Brīdina par Kremļa ietekmi 0
Kamēr Baltijas valstīs valdīs korupcija un dažādas interešu grupas būs iesaistītas politiskajā procesā, būtiskas pārmaiņas Latvijā būs grūti sasniedzamas, komentējot augustā Britānijas politiskā pētniecības centra “Chatham House” publicēto pētījumu “Mantojumi, spaidi un maigā vara: Krievijas ietekme Baltijas valstīs”, atzīst politiskā analītiķe un pētījuma autore Agnija Griga.
Nelikt politiku un ekonomiku vienā maisā
Divu gadu laikā tapušā pētījuma ietvaros tika intervētas vairākas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas amatpersonas, arī politiķi, analītiķi, akadēmiķi un biznesa vides pārstāvji. “Tēmas jūtīguma dēļ daudzi no šiem cilvēkiem vēlējās saglabāt anonimitāti,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” stāsta Griga. Viņa jau iepriekš veikusi virkni pētījumu par Krievijas ietekmi Baltijas valstīs. Tāpat Griga konsultējusi ASV un Eiropas valstu investorus par darbu Baltijas valstīs, kā arī 2009. gadā bijusi padomniece Lietuvas ārlietu ministram. Nākamā gada sākumā Britānijas izdevniecība “Ashgate Publishing” izdos Grigas rakstīto grāmatu par Krievijas un Baltijas valstu attiecībām.
“Baltijas valstis un Krievija uzsver, ka iestājas par labām, konstruktīvām un pragmatiskām kaimiņattiecībām tādās jomās kā ekonomika, politiskā sadarbība un pat kultūras saites. Es piekrītu, ka tas ir iespējams un šādas lietišķas attiecības ir sasniedzamas,” spriež analītiķe, vienlaikus piebilstot, ka ir virkne kavēkļu, kas liedz to izdarīt. Pirmkārt viņa min Baltijas valstu politiskās un ekonomiskās vides nesakārtotību, ko Krievija izmanto, lai stiprinātu savu ietekmi.
“Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vajadzētu iztīrīt pašu mājas, izskaust korupciju un caurskatāmāku padarīt partiju finansēšanu. Šie ir Krievijas ietekmes instrumenti un iemesls spriedzei,” pauž Griga.
“Runājot par politiskajiem iemesliem, jāmin atšķirīgās Baltijas valstu un Krievijas politiskās sistēmas. Baltijas valstis ir Eiropas Savienības sastāvā, tās ir liberālas demokrātijas, kurām varētu būt nesaskaņas ar [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina Krieviju, kaut vai, piemēram, cilvēktiesību jautājumos. Tāpat, kamēr Krievija noliegs Baltijas valstu okupāciju, spriedze saglabāsies. Tāpēc Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, veidojot attiecības ar Maskavu, vajadzētu atturēties no politikas un ekonomikas saistīšanas.” Tiesa, pašreizējos apstākļos, pētniecesprāt, to ir grūti izdarīt. “Korupcija un interešu grupas joprojām ir iesaistītas triju Baltijas valstu politiskajā un ekonomiskajā kultūrā, kas būtiskas pārmaiņas īsā laika posmā padara grūti realizējamas. Sabiedrībai nav lielu ilūziju par pašreizējo politisko kārtību, savukārt politiskā elite nav ieinteresēta pārmaiņās,” secina Griga.
Izmanto Baltijas valstu vājās vietas
“Par spīti diezgan veiksmīgajai pārejai uz demokrātiju un tirgus ekonomiku, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas politiskās sistēmas turpina bojāt institūciju vājums. Tas šo valstu politiku padara īpaši neaizsargātu pret korupciju un tādējādi arī Krievijas ietekmi. Turklāt ievērojamais krievu minoritāšu skaits Latvijā un Igaunijā bijis būtisks faktors, lai veiksmīgi tiktu izveidots Krievijas atbalsta tīkls, kas būvēts uz kopīgas valodas, vērtību un interešu pamata,” teikts pētījumā, kura galvenais secinājums ir, ka Krievija mēģina ierobežot Baltijas valstu neatkarību un ietekmēt šo valstu politiskās un ekonomiskās izvēles.
