Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
26. aprīlis, 2016
Drukāt

Brīdina par ābeļu kraupja izplatību dārzos (1)

Foto LETAFoto LETA

Iestājoties siltam un mitram laikam, šīs nedēļas laikā augļu dārzos masveidā sākušas izplatīties ābelēm bīstamās kaites – ābeļu kraupja – sporas, līdz ar to augļkopjiem jāpievērš pastiprināta uzmanība stādījumiem, informēja SIA “Latvijas Augu Aizsardzības pētniecības centrs” pārstāvji.

Ābeļu kraupja infekcijas lielākais risks patlaban ir Bauskas, Dobeles, Viesītes, Tukuma, Siguldas, Beverīnas, Saldus, Talsu un Viļakas novadā.

Ābeļu kraupis ir viena no izplatītākajām un postošākajām ābeļu slimībām, kas samazina gan ražu, gan tās kvalitāti.

Par kaites sākumu liecina uz lapām parādījušies plankumi – sākumā dzelteni, izplūduši, vēlāk brūni ar tumšu, samtainu apsarmi. Plankumu centrā audi atmirst un kļūst pelēki. Augļi, ja tie agri inficējušies, izveidojas kropli, bojājuma vietā augļi sacietē un saplaisā. Tiek inficēti ziedi, kā rezultātā ziedi priekšlaicīgi nobirst un neveidojas augļi.

Ābeļu kraupi ierosina sēnes “Venturia inaegualis”, kas pārziemo uz nobirušām lapām un augu atliekām. Slimību veicina mitrs un silts laiks.

Kaiti var ierobežot, laikus iznīcinot vecās lapas, audzējot izturīgas šķirnes, kā arī lietojot fungicīdus. To smidzināšana visefektīvākā ir, ja pirmais smidzinājums notiek tieši pirms sporu masveida izlidošanas. Lai aizsargātu kokus no iespējamās infekcijas, īpaši mitrās vasarās, nepieciešami atkārtoti smidzinājumi.

Kā ziņots, Latvijā lielāko daļu augļu koku un ogulāju platību aizņem ābeļdārzi. Platību maksājumiem 2015.gadā pieteikti 2995 hektāri ābeļu stādījumu. Vislielākās platības ar ābelēm apstādītas Saukā – 154 hektāri, Pūrē – 121 hektārs un Degolē – 60 hektāri.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kāpēc bildē ir ķirsis, ja stāsta par ābelēm>>>

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Cenas noteic turīgākie: Zemgalē un Latgalē zeme dārgāka (1)Lauksaimniecībā izmantojamai zemei cenas noteic turīgākie zemnieki
Pasaulē
Pieaug saražotā siera un biezpiena apjoms; mocarellai - uzvaras gājiensSaskaņā ar provizoriskajām aplēsēm, pērn Latvijā saražotas 41 500 tonnas siera un biezpiena, kas ir 7,5% pieaugums salīdzinājumā ar 38 600 tonnām
Draugiem Facebook Twitter Google+