Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. novembris, 2016
Drukāt

Atgādinājumu par nepilnībām sociālajā jomā Latvijā atbildīgie ierēdņi uztver ar īgnumu (26)

Foto - Saeimas preses dienestsFoto - Saeimas preses dienests

Aizkulisēs vairāki koalīcijas pārstāvji arī sprieda, ka tiesībsargs Juris Jansons vairāk vēlējies uzspodrināt savu tēlu, nevis piedāvāt risinājumu nopietnām problēmām.

“Latvija īsti neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam. Ir centieni kaut ko uzlabot, bet ilgstošākā periodā situācija ir drūma – mūsu valsts grimst nabadzībā,” uzrunājot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātus, ceturtdien teica tiesībsargs Juris Jansons. Šo drūmo realitāti viņam atgādina gan cilvēktiesību dokumenti, kurus Latvija apņēmusies ievērot, gan iedzīvotāji, kuri gadu no gada vēršas Tiesībsarga birojā ar sūdzībām par to, ka nespēj sev nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci. “Šeit nav runas par tiem indivīdiem, kas izvēlējušies nestrādāt, nemācīties, nemaksāt nodokļus, nevērīgi izturēties pret savu veselību un tamlīdzīgi. Neapskaužamā situācijā nonākuši arī cilvēki, kas gadu desmitiem atbildīgi strādājuši un maksājuši nodokļus. Tāpat viņu vidū ir arī personas, kuras atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem atzītas par īpaši aizsargājamām – bērni, gados veci cilvēki, invalīdi, strādājošas māmiņas, nepilnās ģimenes, patvēruma meklētāji,” informēja Jansons.

Pēc CSP datiem, Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai pakļauti 606 000 cilvēku jeb 31% iedzīvotāju. EK brīdinājusi, ka Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem. Piemēram, 2012. gadā 10% iedzīvotāju kopumā saņēma 26% no visiem ienākumiem. Lielāka iedzīvotāju nevienlīdzība vērojama tikai Bulgārijā. Treškārt, 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī. Nabadzības riskam pakļauti arī 9% strādājošo. Tiesībsargs īpaši satraucies par minimālās algas saņēmējiem: “Šie cilvēki jau tagad dzīvo nabadzībā un nolemti nabadzībai arī nākotnē, kad sasniegs pensionēšanās vecumu.” Tādēļ tiesībsargs aicina Saeimu un valdību ņemt vērā Satver­smes ievadā ietverto sociāli atbildīgas valsts principu un valsts budžeta prioritātēs atbildīgi izvērtēt visu iedzīvotāju vajadzības un intereses.

Arī Eiropas Komisija savā ziņojumā norādījusi, ka izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem Latvijā ir viszemākie visā ES un tiem ir maza ietekme uz nabadzības mazināšanu; minimālā pensija, izsakot procentos no vidējiem ienākumiem, ir viszemākā ES. Komisija arī bažījas par to, ka valdība uz arvien tālāku nākotni atliek plānus noteikt minimālo ienākumu līmeni.

“Tiesībsarga teiktais ir skaudra patiesība, un tas nav nekas jauns,” atzina Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) un citi deputāti. Taču vienlaikus parlamentārieši nevarīgi noplātīja rokas, ka nabadzības problēma ir pārāk plaša un sarežģīta, lai to varētu atrisināt ar dažiem likumu grozījumiem vai minimālās algas pacelšanu. “Tas ir arī domāšanas jautājums, un mani pārņem šausmas, kad nopietni investīciju baņķieri publiski apgalvo, ka nodokļus maksāt nav jēgas,” teica Barča.

