Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
13. novembris, 2016
Drukāt

Kā bijusī modele un multimiljonāra sieva Džīna kļuva par “nācijas ienaidnieci nr.1”

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Londonas Augstās tiesas (High Court) lēmums, ka par “Brexit” nepieciešams balsot britu parlamentam, ir izraisījis pamatīgu vētru politiskajā dzīvē.

Prāvas uzvarētājai – investīciju menedžerei, bijušajai modelei un multimiljonāra sievai – Džīnai Millerei noteikti pat prātā neienāca, kādas sekas būs šai uzvarai. Viņa jau ir pasludināta par “nācijas ienaidnieci nr. 1”, saņemti pat nāves draudi. Tiesas lēmums ir pārsūdzēts Augstākajā apelācijas tiesā (Supreme Court). Pastāv vēl daudz un dažādu veidu, kā valdībai netīkamo tiesas lēmumu likumīgi ignorēt.

Ko nozīmē tiesas lēmums

4. novembra pusdienlaikā britu medijos milzīgi virsraksti vēstīja, ka “”Brexit” ar tiesas lēmumu ir atcelts”, “Tiesneši pret tautu”, “”Brexit” ir bloķēts”. Sociālajos tīklos parādījās aicinājumi uz masu protestiem, sakot, ka “šī ir tā diena, kad mira demokrātija”.

Vēlāk satrauktie ļaužu prāti tika nomierināti, premjerministrei Terēzai Mejai kārtējo reizi apstiprinot, ka “Brexit” atcelts nav. Tiesas lēmums skar tikai juridisko pusi – strīdu par to, vai valdībai ir nepieciešams apspriesties ar parlamentu vai nav. Tiesa trīs tiesnešu sastāvā ir nolēmusi, ka britu parlamentam ir jābalso, kurā brīdī iedarbināt Lisabonas līguma 50. pantu.

Izklausās pavisam nevainīgi, taču aptuveni divas trešdaļas deputātu ir noskaņoti palikt Eiropas Savienībā, tādējādi 50. panta iedarbināšana varētu tikt maksimāli novilcināta. Terēza Meja jau agrāk ir apgalvojusi, ka izstāšanās tiks sākta nākamā gada martā, turklāt izstāšanās stratēģija atklāta netiks. Parlamentārieši par šādu noslēpumainību nav sajūsmā, tādēļ tiesas lēmums varētu dot iespēju iejaukties šajā procesā vai vismaz to aizkavēt.

Parlamenta otras lielākās grupas – leiboristu – līderis Džeremijs Korbins paziņoja, ka viņam ir vairākas “sarkanās līnijas”, ko neļaus pārkāpt. Piemēram, ja valdība izlems, ka Apvienotajai Karalistei nav jāpaliek vienotajā ES tirgū, tad darīs visu, lai bloķētu 50. panta iedarbināšanu.

Kādēļ nav skaidrības par darāmo

50. pants sākas ar tek­stu: “Katra dalībvalsts var lemt par izstāšanos no ES saskaņā ar tās konstitucionālajām prasībām.” Tik tālu viss būtu labi. Taču… britiem konstitūcijas nav.

Apvienotajai Karalistei ir tā sauktā nekodificētā konstitūcija, kas ir parlamentu aktu, tiesu lēmumu un konvenciju krājums. Tas nozīmē, ka valstij nav vienotas konstitūcijas, kur būtu skaidri definēti cilvēka, sabiedrības un valsts tiesiskie principi. Atbildes ir jāmeklē dažnedažādos iepriekš parakstītajos dokumentos.

Tiek pat apgalvots, ka britu konstitūciju var izteikt astoņos vārdos – “What the Queen in Parliament enacts is Law”, tātad tas, ko parlaments, pamatojoties uz monarhijas (kroņa) doto varu, nolemj, to neviens cits mainīt nevar. Taču pēc 1972. gada Eiropas Kopienu akta pieņemšanas Eiropas Savienības likumiem ir lielāks spēks nekā Apvienotās Karalistes likumiem, turklāt Apvienotajai Karalistei ir saistoši arī starptautiskie līgumi.

Tādēļ izstāšanās process ir atvērts dažādām interpretācijām. Vai valdība drīkst viena pati vadīt izstāšanās procesu, izmantojot monarhijas vēsturiski doto varu, tā saukto “royal prerogative” – karalisko prerogatīvu? Vai tomēr parlaments ir jāiesaista procesā?

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+