Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. decembris, 2014
Drukāt

Brīdina par datorkrāpnieku aktivizēšanos pirmssvētku laikā

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Tā kā arī Ziemassvētku apsveikums e-pastā var saturēt datorvīrusus, CERT.LV drošības speciālisti pirmssvētku laikā aicina īpaši uzmanīties, lietojot e-pastu un internetbanku.

Kā informēja Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā, vairāki desmiti lietotāju, kuriem kompromitēts jeb uzlauzts “Gmail” konts, vērsušies CERT.LV pēc tam, kad no viņu e-pasta izsūtītas mēstules draugiem ar aicinājumu pārskaitīt naudu, jo viņi paši it kā nonākuši īslaicīgās grūtībās – ārzemēs nozagti dokumenti un bankas kartes.

Visbiežāk pēc konta kompromitēšanas lietotājs nav varējis atgūt piekļuvi savam e-pastam. CERT.LV drošības speciālists skaidro, ka tādā veidā ļaundari slēpj pēdas, lai nevarētu noteikt, kam vēstules izsūtītas un kā iegūtas “Gmail” lietotāja konta paroles. Visdrīzāk, pirms konta uzlaušanas lietotājam tikusi nosūtīta cita vēstule, kuru atverot, automātiski tiek izkrāpta “Gmail” e-pasta parole.

Nedēļas beigās “Swedbank” izplatīja brīdinājumu klientiem par viltus vēstulēm, kas saturēja it kā bankas sūtītu aicinājumu ievadīt internetbankas kodu kartes datus kādā vietnē. Viltus vēstuli ticamāku padarīja klienta vārds, uzvārds un telefona numurs, uz kuru banka it kā zvanījusi.

CERT.LV informē, ka rūpīgi sagatavota pikšķerēšana var ietvert iepriekšēju klientu datu bāzes iegūšanu no dažādiem avotiem, lai tādējādi tiktu pie lietotāja telefona numura un padarītu krāpniecisko e-pastu ticamāku. Šaubu gadījumā, vai e-pasts ir īsts vai nē, vislabāk ir sazināties ar banku, jāatceras arī, ka banka nekad neprasīs ievadīt visus kodus no kodu kartes.

Parādījies arī izspiedējvīruss, kas sašifrē datorā esošos failus un prasa maksu par piekļuvi saviem failiem. Saistībā ar šo vīrusu vairāki lietotāji vērsušies pie CERT.LV pēc palīdzības. Inficēšanās visbiežāk notiek, apmeklējot tiešsaistes filmu servisus. CERT.LV neiesaka maksāt par failu atšifrēšanu, jo samaksa negarantē prasību izpildi. Ja saķerts šāds vīruss, CERT.LV aicina doties pie datorspeciālista, tomēr bieži vien lietotājam šāda vīrusa sekas ir nepatīkamas – tiek zaudēta piekļuve datorā esošajiem failiem. Lai pasargātu datoru no failu zuduma, cilvēki tiek aicināti veidot rezerves kopijas.

Pēdējās nedēļas laikā novērota arī augsta “Policijas vīrusa” aktivitāte. Šāds vīruss ar Valsts policijas atribūtiku Latvijā parādījās 2012.gadā. Vīruss parāda uznirstošo logu ar tekstu labā latviešu valodā un lietotājam tiek uzrādīta apsūdzība par nelegālu materiālu aplūkošanu, nelicencētas programmatūras lietošanu vai neatļautu darbību veikšanu. Vīruss nobloķē lietotāja datoru, un tiek pieprasīts maksāt sodu, izmantojot “PaySafe” norēķinu sistēmu. Lielākai ticamībai var tikt parādīta lietotāja IP adrese vai lietotāja fotogrāfija, ja datorā pieejama tīmekļa kamera.

Ja dators inficēts ar policijas vīrusu, nekādā gadījumā nemaksājiet par tā atbloķēšanu, bet meklējiet palīdzību pie datorspeciālista, jo no šī vīrusa ir iespējams atbrīvoties, skaidro CERT.LV. Lai izvairītos no inficēšanās ar datorvīrusiem, eksperti iesaka regulāri atjaunināt visu datora un arī citu ierīču – planšetdatoru un viedtelefonu – programmatūru, sevišķi “Java” un “Flash” spraudņus, jo hakeri labprāt izmanto arī tā saucamos “caurumus” programmatūrā. Tāpat ieteicams pa laikam noskenēt visu datoru ar antivīrusa programmu. Nevajadzētu arī spiest uz uznirstošiem logiem un aizdomīgām saitēm, jo tās var būt inficētas, skaidro eksperti.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+