Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
19. maijs, 2016
Drukāt

Brīdina pret bezvīzu režīmu Turcijai (1)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Britānijas ārējā izlūkdienesta MI6 bijušais vadītājs Ričards Dīrlavs uzskata, ka Britānija saņem maz informācijas no ES valstu izlūkdienestiem.

Britānijas ārējā izlūkdienesta MI6 bijušais vadītājs Ričards Dīrlavs salīdzinājis ES plānoto bezvīzu režīma piešķiršanu iebraucējiem no Turcijas ar degvielas tvertnes izvietošanu blakus ugunij, brīdinot, ka Eiropas valstis gaida politiskas jukas, ja to valdības nespēs kontrolēt migrantu krīzi.

 

Jāīsteno migrācijas kontrole

Intervijā raidsabiedrībai BBC Dīrlavs atzina, ka durvju slēgšana migrācijai nav izvēle un ka migrantu skaits, kas dodas uz Eiropu, nākamajos piecos gados varētu būt miljoniem cilvēku. Viņaprāt, Eiropas Savienībai piedāvāt bezvīzu režīmu Turcijai ar 75 miljoniem iedzīvotāju, lai apturētu migrantu straumi pār Egejas jūru, šķiet perversi, gluži kā izvietojot degvielas tvertni blakus ugunij, lai varētu to apdzēst.

Pērn Eiropā ieradās 1,6 miljoni migrantu, kas pēc iekārtošanās varēs brīvi pārvietoties visās 28 ES valstīs, radot tālejošas sociālas un politiskas sekas. “Masu imigrācijas ģeopolitiskā ietekme pārveidos Eiropas politisko ainavu, jo pilsoņi, kuri racionāli vai neapzināti jūt, ka viņu intereses un kultūras identitāte ir apdraudēta, centīsies apliecināt savu ietekmi,” uzskata drošības eksperts. Tas jau ir noticis Austrijā, kur

aktivizējusies vēl nesen pieklususī Brīvības partija, kuras kandidātam Norbertam Hoferam ir izredzes uzvarēt prezidenta vēlēšanās 22. maijā. Savu atbalstītāju loku ievērojami palielinājusi labējā partija “Alternatīva Vācijai”, kuras pārstāvji ievēlēti piecu Vācijas federālo zemju parlamentos. Labējo populistu partijas piedzīvo atdzimšanu Francijā, Nīderlandē un citviet, kas liecina par vēlētāju vilšanos par valdību nespēju kontrolēt migrantu skaitu. “Eiropas pašreizējā migrācijas krīze ir nopietnāka nekā pēc Otrā pasaules kara, jo tagad tai ir globāls mērogs. Masu migrācijas grūdiens drupina ES valstu apņēmību rīkoties kopīgi un padara ES rīcībnespējīgu, saduroties ar visnopietnāko sociālo un humāno problēmu tās vēsturē. “Eiropas vadošie politiķi, katrs aizņemts ar savas valsts problēmām, izrāda niecīgu kopīgu apņemšanos izrauties no šī pasliktināšanās cikla. Nespēja risināt migrācijas izaicinājumu ES 28 dalībvalstu ļoti atšķirīgo nacionālo interešu pašreizējos ietvaros liecina, ka savienība varētu būt pārdzīvojusi savu vēsturisko lomu, atzīmē britu drošības eksperts. Ekstrēmisko un galēji labējo politisko partiju vairošanās virknē Eiropas valstu liecina par daudzu vēlētāju vilšanos ES nespējā kontrolēt migrācijas plūsmu, taču šī vilšanās vēl nevarētu būt sasniegusi tādu apjomu, lai sagrautu Eiropas Savienību. Bijušais britu izlūkdienesta priekšnieks pauda cerību, ka tradicionālajām politiskajām partijām vēl ir iespēja noturēties, ja tām izdosies īstenot migrācijas kontroli.

 

Britu drošībnieki iesaistās debatēs

Izstāšanās no ES nodarītu kaitējumu Britānijas drošībai, paziņojusi valsts pretizlūkošanas dienesta MI5 bijusī priekšniece Ilaiza Meningema-Bulere, kategoriski noraidot eiroskeptiķu apgalvojumus, ka Apvienotā Karaliste būtu drošāka ārpus ES. Asajās debatēs pirms 23. jūnijā paredzētā referenduma par Britānijas (ne)palikšanu ES iesaistījušies arī vairāki bijušie valsts izlūkdienestu vadītāji, atzīmē laikraksts “The Guardian”. Meningema-Bulere, kas vadīja pretizlūkošanas dienestu MI5 no 2002. līdz 2007. gadam, ir pievienojusies MI5 bijušajam priekšniekam Džonatanam Evansam un MI6 bijušajam vadītājam Džonam Soversam, atbalstot palikšanu ES, ko apšauba cits bijušais MI6 priekšnieks Ričards Dīrlavs.

Uzrunā Britānijas ietekmīgajā ārlietu domnīcā “Chatham House” viņa uzskaitīja pret Apvienoto Karalisti un Eiropu vērstos draudus no islāmistu terorisma līdz Vladimiram Putinam, uzsverot, ka “šis nepavisam nav laiks novērsties no Eiropas Savienības”, raksta “The Guardian”. Viņa atzīmēja, ka izlūkošanas informācijas aprite starp Britānijas izlūkdienestiem un Eiropas partneriem turpināsies arī tad, ja Apvienotā Karaliste izstātos no ES, bet izteica bažas, ka Britānijas ietekme mazinātos, ja tā vairs nepiedalītos Eiropas forumos. “Aiziešana nozīmētu reālus draudus mūsu aizsardzībai un drošībai,” viņa teica. Izstāšanās atbalstītāji apgalvo, ka Britānija galvenokārt iegūst no izlūkošanas informācijas apmaiņas ar ASV un saņem samērā maz informācijas no ES valstu izlūkdienestiem. Meningema-Bulere uzskata, ka Britānijas interesēs ir uzturēt labas attiecības ar abiem partneriem. Viņa uzsvēra, ka, paliekot ES, Britānijas drošība iegūtu, vairojot arī citu dalībvalstu izlūkdienestu jaudu, britu izlūkdienestiem jebkurā gadījumā saglabājot pilnīgu patstāvību. Atbildot uz Dīrlava apgalvojumu, ka Britānija sniedz ES partneriem vairāk izlūkošanas informācijas nekā saņem no tiem, Meningema-Bulere teica, ka “Ričards runā par 11 gadus vecu pagātni, kad viņš vadīja MI6”, piebilstot, ka “tagad situācija ir mainījusies un mēs saņemam vairāk izlūkošanas informācijas no Eiropas”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Pajautājiet jebkuram ierindas vācietim, ko viņš domā par turku invāziju Vācijā un zudīs murgi, ka musulmaņu plūdi ir apturami, iedodot Turcijai šādu trumpi !!!

Draugiem Facebook Twitter Google+