvārī, un ļoti drīz celtnieki uzdūrās cilvēku kaulu un galvaskausi slānim.

Līdz Otrajam pasaules karam Bresta, poļu variantā Bžesca, atradās Polijas teritorijā. Saskaņā ar 1936. gada tautas skaitīšanu, ap 41% pilsētas iedzīvotāju jeb aptuveni 21 500 brestiešu bija ebreji. Sākoties vācu uzbrukumam PSRS, viņi nepaspēja evakuēties, jo pilsēta krita jau pirmajā uzbrukuma dienā 1941. gada 22. jūnijā.

Īpašās vācu “einzacgrupas” ebreju nošaušanas sāka tā paša gada jūlijā. Savukārt 1941. gada 16. decembrī tika izveidots ebreju geto, kas pastāvēja līdz likvidācijai 1942. gada 18. oktobrī. Geto sadzina ebrejus ne vien no pilsētas, bet arī no Brestas apkaimes.

Ieslodzīto skaitu dažādos avotos lēš no 20 līdz 28 tūkstošiem. Geto iemītnieku slepkavošana notika visu tā pastāvēšanas laiku, taču maksimumu sasniedza 1942. gada oktobra vidū, nacisti pieņemot lēmumu par geto likvidēšanu.

Laikā starp 15. un 18. oktobri “einzacgrupas” nošāva 18 – 20 tūkstošus cilvēku. Lielākā daļa masu slepkavību tika veiktas mežā “Bronnaja gora” stacijas tuvumā, kamēr aptuveni 5000 cilvēku nogalināja pašā Brestā, cietokšņa apkaimē. Jādomā, janvārī atrastie ir piederīgi šai grupai.

Klajumā, kur tagad sākti būvdarbi, pēc kara bieži atrasti cilvēku kauli.

Tos parasti savāca un aizveda pārapbedīšanai pilsētas kapsētās. Šobrīd būvlaukuma sagatavošanas darbi ir apturēti un notikumu vietā strādā Baltkrievijas armijas 52. meklēšanas bataljons, kas nodarbojas ar ekshumāciju.

No masu kapa tiek izceltas arī upuru personīgās lietas – apavi, briļļu rāmji, monētas, trauki. “Večernij Brest” atzīmē, ka par upuru pīšļiem šaubu nav – tos pārapbedīs atbilstoši ebreju reliģiskajiem rituāliem un uzstādīs pieminekli.

Saistītie raksti

Tajā pat laikā nav skaidrības, vai turpināsies dzīvojamā kvartāla projekts, kurā investori jau ieguldījuši lielus līdzekļus.

Brestas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Rogačuks aģentūrai “BelTA” izteicies, ka šis droši vien nebūs pēdējais gadījums, kad vecās Brestas teritorijā atrod geto ieslodzīto un “agresoru upuru” masu kapus – tādu Brestā esot daudz. “Mēs nepieļausim jaunbūves uz cilvēku kauliem. Spekulācijas par šo tematu nav pieļaujamas, kaut mēģinājumi ir,” izteikusies amatpersona.

LA.lv