Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. novembris, 2014
Drukāt

Briest studentu dumpis par nepietiekamo budžetu augstākajai izglītībai (3)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka nākamā gada budžets ir ticis plānots, neievērojot likumu, tāpēc studenti apsver iespēju rīkot protesta akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

LSA uzskata, ka plānotais nākamā gada budžets ir pretrunā ar Augstskolu likumu, kas nosaka, ka, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadējs finansējuma pieaugums studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Par savu neapmierinātību, kā arī iespējamo likuma pārkāpumu LSA informējusi arī ģenerālprokuroru. Tomēr tā kā atbilde varētu tikt saņemta jau pēc budžeta pieņemšanas, studenti decembra otrās nedēļas sākumā gatavi rīkot protestu.

Gala lēmums par protesta rīkošanu tiks pieņemts LSA valdes sēdē, kas varētu notikt jau šodien.

Kā liecina LETA arhīvs, pēdējā šāda veida akcija notika 2012.gada novembrī, kad studenti pret augstākajā izglītībā notiekošo un pret toreizējo izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Akcijas laikā studenti varas centros iesniedza Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas augstskolu apvienotās senātu sēdes kopējo paziņojumu, vienlaikus atgādinot par visu labas gribas politiķu un valdību veidojošo politisko partiju kopējo atbildību par Latvijas augstākās izglītības nākotni.

Jau ziņots, ka Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors izvērtējis LSA iesniegumu par budžeta līdzekļiem izglītības nozarei un pārsūtījis to Finanšu ministrijai.

Finanšu ministrija ir saņēmusi no Ģenerālprokuratūras pārsūtīto LSA prasību par pretlikumīgas rīcības novēršanu saistībā ar finansējuma nepalielināšanu augstākajai izglītībai. Pašlaik ministrijas speciālisti rūpīgi izvērtē prasībā paustos argumentus un to pamatotību, lai divu nedēļu laikā varētu sniegt savu atbildi, informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Diplomam pashm par sevi nav nekaada veertiiba. Jaastudee taadas zinaatnes, ar kuraam var razhot veerttbas. Politologi, ekonomi, psihologi pie tadiem. nav pieskaitaami. Jaastudee dabaszinatnes, tehniskaas zinaatnes, mezhkopiibu, lauksimnieciibu. Bet var arii iet arodskolaa un maaciities likt fliizas, muureet, vai labot uudensvadus. Ja taa dariisim, tad neproduceesim bezdarbniekus un liekeezhus.

    • Nerakstiet sveša cilvēka vārdā. Latvietis nekad nerakstīs ekonoms un flīzas…
      Kas attiecas uz nosauktajām profesijām, tad pēc jūsu prāta pie tām var pieskaitīt arī ārstus, pastniekus un sētniekus…
      Ir vesela čupa ar arodskolas un augstskolas beigušiem celtniekiem… un kā diez viņi tagad ražo vērtības? Vienīgais veids kā saražot vērtību ir nodrošināt privātbiznesam labvēlīgu vidi – atbrīvoties no visām valsts liekēžu – arī uzraudzības vietām, kas konkurē ar privāto biznesu un kur koncentrējas iespaids uz biznesu radot korupcijas iespējas.

      Kas attiecas uz protestiem – tie ir kaķu koncerta vērti. Vienīgais kas var ietekmēt cilvēkus, kas neievēro likumus ir sūdzēšana tiesā un atbilstoši lēmumam viņiem ir jāsaņem sods – ja tāds ir paredzēts(diemžēl) vai arī atbilstošu spēku vēlēšana un aktīvāka pilsoņu politiskā atbildība un sekošana politiķiem, nevis tikai interesēšanās par politiku, kad kāds sāk solīt zelta kalnus.

    • Piekrītu, valstij vajag ražotājus nevis izēdājus.

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+