Savukārt diskusijā klātesošie ministriju ierēdņi uz tiesībsarga aizrādījumiem reaģēja ar aizvainotu taisnošanos un mēģināja pierādīt, ka situācija nav nemaz tik drūma. “Kopš 2011. gada attiecībā uz nabadzības rādītājiem vismaz mājsaimniecībās ar algota darba ienākumiem un ģimenēs ar bērniem situācija ir pakāpeniski uzlabojusies. Tomēr ir vēl atsevišķas riska grupas – viena vecāka ģimenes, iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un personas, kas vecākas par 65 gadiem,” teica Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece, sūkstoties par lielo ēnu ekonomiku, iedzīvotāju izvairīšanos no sociālā nodokļa un īpašajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, kas viss kopā ietekmējot sociālo garantiju līmeni. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ludis Neiders žēlojās, ka tautsaimniecības izaugsme nenotiek tik ātri, kā cerēts.

Savukārt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) tiesībsarga pārmetumus nodēvēja par dīvainiem. “Pensijām un sociālajiem pabalstiem mēs šobrīd tērējam par 874 miljoniem vairāk nekā 2008. gadā. Veselības budžets nākamgad pieaugs par 67 miljoniem, pedagogu darba samaksai papildus novirzīti 47 miljoni, aizsardzības budžets katru gadu aug. Katru gadu mēs no ēnu ekonomikas apkarošanas papildus ieņemam ap 60 miljoniem eiro, un pēdējos gados ēnu ekonomikas īpatsvars ir strauji samazinājies. Nu labi, joprojām esam pēdējā no Baltijas valstīm, bet ejam pareizajā virzienā,” piktojās Putra.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Saka,kad vadzis ir pilns,tad tas lūzt…,vai tik šie 600 eiro mūsu ”kakla kungiem” neiesprūdīs rīklē? Vai nākošajās vēlēšanās nepaliks pie pašu sasistās siles un ”Saskaņa” varēs gavilēt….

  2. Tie putras, jeb deputāti un ierēdņi Latvijā sevi uzskata par izredzētajiem, kuriem pienākas laba dzīve uz pārējo iedzīvotāju rēķina, kā Indijā, kur ir kastu sistēma. Pie kam to panāk ar meliem un izlikšanos, izmantojot pirmsvēlēšanu reklāmas, iespēju publiski uzstāties ar melu runām un pēc tam, kļūstot par deputātiem, iekārtojot ierēdņu amatos savu partiju biedrus un savus pielīdējus. Visa šī korumpētā valsts ar ziedojumiem partijām ir izveidota pēc tādas sistēmas, ka pie varas esošie viegli varēs likumīgi apzagt pārējos iedzīvotājus. Un kamēr pastāvēs šāda sistēma, pastāvēs arī milzīgā nevienlīdzība pašos pamatos.

  3. bezdvēseliskums,visatļautības sajūta,varas kāre,melu paradīze,alkatība,tautas iznīcināšana-pietiek ,mosties LATVIJAS tauta.

  4. Veidenbaums-“”Un ko mazāk turīgu mēs rodam ,pieskaitām pie rupjiem knubiķiem”” Latvija ,par kādu lāstu tev uzkrauta šī ciniskā,godu zaudējusī valdība?Par pāris eiro pensijām gadu lemj ,paši sev tūkstoti piemet divās minūtēs

