Mobilā versija
+1.0°C
Īrisa, Irīda, Airisa
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
3. janvāris, 2017
Drukāt

Brīdinājums no Konkurences padomes: beidziet sēt cenu kāpuma gaidas! (4)

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Foto - LETAKonkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Foto - LETA

Kaut arī gada nogalē ir pašsaprotamas sarunas un prognozes par Jaunā gada tendencēm valstī, tomēr bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē, uzsvērts Konkurences padomes priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas paziņojumā presei.

“Gluži kā korī cits citu pārspēdami, atsevišķu pārtikas industrijas un pat Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji skandināja (un droši vien vēl turpinās to darīt): “2017.gadā mūs gaida neizbēgams cenu pieaugums dažādās pārtikas produktu grupās”. Tādējādi tikai turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu,” viņa brīdina.

Viņa norāda uz Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma “Food Union” stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidenta Normunda Staņēviča izteikumiem, ka gadījumā, ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums.

“Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. Ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu. Bet vai tas neizbēgami nozīmē, ka arī Latvijas pircējiem par pārtiku veikalu plauktos vai tirdziņos būs jāmaksā būtiski, proporcionāli vairāk? Mana atbilde ir nē. Un to varu pamatot ar Konkurences padomes veiktajiem pētījumiem, analizējot, kā mainās izmaksas un cenas pārtikas piegādes ķēdē – no izejvielas iepirkuma līdz veikala plauktam,” pauž Ābrama.

2016. gadā Konkurences padomes pētījums par cenu izmaiņu dinamiku no svaigpiena līdz piena galaproduktiem atklāja, ka: (i) svaigpiena izmaksām pieaugot, ne vienmēr vienlaikus proporcionāli jāpieaug arī tā pārstrādātāju cenām, (ii) svaigpiena cenu šoka jeb strauju, būtisku svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņu gadījumā pārstrādes izmaksas tiek ietekmētas četras reizes mazāk, (iii) mazumtirdzniecības posmā cenas reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās, t.i., piena kā izejvielas cenas pieauguma.

Savukārt citā Konkurences padomes 2016. gadā veiktajā svaigpiena tirgus pētījumā secināts, ka piena produktu eksporta struktūrā joprojām dominē mazapstrādāti piena produkti, līdz ar to svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā negatīvi ietekmē pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt saražoto produkciju un attiecīgi par svaigpienu zemniekiem maksāt vairāk.

Tā, lūk, ir būtiska problēma. Un pie tā visa, ņemot vērā aktīvi skandināto piena produktu cenu kāpumu, paturēsim prātā, ka mēs nedzīvojam noslēgtā tirgū un jau tagad Latvijā ir nozīmīgs līdzvērtīgu piena produktu imports, kas būtiska cenu sadārdzinājuma gadījumā mazumtirdzniecības plauktos spēs aizstāt vietējo produkciju, sacīts paziņojumā

“Līdz ar to es neredzu pamatu dramatizēt situāciju Latvijā ar it kā neizbēgami gaidāmo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu mazumtirdzniecībā un sēt iedzīvotājos neizbēgama cenu kāpuma gaidas. Iepriekš minētie apsvērumi par pārtikas izejvielu un galaprodukta plaukta cenu korelācijām un aizstājējproduktu esamību manā skatījumā nedod pamatu arī decembrī publiskajos medijos paustajam satraukumam par cenu kāpumu “nedabiski lētajai” maizei, eļļām, apelsīniem, pat kafijai un citiem produktiem. Nav nekāda ekonomiska pamata uzskatīt, ka problēmas ar robustas kafijas pupiņu ražu radīs deficītu visā kafijas tirgū, tādēļ iedzīvotājiem nekādā ziņā nevajag steigt veidot šī produkta krājumus,” pauž KP vadītāja.

Viņa aizina gan institūtus, gan asociācijas, gan arī pārstrādes uzņēmumus neradīt nevajadzīgu un nepamatotu ažiotāžu un beigt biedēt ar nemitīgu cenu celšanos. Ieteikums pārstrādātājiem – vairāk specializēties, aktīvāk attīstīt augstākas vērtības pārtikas produktus, lai tie kļūtu interesanti eksporta tirgiem un ar pieaugošiem saražotā apjomiem spētu samazināt produkcijas pārstrādes izmaksas. Tad arī vietējais patērētājs, nepārmaksājot un neļaujoties liekam satraukumam nemitīga cenu kāpuma gaidās, labprāt izvēlēsies Latvijas preci.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Strausa politika, iebāž galvu smiltīs un viss pilnīgā kārtībā.
    Cienījama kundzīt, pieceļaties no sava siltā krēsla, aizejat kaut 1x mēnesī uz veikalu!
    Pirms to neesat izdarījusi, vismaz šeit demagoģiju nedzenat, ESAT TIK LAIPNA!

  2. Cenas ir kāpušas: auzu pārslām,putraimiem,cukuram šausmīgs kāpums,pienam,sieriem,jogurtiem,
    sviestam,olām,degvielai un komunālajiem pakalpojumiem,ja kāds to noliedz,tad laikam pats neiet uz veikalu iepirkties. Pensionāriem,tas ir liels sitiens pa plāno naudas maciņu.

  3. Bet ir kai palielinajusas cenas- olam, pienam, sviestam utt

  4. bet cenas taču aug Atbildēt

    un acīm redzami aug, degvielas ciparus jau bail ieraudzit kad bāku piepildi, piena produkti lā uzskrējuši cenā…… un tikai nestāstiet par sliktajiem poļiem kas visu pienu izpērk pa dārgo. polijā piens veikalā 2% pudelē viens litrs maksā 40 centus un tā nav akcijas cena, bet ikdienas. vienkārši mums gan pārstrādātāji, gan tirgotāji ir bezgala rijīgi, par valsti nerunāsim, tai vispār mēra sajūtas nav

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+