Griga norāda, ka tieši nesakārtotā politiskā un ekonomiskā vide Baltijas valstis padara ievainojamas Maskavas ietekmei.
“Krievijas biznesa elite Baltijas valstīs savas pozīcijas stiprina ar kukuļdošanu, dažādām finanšu iniciatīvām, turklāt ļoti enerģiski Maskava sludina krievu kultūru,” Griga raksta savā pētījumā. “Ir vairāki piemēri, kas parāda Krievijas iekļaušanos Baltijas valstu politiskajā sistēmā.”
Tā, piemēram, pērn Igaunijas drošības policija sāka izmeklēšanu saistībā ar aizdomām, ka “Centra partijas” līdera un Tallinas mēra Edgara Savisāra vēlēšanu kampaņu sponsorēja “Krievijas dzelzceļš”. Bieži dēvēts par Maskavas ietekmes aģentu, Savisārs, iespējams, no “Krievijas dzelzceļa” vadītāja Vladimira Jakuņina saņēma pusotru miljonu eiro, kas tika iztērēti kampaņai pirms parlamenta vēlēšanām.
“Daudzi Baltijas uzņēmēji ir bijušie padomijas nomenklatūras darboņi, kuri saglabājuši lojalitāti Kremlim. Īpaši šādu cilvēku klātbūtne ir jūtama enerģētikas sektorā, kur panākumi un peļņa ir atkarīga no tuvām attiecībām ar Krievijas enerģētikas gigantiem “Gazprom” un “Lukoil”. Spilgtākie piemēri ir “Itera”, “Dujotekana”, “Vikonda” un “Stella Vitae”, kuru īpašnieki un darbības sistēma ir saistīti ar “Gazprom” un nav caurskatāma,” teikts Grigas pētījumā, norādot, ka “Gazprom” veikli izmanto šo gāzes firmu tīklu Krievijas interešu sasniegšanai politikā un ekonomikā.
Latvija – vājākais posms?
Līdztekus Krievijas aktīvajai rosībai politiskajā un ekonomiskajā vidē Griga brīdina arī par “maigo varu”, un te spēcīgākie instrumenti Maskavas rokās ir valoda, krievu minoritātes, Padomju Savienības mantojums un biznesa tīkli. “Kaut gan bieži krievu kultūras pasākumi Baltijas valstīs tiek pasniegti kā apolitiski, to organizēšanai naudu piešķir Krievijas valdība,” skaidrots pētījumā. “Arī tādi televīzijas kanāli kā “Pirmais Baltijas kanāls”, “RTR Planeta”, “NTV Mir”, kā arī vietējie krieviski iznākošie preses izdevumi, interneta portāli un radio stacijas ir svarīgi instrumenti informācijas izplatīšanai, kas parasti ir Kremli atbalstoša.”
Griga spriež, ka tieši Latvija, iespējams, ir lielākais krievu kultūras patērētājs, par ko parūpējas Maskavas domes sponsorētais Rīgā izveidotais Maskavas nams un ko patērē ne tikai krievu minoritātes, bet arī daļa latviešu.
“Vēl viens mehānisms krievu populārās kultūras veicināšanai ir sports. 2008. gadā Krievija izveidoja Kontinentālo hokeja līgu, kurā piedalās arī “Itera” sponsorētais Rīgas “Dinamo”,” atzīmēts pētījumā.
Pētījumus par Krievijas ārpolitiku, tostarp par attiecībām ar Ukrainu, ES un NATO, “Chatham House” sāka sadarbībā ar ASV politiskās izpētes biroju “Smith Richardson Foundation”. “Nesen publicētais pētījums ir sestais darbs šā projekta ietvaros, ar kura palīdzību mēģinām skaidrot Krievijas politiku,” stāsta pētījuma “Chatham House” pārstāvis Džeimss Niksijs. Tāpat projekta ietvaros decembrī iznāks Džeimsa Šerra grāmata “Maigie spaidi un skarbā diplomātija”.
