Brīdina par jauniešu bezdarbu 0
153 miljardi eiro gadā jeb 1,2 procenti no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta – tik daudz Eiropas valstīm izmaksā 14 miljoni vecajā kontinentā dzīvojošo jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kuri ir bez darba, izglītības vai profesionālām iemaņām.
Šis ir pagaidām pilnīgākais pētījums par bezdarbu jauniešu vidū un tā ietekmi uz valstu labklājību. Pētījuma autors ir ES izpētes centrs “Eurofound”.
Atsaucoties uz pētījuma datiem, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija norādījusi, ka iemesli šādai situācijai meklējami ne tik daudz ekonomikā, cik neveiksmīgajā sociālajā politikā, kas varot radīt līdzīgus protestus, kādus pērn piedzīvoja virkne Ziemeļāfrikas valstu, ziņo britu laikraksts “The Guardian”. “Šī zudusī paaudze radusies sociālu iemeslu dēļ, jo jauni cilvēki bieži tiek izslēgti no līdzdalības sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā,” secina pētījuma autori. “Bezdarbs jauniešu vidū sasniedzis jaunus apjomus. Savukārt tie, kas ir nodarbināti, parasti strādā nepilnu darba laiku, turklāt dara to nedrošās darba vietās. Trīsdesmit procenti Eiropas jauno cilvēku strādā pusslodzes darbu. Tas ir par deviņiem procentiem vairāk nekā pirms desmit gadiem.”
Britu laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz pētījuma datiem, raksta – kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā izmaksas, ko sagādā bez darba un izglītības esoši jaunieši, ES palielinājušās par 28 procentiem.
Vislielākās tās ir Itālijā, kur šādi jaunieši valstij izmaksā vairāk nekā 32 miljardus eiro gadā, Francijā šis skaitlis ir 22 miljardi eiro, bet Britānijā – 18 miljardi eiro. Latvijai bez darba un izglītības esošie jaunieši rada zaudējumus ap 500 miljonu eiro apmērā, teikts pētījumā.
Turklāt ES izpētes centrs norāda, ka šīs izmaksas ir “ļoti piesardzīgas”, jo pētījumā nav ņemta vērā nauda, kas jātērē bez darba un izglītības esošo jauniešu veselības aprūpei, kā arī šo jauno cilvēku pastrādāto noziegumu izmeklēšanas izmaksu segšanai.
Pētījuma centra “Eurofound” interneta vietnē teikts, ka pētījuma mērķis bijis noskaidrot jauniešu pašreizējo situāciju darba tirgū, kā arī apzināt ekonomiskās un sociālās sekas un izmaksas, ko rada jauniešu nespēja iekļūt darba tirgū vai iegūt attiecīgu izglītību. Šobrīd gandrīz piecpadsmit procenti Eiropas jauniešu ir bez darba, bez izglītības vai iespējām apgūt kādas profesionālas iemaņas. Pētījuma autori arī norāda, ka imigrantu bērniem ir par 70 procentiem lielāks risks nonākt šajā jauniešu grupā nekā vietējo iedzīvotāju atvasēm. Tāpat pētījuma autori uzsver, ka ekonomiskās izmaksas, ko šie jaunieši rada konkrētajai valstij, nebūt nav vienīgās problēmas.
Jaunatnes bezdarba izmaksas, eiro: Itālija – 32,6 miljardi Francija – 22,2 miljardi Britānija – 18,4 miljardi Spānija – 15,7 miljardi Vācija – 15,5 miljardi Polija – 7,5 miljardi Grieķija – 7,1 miljards Beļģija – 5,2 miljardi Īrija – 4,3 miljardi Nīderlande – 4 miljardi Latvija – 522 miljoni Lietuva – 316 miljoni Igaunija – 301 miljons |