  5. nu kā gan citādi uztvers? Atbildēt

    Latvijas atbildīgie ierēdņi taču saņem desmitkārt lielākas algas nekā 40 gadus nostrādājis pensionārs. viņi taču saprot, ka vajadzēs DALĪTIES, bet dalīties NEGRIBAS. Viņiem tieši viņi ir tie, kas PELNĪJUŠI CILVĒKA CIENĪGU DZĪVI, nevis pensionāri, medmāsas, skolotāji, un visi pārējie STRĀDĀJOŠIE nabagi. JA CILVĒKS STRĀDĀ, VIŅAM JĀMAKSĀ TIK, CIK VAJAG, LAI UZTURĒTU ĢIMENI, IEGĀDĀTU MĀJOKLI, AUTOMAŠĪNU UN NODROŠINĀTU VISAS VAJADZĪBAS IZGLĪTĪBĀ, VESELĪBAS APRŪPĒ, APĢĒRBU, ĒDIENU, KULTŪRU. Ja tā NAV, TAD VALSTS TIEK VADĪTA NEPAREIZI UN DISKRIMINĒ GANDRĪZ PUSI SAVU IEDZĪVOTĀJU, LAI OTRA PUSE VARĒTU PELDĒTIES NAUDĀ UN SAŅEMT, SAVUKĀRT, NEADEKVĀTI DAUDZ UZ PĀRĒJO NABADZĪBAS FONA. NEVIENAM, KAS STRĀDĀ, NAV JĀBŪT NABAGAM. BET LATVIJA IR STRĀDĀJOŠO NABAGU VALSTS, JO PAR TĀDĀM ALGĀM NEMAZ NAV IESPĒJAMS UZTURĒT ĢIMENI UN IZDZĪVOT.

    • “”Tautas kalpi”” Kur redzēts ,ka kalpi ēd kūkas,bet kungi ,tas ir mēs, graužam garozas ,ūdeni piedzerot

      • Barikāžu dalībnieks Atbildēt

        Man kauns atzīties ,ka savulaik stāvēju uz barikādēm par brīvu un neatkarīgu Latviju Nožēloju tās dienas ,ka palīdzēju pie vars tikt pašmāju neliešiem Neko pasaulē es neīenīstu tā kā šos varu sagrābušos riebekļus VĒl reizi ietu stāvēt ,bet tikai gadījumā ,lai šo kauna traipu no Latvijs padzītu

  6. Man tēvs lauku skolā ar izciliem rezultātiem nostrādāja 45 gadus . Darbu saka 1950. gadā. Viņam tagad ir 90 gadu un pensija ir krietni zem 300 eiro…Vai ministriem par to nav kauns?

  7. Ka tik tas “Tiesībsargs” nav kaut kur šķībi aizgājis. Dabīgi, ka problēmas ir, dabīgi tās ir jāapzinās un tās jāapspriež, bet vai tad tie nav darba jautājumi, par kuriem nevajag tik uzbāzīgi bazunēt pa visu pasauli. Domāju, ka dod sevi ziāt vņa social-demokratiskas saknes. Neesmu dzirdējis, ka pie tām, skolnieku neapēstām pusdienām stāv bomžu rindas! Ko nozīmē “cilvēkam cienīgs dzīves veids”? Dažš labs vispār uzskata par pazemojumu strādāt. Atcerēsimies, ka krieviem pat stradat nozīmē ciest – gulēt uz krāsns – tas jā.

    • nu tikai nevajag, I.V. Atbildēt

      TU LABI ZINI, KA LATVIJA IR STRĀDĀJOŠO NABAGU VALSTS. ES SAŅEMU AP 450 UZ ROKAS PAR 30 STUNDU DARBA SLODZI, AUDZINU 3 SAVUS BĒRNUS. STRĀDĀJU NO 8.00 – 19.00, BIEŽI VĒL ILGĀK. TAČU VALSTS MAKSĀ TĀ, KĀ TAI LIEKAS PAREIZI – MAN 450, BET SAVIEM IERĒDŅIEM UN VALSTS PĀRVALDĒ STRĀDĀJOŠIEM UN CITIEM PIETUVINĀTAJIEM – 5,6,7 UTT REIZES VAIRĀK. KAUT GAN ŠAUBOS, VAI VIŅU DARBS IR GRŪTĀKS UN ATBILDĪGĀKS PAR SKOLOTĀJA DARBU. KĀP ĒC MAN BŪTU JĀLAUJ, LAI MANI PAZEMO SAVĀ VALSTĪ? PROTAMS, KA ES KLIEGŠU.

      • Tev vienreiz jābeidz skaitīt naudu cita makā un norūpēties vairāk par savējo. Tad viss būs OK. Jā tu esi skolotājs/skolotāja , tev tris bērni un 450€ – kaut ko tu melo, vai nu galīgi nederīgs skolotājs. Kad plāno bērnus jārēķinās ar savām iespējam. Nesapratu tikai, kas ir tāds ĒC?

