RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš (no kreisās), LMT prezidents Juris Binde un “Nokia 5G” programmas vadītājs Kai Sahala šā gada sākumā paziņoja par sadarbību 5G ieviešanā.
RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš (no kreisās), LMT prezidents Juris Binde un “Nokia 5G” programmas vadītājs Kai Sahala šā gada sākumā paziņoja par sadarbību 5G ieviešanā.
Foto – Ieva Makare/LETA

Briest lielākā revolūcija pēc datora 7

Vēl nav izstrādāts nedz 5G standarts, nedz precīzi zināms, kāds galu galā būs 5G, taču jau šobrīd telekomunikāciju uzņēmumi viens otru cenšas pārspēt līderībā tehnoloģijas ieviešanā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Tuvojas mirklis, kad beidzot kritīs tik ļoti gaidītais piektās mobilo sakaru standartu paaudzes jeb 5G plīvurs un telekomunikāciju uzņēmumi varēs parādīt, vai viņu pēdējo gadu pūliņi, investējot milzu naudas summas, lai sagatavotos jaunajai tehnoloģijai, būs attaisnojušies.

Šobrīd izskatās, ka jau 2018. gads varētu kļūt par vienu no nozīmīgāko 5G ieviešanā, nākamgad beidzot telekomunikāciju uzņēmumiem uzzinot 5G standartu, kas ir viena no, ja ne galvenā lieta, kas nepieciešama veiksmīgai tehnoloģijas ieviešanai. Savukārt pati tehnoloģija apritē varētu parādīties ne agrāk par 2020. gadu vai pat 2022. gadu.

5G ieviešanā jāsadarbojas

CITI ŠOBRĪD LASA

Esošo, iespējams, pārlieku lielo mobilo operatoru vēlmi skriet laikam pa priekšu norāda arī “Lattelecom” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. “Šobrīd vairāki nozares dalībnieki ir publiski ziņojuši par 5G tīkla pilotprojektiem, bet būtiski apzināties, ka šie testi tiek veikti vēl pirms vienota standarta izstrādes, turklāt tie tiek īstenoti būtībā laboratoriskos apstākļos – neņemot vērā pilsētvidi un tajā esošos šķēršļus – ēkas, kokus utt.,” problēmas norāda J. Gulbis.

Viņaprāt, nākamgad obligāti beidzot pasaules līmenī jādefinē tehnoloģiskais standarts, lai to, kā plānots, Eiropā ieviestu līdz 2020. gadam. “Līdz ar to nākamgad arī gaidāmi pirmie reālie soļi 5G virzienā – jāpieņem konkrēti lēmumi par to, kā 5G ieviešana notiks Latvijā. Iespējams, tiks sākti testi, mēģinājumi reālā pilsētvidē. Tās būs vairākos simtos miljonu mērāmas investīcijas, pēc mūsu aprēķiniem – vairāk nekā 300 miljoni eiro. Bez savstarpējas sadarbības un raitas 5G ieviešanas zaudēsim kaimiņiem, citām Eiropas valstīm, kas nozīmētu arī valsts konkurētspējas vājināšanu. Pāreja uz 5G tehnoloģiju pieprasīs daudz vairāk labas sadarbības un sinerģijas starp mobilajiem un fiksētajiem operatoriem. Tā nebūs tikai iepriekšējo sistēmu evolūcija, bet 5G sniegs pilnīgi jaunas tīkla un pakalpojumu iespējas,” sacīja J. Gulbis.

Arī “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) prezidents Juris Binde uzsvēra, ka visiem iesaistītajiem jāsadarbojas, lai izdotos apgūt tik izaicinošu tehnoloģiju kā 5G. “Viens pats to nevar izdarīt neviens uzņēmums, neviena valsts. Tas ir kopīgs, globāls darbs – no standartu izstrādāšanas līdz tehnoloģijas testiem un prototipu veidošanai. Tāpēc mums izdevies par partneri 5G testēšanai iegūt “Nokia”. Aicinām sadarboties gan tehnoloģiju, gan citu nozaru jaunuzņēmumus, lielos uzņēmumus, pētniekus, izstrādātājus un ražotājus. Fokusējamies uz dronu tehnoloģiju attīstību, savienotajiem auto, drošības risinājumiem, viedo pilsētu platformām un arī citiem virzieniem,” norādīja J. Binde.

LMT gada sākumā sāka jau sadarbību ar “Nokia”, kā arī ar Rīgas Tehnisko universitāti. Mobilā interneta veiktspējas testos reālā LMT tīklā šogad kompānijai izdevās sasniegt 930 megabitus sekundē interneta ātrumu. Nozīmīga sadarbība sākta arī ar bezvadu iekārtu un rūteru zīmolu “MikroTik”, kas izstrādās 5G tehnoloģijām pielāgotas iekārtas, izveidojot pirmo bezvadu datu pārraides radiotīkla savienojumu ar ātrumu 10 Gbps. Tāpat šogad uzstādītas arī pirmās ar 5G savietojamās mobilo sakaru bāzes stacijas, un pavisam nesen LMT izsolē ieguva arī divas 5G frekvenču joslas.

