Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. oktobris, 2014
Drukāt

Brētliņas zvejos mazāk, cena var augt

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā pirmdien apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2015. ga­dam, un Latvijai šajos ūdeņos svarīgākās ir brētliņu, Rīgas līča reņģu un Baltijas jūras austrumu daļas mencu zvejas iespējas, informē Zemkopības ministrija (ZM). Šīs zivis ir arī nozīmīga izejviela zivju apstrādes nozares darbības nodrošināšanai.

Brētliņu zvejas iespējas Latvijā samazinātas par 11%, kaut Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā bija paredzēts 17% samazinājums. Tomēr arī 11% samazinājums ir gana liels un, kā lēš zvejnieki, tā dēļ nākamgad gan varētu pietrūkt izejvielas šprotu ražošanai un palielināties to cena.

Reņģu nozvejas kvota Rīgas līcī palielināta par 26%, bet Baltijas jūras centrālajā daļā – par 45%. Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā samazinātas par 6%, savukārt austrumu daļā par 22%, lai arī EK priekšlikums paredzēja attiecīgi 48% un 20% samazinājumu. Zvejas dienu skaits mencu zvejā Baltijas jūrā noteikts 146 dienas Baltijas jūras austrumu daļā. Tomēr 15% līmenī tiek saglabāta elastība zvejas dienu nodošanai starp zvejas kuģiem, kas ir nepieciešama gadījumos, ja kādam pietrūkst zvejas dienu, bet cits tās neizmanto līdz noteiktajam limitam. Savukārt lašu nozvejas kvotai Baltijas jūrā būs 10% samazinājums un nākamgad Latvijas zvejnieki varēs nozvejot 12 644 lašus.

Zvejniekciemā saimniekojošais SIA “Varita” īpašnieks Agris Lapiņš ir gandarīts, ka Luksemburgā netika pieņemts sākotnēji plānotais brētliņu kvotu samazinājums – par 17%. Tomēr arī 11% samazinājums ir gana liels, kā dēļ nākamgad gan varētu pietrūkt izejvielas šprotu ražošanai un palielināties to cena. “Ja brētliņu nozveja saruks par 11%, to cena nākamgad var pieaugt par 10%,” paredz 
A. Lapiņš.

Tiesa, jāņem vērā, kāda veidosies situācija ar Krievijas tirgu, kur patlaban aizliegts ievest saldētas zivis no ES.

Lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, pieņemts, bal­stoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma “Baltfish” kompromisa priekšlikumiem, kas vairākumam krājumu atšķīrās no EK sākotnējā piedāvājuma. Lēmuma pieņemšanu apgrūtinājis tas, ka Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskais ieteikums 2015. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā paredzēja 48% un 59% samazinājumu jūras austrumu un rietumu daļas mencu krājumiem. Tas bijis negaidīts ierosinājums, jo tikai gadu iepriekš ICES atbalstīja nozīmīgu austrumu mencu zvejas iespēju palielinājumu. Šādas izmaiņas ICES pamatoja ar straujām zivju populācijas izmaiņām, kurām zinātnieki nespēj rast izskaidrojumu.

Jāpiebilst, ka Latvija gandrīz pilnībā apgūst tai iedalītās brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Mencu krājumu populāciju izmaiņu ietekmē mencu nozvejas kvotas pēdējos gados tiek izmantotas mazāk par 40%. Lašu nozvejas kvota tiek apgūta ļoti nelielos apjomos, taču atlikušo daļu izmanto starpvalstu kvotu apmaiņai, lai iegūtu papildu brētliņu zvejas iespējas. Minētā zvejas struktūra un zvejnieku intereses nosaka Latvijas prioritātes sarunās par ikgadējām nozvejas kvotām Baltijas jūrā.

nozvejaskvota

Pievienot komentāru

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+