  8. Latvijā ir viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem!!!!!

  9. Skan gluži vai jautri (ja vien FM parlamentārais sekretārs citēts pareizi): “joprojām esam pēdējā no Baltijas valstīm, bet ejam pareizajā virzienā”. Tas liek uzdot jautājumus:
    1. Būt pēdējam ir pareizi?
    2. Vai virziens ir pareizs, ja joprojām esam pēdējā vietā?
    3. Vai valsts sociālos tēriņus var saukt par ‘lielākiem’, ja rezultāts ir lielāks nabadzības risks?
    4. Vai mēs gadījumā nerunājam dažādās valodās?

  10. Labklājības jomā ir izveidojušās ļoti spēcīgas “savējo” struktūras, kuras naudu izsaimnieko bez mazākā uztraukuma, sapratnes un goda. Rīgas pilsētā sociālā palīdzība rada un pastiprina tādas problēmas kā depresiju, alkoholismu, vardarbību ğimenē utt. Labāk būtu, ja vienkārši nebūtu ne Labklājības ministrija, ne RD Labklājības departaments, ne Rīgas Sociālais dienests, ne Rīgas bāriņtiesa. Visas šīs iestādes pazemo un izņirdz cilvēku dzīves. Tas tik tiešām tā ir. Kad cilvēki nonāk sociālās palīdzības iestāžu sauktajā redzeslokā, viņiem tiek izstrādāti visādi plāni, aprakstīti neskaitāmi papīri (..)… Rezultātā ir sliktāk, jo cilvēki vienkārši tiek čakarēti ar visādām programmām, pārrunām, plāniem, vienošanās slēgšanām, speciālistu obligātajiem apmeklējumiem, ātrāk vai vēlāk, viņi to saprot, pat tie kuri no apreibinošām vielām diemžēl ir degradējušies. Mūsu vērtība ir ğimene, savas mājas un zeme, kas daudziem vairs nav. Ir nekrietni maksāt zemas algas. Ir nenormāli, ka minimālā alga ir 370 EUR. Tas ir viss, kas tautai tiek dots. Tautsaimniecība iznīcināta, cilvēki iet bojā…

  11. Tepat ziņu portālos lasam, ka iecerēts ap divdesmit miljonus iztērēt deputātu iesniegtiem projektiem… sporta zālēm utt. Tai pat laikā 2015. gada decembrī solīja palielināt bērnu pabalstus. 2016. gada oktobrī nauda atrodas vien sākot no ceturtā bērniņa…un uz pusi mazāka kā solīts. Bet vārdos bērni skaitās prioritātes gandrīz visām partijām… Tas pats veselības , izglītības jomā…

  12. Un?Tas jau sen ir skaidrs….Jautājums ir,cik vispār ir likumīgi pensionāram un minimālās algas saņēmējiem likt maksāt īpašumu nodokli,zemes nodokli…..vispār jebkādu nodokli,jo nevar izdzīvot ar 370(kuri nemaz nav ja noņem nodokļus).Man mammai pensija ir kaut kādi 200…..ko ar to iesākt?Jo jāmaksā elektrība,tv,apkure,telefons,ūdens,atkritumi,labi,ka nav īre….nu un kas paliek?Īpašuma nodoklis ir īpaši izdomāts,jo ja jāmaksā kaut kādi 2.50,to nevar samaksāt,jo minimālā valsts nodeva ir 5 naudiņas,par diviem gadiem samaksāt nevar…tātad jādāvina valstij….valsts nevar uzdāvināt,bet pensionāram jāvar…Forši?