Reklāma
Reklāma

Gatavojas, pārpērkot un izmēģinot

Arī “Tele2” šogad nav slēpuši projektus, kas tieši vai netieši saistīti ar 5G ieviešanu. Kompānijas valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs sacīja, ka kompānijas rīcībā būs nepieciešamās radiofrekvenču spektra joslas, kuras piemērotas 5G signāla nodrošināšanai. “Jau oktobrī sākām bāzes staciju aprīkošanu ar “Nokia 5G Ready AirScale” aparatūru, bet decembrī testējam “Nokia” programmatūru, kas ļaus sasniegt ātrumu līdz pat 1 Gbps.”

Savukārt “Bite” pavisam nesen iegādājusies uzņēmumu “Stream Networks” un tā meitasuzņēmumu “LATNET Serviss”, ar kuru iegādi “Bite” cer paātrināt 5G ieviešanu savos tīklos. Cits nozīmīgs notikums – “Bite” iegādājusies arī telekomunikāciju uzņēmumu “Unistars”. “Bites” vadītājs Kaspars Buls norāda, ka “Unistars” pieejamās frekvences atbilst pašlaik izvirzītājai 5G tehnoloģijas definīcijai, uz kuru pamatojoties tiek izstrādāts 5G standarts. Pirmie testi ir plānoti jau nākamā gada sākumā.

“Otrkārt, šovasar uzstādījām Rīgā astoņas jaunas 4,5G bāzes stacijas, tā izveidojot pamatu pirmajam 4,5G tīklam Latvijā, ko izmanto uzņēmumi, kuriem nepieciešams jaudīgs un stabils internets, taču nav piekļuves optiskajam internetam vai arī šā pakalpojuma cena nav konkurētspējīga,” stāsta “Bites” vadītājs.

5G nepieciešams lietu internetam

Kamēr “lietotājs parastais” 5G ieguvumus tieši nejutīs, jo ikdienas lietošanā 5G nodrošinātais tīkla ātrums vienkārši nav nepieciešams, šo tehnoloģiju ietekmi varēs just netieši, piemēram, runājot par lietu internetu un dažādu ierīču darbināšanu. Lietu interneta attīstībā nelielu soli priekšā pārējiem, šķiet, ir “Lattelecom”, kas šogad īstenojis pirmā lietu interneta tīkla ieviešanu Latvijā, ļaujot klientiem piedāvāt risinājumus gudrākai pilsētas pārvaldībai, biznesa modernizācijai un gudrai ražošanas pārvaldībai. “Esam izbūvējusi lietu interneta tīklu, pilnībā noklājot Rīgu un to izvēršot Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Valmierā, Jelgavā un citviet. Papildus ūdens infrastruktūras skaitītāju nolasīšanas sensoriem veicam temperatūras nolasīšanas, CO2 un mitruma, apgaismojuma sensoriem un citu viedo risinājumu testiem,” norādīja “Lattelecom” vadītājs.

Arī mobilo operatoru vadītāji akcentē lietu interneta nozīmi nākotnē. “Lietu internets ies roku rokā ar 5G izvēršanu. Nākotnē gandrīz ikvienu no mums apkalpos dažādas viedierīces, kas palīdzēs pārvaldīt mājas, birojus un sadzīvi. Jau tagad pielāgojam šīm prasībām “Tele2″ infrastruktūru, palielinot ne vien pārklājumu, bet arī tīkla jaudas,” norādīja “Tele2” šefs V. Vancovičs.

“5G ieviešana ir priekšnoteikums, lai nākamo piecu, desmit gadu laikā pasaule tehnoloģiju ietekmē fundamentāli mainītos. 5G industriālie mobilie sakaru tīkli, visaptverošs lietu internets un mākslīgais intelekts varētu būt lielākā tehnoloģiju revolūcija kopš datora un interneta izgudrošanas. Daži eksperti pat salīdzinājuši 5G nozīmību ar elektrības atklāšanu. Autonomās mašīnas, savienotās pilsētas, viedā enerģija, bioelektroniskā medicīna – tas viss padarīs mūsu dzīvi vieglāku un drošāku. Vienlaikus tas mainīs profesiju klāstu un pieprasīs jaunas prasmes,” norādīja Juris Binde.

Savukārt “Bites” vadītājs K. Buls sacīja, ka ļoti nozīmīga loma būs valsts pārdomātai iesaistei. “Bez attīstītas sakaru infrastruktūras nav iespējams uzbūvēt nedz viedās pilsētas, nedz viedo valsts pārvaldi. Valstis, kuras to apzinās, pašlaik investē ievērojamus līdzekļus sakaru infrastruktūras izveidē, jo šī nozare “baro” ekonomiku un veicina tālredzīgu un ilgtspējīgu biznesa attīstību. Savukārt iedzīvotājiem 5G un lietu internets papildu sniegtajām ērtībām palīdzēs arī ietaupīt, piemēram, samazinot elektroenerģijas vai apkures patēriņu.”