Deivids Deiviss. AFP/LETA

Lielbritānija pēc breksita – vēl spēcīgāka un ciešāka Latvijas sabiedrotā 3

Autors: Deivids Deiviss, Lielbritānijas valsts sekretārs breksita jautājumos

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Latviešiem ir teiciens – “veca mīlestība nerūs”. Ar ļoti līdzīgām izjūtām Lielbritānija gatavojas sarunām par izstāšanos no Eiropas Savienības. Mēs tiecamies izveidot jaunu, ciešu sadarbību ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem Eiropā. Domājot par Latvijas un Lielbritānijas jaunajām partnerattiecībām, mēs ceram, ka tās būs ciešākas nekā mūsu individuālās attiecības ar Eiropas Savienību. Jo mūsu kopējā vēsture, protams, ir senāka nekā Eiropas Savienības vēsture.

Mūsu kopīgo vēsturi var saskatīt jūsu galvaspilsētā, kuras vaibstus savulaik veidojis tās kādreizējais mērs, britu izcelsmes rīdzinieks Džordžs Armitsteds. To var saskatīt arī Oksfordas universitātē, kur turpina dzīvot izcilā Rīgā dzimušā filozofa sera Jesajas Berlina mantojums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat es lepojos ar to, ka Lielbritānija bija pirmā valsts, kas gandrīz pirms gadsimta atzina Latvijas de facto 
neatkarību, tas notika jau nedēļu pirms tās oficiālās pasludināšanas. Jūtos arī dziļi gandarīts, ka ik gadu jūs godināt mūsu Karaliskās flotes un kreisera “HMS Dragon” nopelnus Latvijas valstiskuma nosargāšanā 1919. gadā, kad tas palīdzēja Latvijas armijai aizstāvēt Rīgu kaujās pret Bermonta karaspēku.

Mēs esam īsteni sabiedrotie vairāku iemeslu dēļ. Mūsu valstis pilnībā atbalsta brīvu globālo tirdzniecību, un mūsu starpā valda uzticēšanās tādos jautājumos kā drošība un aizsardzība. Tādējādi tas, ko vēlos teikt Latvijas sabiedrībai, ir pavisam skaidrs un vienkāršs vēstījums – Lielbritānija arī turpmāk būs Latvijai uzticams partneris, sabiedrotais un draugs.

Vienlaikus es apzinos, ka jūsu vidū ir daudzi, kas jutās vīlušies par Lielbritānijas referenduma iznākumu, un es varu to saprast. Taču šodien es tiekos ar jūsu premjerministru un ārlietu ministru, lai skaidri un nepārprotami darītu zināmu, ka mēs varam izmantot Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, lai padziļinātu un aktivizētu mūsu savstarpējo sadarbību.

Jo, lai gan mēs pametam Eiropas Savienības institūcijas, mēs nebūt nepametam Eiropu. Mēs vēlamies panākt, lai izstāšanās process noritētu gludi un mierīgi un lai mūsu starpā izveidotos jauna un spēcīga partnerība. Esmu pārliecināts, ka tad, ja sarunas noritēs labas gribas atmosfērā, mēs varam panākt iznākumu, kas nāks par labu visām pusēm. Lielbritānijas interesēs pilnīgi noteikti ir sekmīga Eiropas Savienības attīstība, tās politiskā, ekonomiskā un sociālā labklājība.

Runājot par mūsu divpusējām attiecībām, jāmin trīs jomas, kurās mūsu intereses saskan. Pirmkārt, tas attiecas uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā un dod pienesumu mūsu sabiedrībai. Arī turpmāk mēs ar prieku uzņemsim spožus talantus un izcilus profesionāļus.

Reklāma
Reklāma

Gribu uzsvērt, ka mūsu referenduma iznākums nekādi neietekmē Latvijas pilsoņu tiesības uzturēties Lielbritānijā, tāpēc nevienam Latvijas pilsonim, kas legāli uzturas Lielbritānijā un ievēro tās likumus, nav nekāda pamata bažām un nedrošībai. Lielbritānijas valdība ir nepārprotami likusi saprast, ka mēs vēlamies pēc iespējas drīzāku risinājumu, kas nodrošinātu visu to Eiropas Savienības pilsoņu tiesības, kuri dzīvo Lielbritānijā, tāpat arī Lielbritānijas pilsoņu tiesības Eiropas Savienībā. Mēs nudien būtu vēlējušies, lai tāda vienošanās jau būtu panākta un lai šis jautājums būtu prioritāte, oficiālajām izstāšanās sarunām sākoties.

Otrkārt, arī turpmāk savu lielo nozīmi mūsu darba kārtībā nezaudēs Eiropas drošības un aizsardzības jautājumi. Mēs paliksim uzticīgi savām saistībām NATO ietvaros – nodrošināt aizsardzības budžetu 2% apjomā no IKP un palīdzēt nosargāt mūsu draugu un sabiedroto intereses.

Visbeidzot, ārkārtīgi nozīmīga ir mūsu savstarpējā tirdzniecība, kuras kopapjoms pagājušā gadā krietni pārsniedza miljardu sterliņu mārciņu un kas aptver visdažādākās nozares, tostarp kokmateriālu un iekārtu tirdzniecību, kā arī finanšu pakalpojumus. Mūsu tirdzniecība arvien turpina augt, Lielbritānijas un Latvijas savstarpējās tirdzniecības apjomam pagājušā gadā pieaugot aptuveni par piektdaļu.

Mēs turpināsim pirkt Latvijas preces un pakalpojumus un pārdot jums savējos, veidojot šo tirdzniecību tik brīvu, cik vien iespējams. Tieši šā iemesla dēļ mēs gribam panākt jaunu, savstarpēji izdevīgu brīvās tirdzniecības līgumu.

Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības nenozīmē, ka mēs vēlamies norobežoties no pasaules. Tieši pretēji – tas nozīmē, ka mēs vēlamies būt atvērti pārējai pasaulei. Mēs turpināsim būt pasaulei atvērta valsts, kas tiecas kļūt vēl jo ciešāka Latvijas sabiedrotā. Tieši tāpat, kā ir cieši savijusies mūsu valstu vēsture, arī mūsu nākotnes labklājība ir cieši saistīta ar mūsu kopīgiem lēmumiem.

Latvija un Lielbritānija joprojām paliks tuvas sadarbības partneres. Vēlos apliecināt, ka mūsu savstarpējās attiecības nezaudēs savu svarīgo lomu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības. Tās patiesi kļūs arvien spēcīgākas.