    • Pats galvenais – privātīpašuma neaizskaramības princips tiek totāli ignorēts, nekaunīgi un brutāli visās vietās! Bet visi, kas to saprot, visi gudrie valstsvīri un tēmu labi pārzinošie juristi gļēvi klusē! Jautājums pamatā vienkāršs – ja tas ir pilsoņa likumīgi iegādāts vai mantots privātīpašums, tad kāpēc var likt soda naudu par zāles garumu pilsoņa īpašumā, krūmu augšanu utt., pie tam, nešķirojot, vai tas ir ceļa, ielas malā, kas ietekmē pilsētas, ciemata “seju”, bet pat dziļā biezoknī esošam tiek piemērots vienāds naudas sods?! Ja tas ir patiesībā nomāts valsts jeb pašvaldības īpašums, tad tā arī to jāpasludina, nekrāpjot tautu ar melīgiem, dzīvē neeksitējošiem likumiem un skaistiem nosaukumiem – “privāts īpašums”.

  13. PUTRAM 4000 MĒNESĪ VASR RĪT PUTRU LEPNĀKOS RESTARĀNOS CITIEM TRŪCĪGO PAKAS NO ANO NAUDASPUTRAIMIS

  14. No atbildīgajiem ierēdņiem,kuru Latvijā ir krietni vien par daudz, jau nekāda atbildība netiek prasīta.Tikai paklausība!

  15. Izskatās, ka Jansons , lietojot pastulbu retoriku par nabagiem, bruģē ceļu uz nākošo saeimu.

  16. Arnolds Bērziņš. Atbildēt

    Jā sociālā joma arvien grimt purvā,jo strādā neatbildīgie darbinieki Labklājības ministrijā,mani informēja ,ka nepieciešams ministrijai iesniegt Saeimas Darba sociālajā komisijai dokumentu,kā piemēram trūcīgo statusu piešķirt no esošās minimālās darba algas ,kas tagad ir 370 eiro un no tā 50%,tas būtu 185 eiro,bet nevis 128,06 eiro uz vienas personas,tas nozīmē,ka medicīniskos pakalpojumus ,kam uz viena personas iznāk kaut vai 129 eiro nevar saņemt bezmaksas. Par iedzīvotājiem nedomāja Vienotība,ka arī ZZS partijas,kuras vadīja,jeb vada Labklājības ministriju. Tāpat tas nav darba,ja vienam sociālajam darbiniekam sloze ir ja ir 1000 iedzīvotāji.

    • Vispār tādu trūcīgo statusu atcelt Tik daudz darba vietu kur trūkst darba roku bet lūk viņš ir trūcīgais zinu faktu ,ka jaunietis strādāja pienotavā bet sarēķināja ka ģimenei neiznāks trūcīgo status izstājās no darba tagad slīpē asfaltu Vai nevajadzētu kādam par to atbildēt un sekot kā tiek izlietota mūsu visu kopīgā nauda

    • MANI SOKE KAS CITS KA LATVIJA , MACA UN AIZRADA UZNEMEJIEM CILVEKI KURI PASI NEMAK UZNEMEJDARBIBU UN UZNEMUMU VEIDOT, UN NEKAD TO NAV DARIJUSI . KA SKOLOTAJUS MACA CILVEKI KAS PASI PAR SKOLOTAJIEM NAV NEKAD STRADAJUSI . KA VECAKUS ARI NO DAUDZBERNU GIMENEM KA AUDZINAT BERNUS MACA CILVEKI KURIEM PASIEM BERNU NAV , KA PAR AIZSARDZIBAS MINISTRU IR CILVEKS , KAS NO ARMIJAS NEKO NEJEDZ UN NAV BIJIS NEKADS SAKARS. UN ZINIET PASKATIETIES APKART , NONSENS NOTIEK VISAS SFERAS . BET NENEMIET GALVA . KAPEC TA TIEK DARITS , GRUTI SAPRAST , BET DOMAJAMS TAPEC LAI KADAM BUTU DARBS UN LAI NEVIS PALIDZETU VIENS OTRAM , BET BAIDITOS VIENS NO OTRA .

Draugiem Facebook Twitter Google+