Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. maijs, 2012
Drukāt

Brīdina lopkopjus par iespējamu knišļu masveida savairošanos

govs_plava

Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) brīdina lopkopjus par iespējamu masveida knišļu savairošanos, aģentūrai BNS pavēstīja biedrības pārstāvis Voldemārs Spuņģis.

Viņš atzīmēja, ka LEB speciālisti šajā pavasarī dažādās Latvijas vietās ir novērojuši paaugstinātu knišļu skaitu. “Knišļi ir kukaiņi-asinssūcēji, kas, masveidā savairojoties, var nodarīt zaudējumus lopkopībai,” uzsvēra Spuņģis.

LEB pārstāvis norādīja, ka šā gada pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali bija ilgstoši ar augstu līmeni aprīļa otrajā pusē. “Arī zivju un citu plēsēju ietekme uz knišļu populāciju bija neliela – ja ūdens līmenis ir augsts, plēsēji knišļu kāpurus neatrod. Rezultātā knišļi sekmīgi beidz attīstību. Šo iemeslu dēļ novērots augstāks knišļu skaits kā parasti,” sacīja Spuņģis.

Tāpat viņš paskaidroja, ka knišļi sūcot mājdzīvnieku un arī cilvēka asinis, brūcītē ievada siekalas, kuras ir toksiskas. “Tādējādi dzīvnieks ne tikai zaudē asinis, bet saņem arī toksīnu devu. Masveida savairošanās gadījumā knišļi var nopietni sabojāt dzīvnieku veselību un pat izraisīt to nāvi,” uzsvēra LEB pārstāvis.

Tāpēc biedrība aicina Latvijas lopkopjus rūpīgi sekot dzīvnieku uzvedībai ganībās un iespējamiem knišļu uzbrukumiem, lai neatkārtotos 2005.gada bēdīgā pieredze, kad gāja bojā ap 100 govju. Spuņģis informēja, ka šogad lielākie riska rajoni ir Austrumlatvijā – Aiviekstes upes baseinā, Veļikajas upes baseinā un Daugavas pieteku apkārtnē Latgalē.

Pēc biedrības pārstāvja teiktā, knišļu uzbrukuma gadījumā mājlopi jāatstāj kūtī. Knišļu lidošanas periods var ilgt līdz jūnija beigām.

Knišļi ir sīki 3-4 milimetrus gari kukaiņi-asinssūcēji, kas pēc izskata atgādina sīkas pelēkas mušas, lai gan patiesībā tie ir odi. Knišļu kāpuri attīstās tekošos ūdeņos un filtrē ūdenī suspendētās daļiņas, savukārt pieaugušie pēc izkūņošanās ir sauszemes apdzīvotāji. Mātītes ir asinssūcējas, tēviņi pārtiek no nektāra un augu sulām , vai arī nebarojas.

Latvijas Entomoloģijas biedrība ir brīvprātīga, zinātniska biedrība, kas apvieno Latvijas un ārvalstu profesionāļus un amatierus, kuri pēta un aizsargā kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+